Vai tiešām sniegs uz ceļiem ir stihiska nelaime? 9
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārspīlējumu bārstīšana jau krietni sen ir modē un malu malās joprojām tiek lietota, runājot par pavisam normālām parādībām. Uzsnieg sniedziņš – stihija! Kāds nepaspēj ar smiltīm nokaisīt ledutiņu – cietumā viņu! Nolaidība!
Muļķības. Lieka nervu bojāšana un atteikšanās no personīgas atbildības, kas ir un mūžam paliks drošības pamatā. Viss ir vienkārši – pats spried un rīkojies loģiski, iespēju robežās veicini citu saprātīgus lēmumus.
Tādos laika un ceļa apstākļos, kādi Latvijā ir šoziem, uz ceļa ar trūcīgām riepām droši var rādīties tikai ļoti labs braucējs. Ar labiem ziemas riteņiem – labs braucējs un līdzsvarots cilvēks (pirmais bez otrā laikam jau nav iespējams). Citiem būtu jāsēž mājās. Bet viņi to nedara. Tur ir īstā vaina un nevis sliktā ceļu apkopē… Lielu pilsētu un nomaļus ceļus putenī apkopt vienkārši nav iespējams. Vairākas reizes gadā sniegs aptur pat pasaules galvaspilsētas Ņujorkas kustību, apstājas pat Vācijas ātrie bāņi.
Ar normālu priekšējo vai visu riteņu piedziņas auto pa ledu un sniega putru var braukt tik ātri, cik vien atļauj satiksmes noteikumi (ja vien, protams, priekšā nebuksē citi). Var pat ar vasaras riepām, ja vien tās nav platas un pusplikas. Līkumos šie auto uzvedas mierīgi un paklausīgi, ja vien nemetaties tajos iekšā ar pārlieku, pat sausā laikā nevēlamu un nevajadzīgu steigu. Mazliet grūtāk ar nepiemērotām riepām klājas “klasikai”. Vecāki aizmugures piedziņas auto (bez vilkmes un stabilitātes elektroniskām kontrolēm) slidina pakaļiņu un prasa labas reflektīvas slīdes labošanas iemaņas. Jaunie, datorizētie auto bieži vien kustēties vispār atsakās, detektori saka – jebkurš ātrums šādos apstākļos ir bīstams. Grūti. Ieskrējieni ir lēni, apstāšanās gara. Bet uzmanīgi un piesardzīgi braukt var. Daudzi var. Bet vēl vairāk ir tādu, kuriem šādus eksperimentus veikt tomēr nevajadzētu. Meitai pat ar priekšpiedziņas “Fiestu”, bet pusplikiem apaviem braukt neļāvu. Mazliet apvainojās, bet saprata.
Tas ir vienīgais pareizais lēmums sniega/ledus/dubļu kokteilī. Avarē tie, kas mēģina celt to, ko nespēj nest. Viņi un tikai viņi ir vainīgi. Nevis sniegs, nevis kaisītājs, kurš pats bija iesprūdis sastrēgumā. Vainīga ir nespēja kaut uz dienu vai divām atteikties no ierastā komforta, savu un tehnikas iespēju pārvērtēšana.
