Vai tiešām lētākas sēklas ir sliktākas kvalitātes? Populārākie stereotipi par sēklām 0
Dace Lesiņa, agronome / Latvijas Mediji
Šeit ir apkopoti pieņēmumi vai uzskati, ar kuriem nācies saskarties savā darbā vairāku gadu garumā. Reizēm aizdomājos par to cēloņiem, un ne vienmēr tie ir nepamatoti secinājumi no personīgās pieredzes, arvien vairāk saskaramies ar internetā, sociālajos tīklos, forumos vai no neprofesionāļiem dzirdētu informāciju.
“Lētākas sēklas ir sliktas kvalitātes”
Daudzi cilvēki uzskata, ka sēklas, kas ir lētākas, ir mazāk dzīvotspējīgas vai nav piemērotas audzēšanai. Tomēr tas ne vienmēr ir taisnība. Te būtu svarīgi iztirzāt jautājumu par to, no kurienes rodas lētas sēklas vai kas ir par pamatu, ka sēklas var tirgot par ļoti zemu cenu.
Šeit var būt dažādi iemesli:
neliels sēklu daudzums paciņā
sēklām var būt beidzies derīguma termiņš
sēklas ar zemākiem kvalitātes standartiem, piemēram, sliktāku dīdzību vai vairāk piemaisījumiem
paciņās ir fasētas šķirnes, kuras ražo bagātīgi sēklas, pretēji hibrīdiem
šķirņu sēklu iegūšana ir vienkāršāka un lētāka, pretēji hibrīdiem
mārketinga aktivitāte, kad pārdevējs piesaista pircējus ar kādas preces ļoti zemu cenu, nopelnot uz citu produktu rēķina
rodas neprecīzas sēklu pieprasījuma prognozēšanas rezultātā, lai nepieļautu sēklu uzkrāšanos noliktavās, piemēram, sezonai beidzoties
Lētumam vienmēr ir iemesls, bet riski jāizvērtē pašam pircējam.
“Vietējās sēklas ir vislabākās”
Ir prieks, ja cilvēkiem piemīt nacionālais lepnums un vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, bet 99% Latvijā piedāvāto dārzkopībā izmantoto sēklu ir selekcionētas un iegūtas ārpus Latvijas robežām. Tas saistīts ar klimatisko piemērotību, infrastruktūras ierobežojumiem, kas padara to sarežģītu un ierobežotu apjomā, vides piemērotību šādas uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas veic sēklu fasēšanu, iegādājoties sēklas lielākos maisos un pārfasējot tās mazākās paciņās. Tās var būt gan plaši pazīstamu, gan mazāk zināmu zīmolu sēklas. To iegūšana Polijā, Nīderlandē u. c. ļauj plašā klāstā piedāvāt audzētājiem arī Latvijā dārzeņu, garšaugu un puķu sēklas lielā dažādībā un labā kvalitātē.
“Vislabāk dīgst vecākas gurķu sēklas”
Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Gurķu sēklas parasti vislabāk dīgst, ja tās ir 2–3 gadus vecas. Tad tās ir sasniegušas optimālo bioloģisko stāvokli, kas nodrošina labu dīgtspēju. Ja sēklas ir vecākas par 5 gadiem, to dīgtspēja būtiski samazinās, un, ja tās ir pavisam svaigas, jaunākas par gadu, dīgšana var būt nevienmērīga vai vāja. Tomēr neieteiktu iegādāties gurķu sēklas un ar nolūku uzglabāt vairākus gadus, jo, kā iepriekš minēju, dīgtspēju var ietekmēt ļoti dažādi faktori un nevar zināt, kurā gadā konkrētās sēklas ir ievāktas. Vienīgā drošā metode ir veikt dīdzības pārbaudi. Derīguma termiņš uz sēklu paciņas norāda, ka sēklu ražotājs ir veicis šādu pārbaudi konkrētajai partijai un sēklas atbilst dīdzības standartam.
Padoms
Kā mājas apstākļos veikt dīdzības pārbaudi?
