Vai tiešām starp Baltijas valstīm ļoti atšķiras pārtikas cenas? 26
Jau iepriekš nācies saskarties ar Lauksaimniecības centra datiem, kuri ir nepatiesas, proti, daudzos posteņos cenas uzrādītas augstākas, nekā tās patiesībā ir veikalos, tā esošo situāciju TV24 raidījumā “Uz Līnijas” komentēja Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Danusevičs kā piemēru min dārzeņus. Tos tagad rūpnieciskos apjomos neviens neaudzē atklātās teritorijās, un teikt, ka klimata dēļ, piemēram, Igaunijā dārzeņi būs dārgāki, nav pareizi. Savukārt Lietuvā zemākas elektrības un degvielas cenas, tuvāk Polijas tirgus, kurš piedāvā zemākas cenas. To redzam arī Latvijas veikalos, ka šeit dominē piena ražotāji no Lietuvas un Polijas. Savukārt gaļas ražošanā vietējā tirgū dominējam mēs paši, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Danusēvičs norāda, ka Latvijā nevarētu būt augstākas cenas nekā kaimiņvalstīs, jo mums ir lielāka konkurence, ja tā ir, tad tie ir kādi ārējie faktori, kas ietekmē cenas.
Gulbe: Pārtikas cenas veikalos nesamazināsies
Energoresursu izmaksu kāpuma ietekmē pārtikas cenas veikalos nesamazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
“Līdz gada beigām es neredzu nekādu iemeslu kopumā cenām samazināties, drīzāk cenas turpinās augt. Visi energoresursu maksājumi iet tikai uz augšu, un tie ir jāiekalkulē produkcijas cenās, ja nav kompensējošo mehānismu,” sacīja Gulbe.
Tāpat viņa norādīja, ka satraucošs ir fakts, ka Latvijas pircējs ir salīdzinoši mazturīgs uz Eiropas un pārējo valstu fona.
“Ja, piemēram, Nīderlandes vai Norvēģijas iedzīvotājiem būs par pārtiku jāmaksā 20% vairāk, tas ir slikti, bet viņi to samaksās, savukārt Latvijas iedzīvotajiem – labi vai slikti, bet viņi to vienkārši nevar, nav ko samaksāt. Mums ir ļoti daudz tādu cilvēku. Mēs kopumā par pārtiku no saviem ienākumiem procentuāli maksājam vairāk, bagātajās valstīs iedzīvotāji vidēji pārtikai tērē līdz 10% no saviem ienākumiem, mēs – daudz vairāk. Latvijā tā varētu būt liela problēma,” stāstīja Gulbe. Tāpat viņa stāstīja, ka
visas cenas vēl nav pārrēķinātas un vēl ir daudz “veco” cenu, tādēļ cenu pieaugums vēl tikai būs.
Vienlaikus Gulbe prognozēja, ka straujais pārtikas produktu cenu kāpums varētu apstāties un stabilizēties nākamā gada sākumā.
“Tad būsim sapratuši, kāda ir ziema, kā to spējam pavilkt, varbūt atraduši citus resursus Krievijas gāzei. Es domāju, ka būs spiediens arī no sabiedrības gan uz tirgotājiem, gan ražotājiem. Būs iekrājušies parādi, un tas varētu radīt spiedienu cenu samazināšanas virzienā. Es ceru, ka Eiropa un Latvija spēs atrisināt šo dabasgāzes iegādes problēmu,” viņa skaidroja.
