Aleksandrs Kiršteins: Vai tiešām politiķi kūda sabiedrību pret augstskolām? 0
Aleksandrs Kiršteins, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes 28. pants ļauj man brīvi izteikt savu viedokli, ka augstskolās strādā daudz cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem.
24. februāra Latvijas Avīzē publicēts Māra Zandera raksts “Politiķi kūda sabiedrību pret augstskolām”, kurā autors pārmet man, ka es Saeimas debatēs bijušajai Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai ieteicu strādāt par profesori kādā no mūsu liberālajām augstskolām, kur jau ir pietiekami daudz cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem un kur neko vairs sabojāt nevar.
Atzinis, ka piemērot apzīmējumu “liberāls” vai “konservatīvs” lietošana var notikt tikai sociālo un humanitāro zinātņu jomā, raksta autors, nezin kāpēc, atsaucas uz kodolzinātnes, medicīnas vai molekulārās bioloģijas projektiem.
Te gribu atgādināt, ka Saeimas debatēs mans teiktais attiecās uz juridisko izglītību, jo oponēju dažiem saviem kolēģiem, kas apgalvoja, ka par Osipovas kundzi jābalso tāpēc, ka viņa esot guvusi lielisku izglītību Latvijas Universitātē.
Tā kā Satversmes 28. pants man dod tiesības apšaubīt jebkuru apgalvojumu, pilnībā atbalstu tiesību zinātņu doktores, juristes Baibas Rudevskas viedokli: “Pēc maniem novērojumiem, juridisko zinātņu pasniegšanas līmenis Latvijā ir šausminoši zems. Izskatās, ka studentiem lekcijās netiek pienācīgi izskaidrota elementārā atšķirība starp tiesībām un privilēģijām.” (Intervija “NRA”, 22. 02. 2022.)
To pierāda arī sekojošais Augstākās tiesas plēnuma lēmums, kurā tiesneši konstatējuši, ka Saeimas lēmums liedzot Osipovas kundzei “turpmākas karjeras iespēju”. Tā nav patiesība! Nevienā likumā nav noteikts, ka beidzot darbu Satversmes tiesā, būtu garantēts darbs Augstākajā tiesā.
Atgādināšu, ka “lieliska” LU izglītība bija gan Gunāra Astras tiesnešiem, gan tiem Satversmes tiesnešiem, kas atzina Abreni par “jauniegūtu” teritoriju, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu, uzdāvinot to kaimiņvalstij. Ja tiesneši ar šādu izglītību uzskata, ka tēva pabalstu, kas Eiropas Savienībā bija iecerēts, lai bērnu kopšanā vairāk iesaistītu tieši vīriešus, var piešķirt sievietei, tad man tādi uzskati liekas dīvaini, un uzskatu, ka vēl vairāk sabojāt tur neko nevar.
Lai kā arī Mārim Zanderam tas nepatiktu, Satversmes 28. pants ļauj man brīvi izteikt savu viedokli, ka augstskolās strādā daudz cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem. Piemēram, tie kas sludina, ka nekādas rases neeksistē, tas viss esot tikai iedomas, vai ka dzimums ir sociāls konstrukts un katrs to izvēlas pats, vai ka ģimenes nav tikai laulības, asinsradniecības vai adopcijas ceļā veidotas savienības un tāpēc mums jāaizstāv visas “ģimenes”, kas patiesībā ir tikai kopējas mājsaimniecības.
Īpatnēji man likās arī Osipovas kundzes izteikumi, ka daļa Latvijas sabiedrības esot “kaujas suņi”, kuriem paaudzēm ilgi mācīts būt neiecietīgiem, vai ka “reliģiski cilvēki” esot pretstats “racionāliem cilvēkiem”. Arī šeit piekrītu Baibas Rudevskas viedoklim, ka civilizēto Rietumu valstu konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji uzvedas daudz diskrētāk. Izsakot savu viedokli, man nav jāprasa ne no viena nekāda atļauja. Ceru, ka arī turpmāk minētais Satversmes 28. pants netiks atcelts un vārda brīvība Latvijā netiks apdraudēta.