Ievieto 10–100 sēklas vienā kārtā starp samitrinātām papīra dvieļa sloksnēm (tās ir biezākas un samitrinoties nesaplīsīs tik viegli kā salvetes) un pārklāj ar pārtikas plēvi, lai neļautu sēklām iekalst. Svarīgi, lai sagatavotā vide sēklām būtu mitra, bet ne pārmērīgi slapja. Novieto sēklas 20–25 ºC temperatūrā. Turpmāk ik dienas pārbauda, vai sēklām joprojām pietiek mitruma un cik tālu ir dīgšanas process. Atkarībā no kultūras sēklas sadīgst 3–10 dienās. Lai aprēķinātu sēklu dīgtspēju procentos: sadīgušo sēklu skaits/kopējais sēklu skaits × 100. Dīgtspējas rezultātu interpretācija:90–100% – augsta dīgtspēja, sēklas ir ļoti kvalitatīvas.70–89% – pieņemama dīgtspēja, bet var būt nepieciešams sēt vairāk.Zem 70% – zema dīgtspēja, sēklas var būt vecas vai bojātas, tāpēc izvērtē, vai sēt šīs sēklas vai labāk izvēlēties citas.Šī metode ir vienkārša, efektīva un palīdz noteikt sēklu kvalitāti pirms to izsējas.
“Sēklas var uzglabāt jebkurā vietā”
Sēklu uzglabāšanas apstākļi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu to dīgtspēju un pietiekamu dīgšanas enerģiju. Lai gan bieži vien pieņem, ka sēklas ir mazprasīgas un tās var glabāt jebkurā vietā, realitātē uzglabāšanas apstākļi būtiski ietekmē sēklu ilgtspēju un audzēšanas potenciālu.
Temperatūra. Zema temperatūra ir optimāla sēklu uzglabāšanai, jo tā palēnina to vielmaiņas procesus un aizsargā no iekšējas sabrukšanas. Sēklas ieteicams uzglabāt plus 4–10 °C temperatūrā, piemēram, ledusskapī. Augsta temperatūra izraisa mitruma zudumu, sēklu novecošanos un dzīvotspējas samazināšanos. Telpās, kur temperatūra pārsniedz +20 °C, sēklu dīgtspēja var ievērojami kristies pēc dažiem mēnešiem.
Mitrums. Zems mitrums ir būtisks, jo mitras sēklas ir uzņēmīgas pret pelējumu, baktērijām, un tas negatīvi var ietekmēt sēklu dīgšanu. Augsts mitrums paātrina sēklu vielmaiņu un samazina to uzglabāšanas laiku. Uzglabājot sēklas mitrā pagrabā, siltumnīcā vai uz palodzes mitrā vidē, tās var būtiski zaudēt kvalitāti. Optimāls relatīvais gaisa mitrums telpā, kur tiek uzglabātas sēklas, ir ap 30–40%, bet pašu sēklu mitrums ir ap 8–12%. Laba ventilācija nodrošina gaisa apmaiņu un palīdz samazināt mitruma radītās sekas uz sēklu kvalitāti.
Apgaismojums. Tumsa ir ieteicama sēklu uzglabāšanai, jo gaisma var aktivizēt vielmaiņas procesus, samazinot sēklu uzglabāšanas potenciālu. Caurspīdīgos, labi pārredzamos iepakojumos, kas pakļauti saules gaismai, sēklas zaudē dzīvotspēju ātrāk.
Gaiss. Hermētiski iepakojumi palīdz saglabāt sēklu kvalitāti, aizsargājot tās no mitruma un skābekļa piekļuves. Uzglabājot sēklas stikla burkās vai vakuuma iepakojumos, to dīgtspēja saglabājas ilgāk.
Pareiza uzglabāšana ļauj ilgāk saglabāt sēklu kvalitāti, novērš to bojāšanos un nodrošina labāku dīgtspēju.
“No hibrīdiem nevar ievākt sēklas”
Arī kultūraugu hibrīdi var dot sēklas, taču šīs sēklas ne vienmēr saglabā sākotnējās hibrīda īpašības. Tas ir saistīts ar ģenētisko variāciju un gēnu kombinācijām nākamajās paaudzēs. To sauc par ģenētisko nestabilitāti. Hibrīdi tiek radīti, krustojot divas konkrētas vecākaugu līnijas ar noteiktām īpašībām. Rezultātā F1 hibrīdi ir ļoti viendabīgi un produktīvi, taču, ievācot no tiem sēklas, veidojas nākamā paaudze F2, un tai var parādīties lielas ģenētiskās variācijas. Piemēram, tomātu hibrīds, kas ražo lielus, sulīgus tomātu augļus, nākamajā paaudzē var dot mazāka izmēra augļus vai ar izmainītām garšas īpašībām. Tādēļ, ievācot sēklas no hibrīdajiem augiem, nevar rēķināties, ka tiks saglabātas konkrētajam hibrīdam raksturīgās izcilās garšas un kvalitātes īpašības, izturība pret slimībām, piemērotība klimatiskajiem apstākļiem, kas bija raksturīgi sākotnējam hibrīdam.
Ja mērķis ir iegūt noteiktas kvalitātes augu, tad labāk katru gadu iegādāties sertificētas hibrīdu sēklas. Eksperimentējot ar sēklām, kas iegūtas no hibrīdiem, rezultāti nebūs paredzami.
“Lētāk ir iegādāties sēklas internetā”
Daudzi uzskata, ka internetā iegādātās sēklas vienmēr ir kvalitatīvākas un izdevīgākas cenas ziņā.
Realitātē interneta veikali ir ļoti dažādi, bet tas, kas tiem kopīgs:
Nav iespējas pārliecināties par sēklu paciņu kvalitāti, kamēr tās nav saņemtas;
nevar redzēt sēklu uzglabāšanas apstākļus;
ir grūtāk saņemt konsultācijas, kas palīdzētu izvēlēties piemērotāko šķirni vai hibrīdu savām vajadzībām;
interneta veikals var uzturēt mazākus noliktavas krājumus, mazāk darbinieku, šādiem veikaliem ir mazāka nepieciešamība pēc augstas kvalifikācijas dārzkopības speciālistiem, nav nepieciešamas plašas telpas sēklu izvietošanai un klientu apkalpošanai, kā tas ir tiešās tirdzniecības uzņēmumiem.
Šo visu iemeslu dēļ interneta veikalos bieži vien ir plašāks piedāvājums, taču kvalitāte var būt neprognozējama, ja sēklas nāk no nezināmiem, mazāk uzticamiem avotiem. Turklāt dažos gadījumos interneta veikali var pievienot papildu izmaksas, piemēram, par piegādi vai preču komplektāciju.
“Sēklu apmaiņu punktos pieejamās ir pilnīgi drošas”
Šis sēklu ieguves veids tiek uztverts kā bezmaksas vai par nelielu atlīdzību, bet uzticams avots. Diemžēl apmaiņu punktos iegūtām sēklām nav iespējams garantēt sēklu tīrību, kvalitāti vai to, vai tās ir īstās šķirnes. Pastāv risks, ka tās var būt piesārņotas ar slimībām vai ievāktas nenobriedušas. Šādā veidā pastāv iespēja ievazāt savā dārzā grūti apkarojamas nezāles. Katrā ziņā šādam sēklu ieguves veidam ir ļoti daudz riska momentu. Tomēr tā var arī būt unikāla iespēja iegūt kādu Latvijā labi pazīstamu šķirni, kas tiek pavairota no paaudzes paaudzē, un to sēklas nav pieejamas sēklu firmu piedāvājumos.
“Pašu ievāktās sēklas ir vislabākās”
Daudzi domā, ka pašu ievāktās sēklas vienmēr ir labākas, jo tās nāk no zināma avota un ir piemērotas konkrētai augsnei un klimatam. Bet jāņem vērā, ka, lai arī pašu ievāktās sēklas var būt vērtīgas, tās bieži vien nav attīrītas, var nebūt ar pietiekamu dīdzību. No hibrīdiem iegūtās sēklas var nedot tādus pašus augļus kā augi, no kuriem sēklas ievāktas.
