Vai tiešām Latvijas likumos ir pretrunas? Pensionāre, lai glābtu savu veselību, spiesta paņemt 3 ātros kredītus, taču vēlāk tas noved pie nepatikšanu virknes
107
Ir vēstules, kuras saņemot, iesāpas pakrūtē no netaisnības sajūtas par to, ko cilvēkiem reizēm ir jāpiedzīvo. Tā notika arī šoreiz, kad saņēmu kādas pensionāres stāstu par to, kā viņa nonākusi parādu jūgā. Nē, viņa nevēlējās “šikot” ar kādiem dārgiem pirkumiem, vien nauda bija nepieciešama veselībai, taču izvērtās viss tā, kā izvērtās.
Sieviete ir tuvu izmisumam, tāpēc meklēja mediju palīdzību, lai rastu atbildi uz jautājumu, kas viņu tik sāpīgi skāris.
Īsumā viņas stāsts: “Esmu vientuļa pensionāre, kura saņem vecuma pensiju 245 eiro apmērā. Tie ir mani vienīgie ienākumi. Diemžēl pirms trim gadiem, kad vēl strādāju, sakarā ar neatliekamu operāciju paņēmu trīs ātros kredītus par operācijai nepieciešamo summu 2400 eiro apmērā.
Lai arī kā es centos nokārtot ikmēneša maksājumus, pēc aiziešanas pensijā es to vairs nespēju pilnībā izdarīt, tāpēc galu galā iznāca tā, ka visi trīs ātro kredītu aizdevēji manus parādus, kuri, neskatoties uz to, ka savu iespēju robežās regulāri veicu nelielas iemaksas, procentu un dažādu pārrēķinu dēļ bija nevis samazinājušies, bet kļuvuši lielāki, nodeva kredītu piedziņas kompānijai un drīz pēc tam visas trīs manu kredītu lietas nonāca arī tiesā, kā rezultātā man tiesu izpildītājas depozīta kontā tagad jāieskaita nedaudz vairāk par 6000 eiro.
Šobrīd manam bankas kontam, kurā tiek ieskaitīta mana pensija, saskaņā ar Civillikuma 594. pantu, kas man kā ātro kredītu parādniecei paredz kontā saglabāt algu vai tai pielīdzināmos maksājumus minimālās algas apmērā, ir uzlikts 700 eiro limits.
Vienlaikus – tā kā pagājušajā gadā es papildus pensijai īslaicīgi veicu arī līgumdarbu, man ir izveidojusies nodokļu pārmaksa 905 eiro apmērā.
Vienreiz uz manu rakstiski uzdoto jautājumu, vai manā kontā tiks saglabāti jebkādi līdzekļi 700 eiro apmērā, kas šajā kontā tiks ieskaitīti, tiesu izpildītāja atbildēja apstiprinoši, bet tad, kad es šo jautājumu noformulēju pavisam konkrēti – vai man kontā tiks saglabāta pārmaksāto nodokļu summa, kas veido starpību starp manu pensiju un 700 eiro, kas kopā veido 455 eiro, viņa man rakstiski atbildēja, ka pārmaksāto nodokļu summa skaitās nauda, kura man pienākas no trešās personas, tāpēc, tiklīdz es to pieprasīšu atmaksai, pilnā apmērā tiks ieskaitīta viņas depozīta kontā.”
Pensionāre ir apjukusi par šo situāciju, tāpēc vēls noskaidrot, kā gan tas iznāk, ka viņai no vienas puses atbilstoši Civillikumam bankas kontā ir jāsaglabā līdzekļi minimālās algas apmērā, bet no otras puses tomēr nav jāsaglabā? Un, ja šāda pretruna likumos pastāv, vai tā tomēr nebūtu jānovērš?
Lai noskaidrotu atbildi uz šiem jautājumiem, LA.LV sazinājās ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, kurā saņēmām skaidrojumu, ko publicējam turpinājumā.
“Informējam, ka kārtību, kādā piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem kredītiestādes vai pie citiem pakalpojumu sniedzējiem, regulē Civilprocesa likuma 599.1 pants. Parādnieka rīcībā viena mēneša ietvaros ir saglabājami naudas līdzekļi minimālās mēnešalgas apmērā vai arī 50% apmērā no minimālās mēnešalgas, ja tiek piedzīti uzturlīdzekļi.
Attiecībā uz pārmaksātajiem nodokļiem norādāms sekojošais, proti, Civilprocesa likuma 599. pants nosaka kārtību, kādā piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām. Jāņem vērā, ka naudas līdzekļi, kas parādniekam uz līguma vai likuma pamata pienākas no trešajām personām, nav uzskatāmi par parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, bet gan par parādnieka papildu ieņēmumiem, tādējādi uz šiem papildu ieņēmumiem neattiecas nosacījumi par naudas līdzekļu saglabāšanu minimālās darba algas apmērā. Ievērojot minēto, pārmaksāto nodokļu atmaksu var pilnībā novirzīt parādnieka saistību segšanai.
Izņēmums no minētās kārtības ir tad, ja piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem, kuri parādniekam no citām personām pienākas parādnieka reģistrētas saimnieciskās darbības ietvaros, kas ir parādnieka vienīgais ienākumu gūšanas avots.”
Komentāru par situāciju portālam LA.LV sniedza arī Gvido Endlers, AS “4finance” vadītājs Latvijā: “Kreditēšanā patērētāju maksātspējas kvalitatīvai vērtēšanai ir izšķirīga loma biznesa kvalitātē un ilgtspējā.
Bez rūpīgas maksātspējas izvērtēšanas nebūtu iespējams pilnvērtīgi apmierināt pieprasījumu un nodrošināt kapitāla atgūšanu. Ņemot vērā nebanku kreditēšanas nozares specifiku, klientu identifikācija un maksātspējas izvērtēšana notiek attālināti, analizējot klienta sniegtos datus un informāciju no kredītinformācijas birojiem.
Neatkarīgi no aizdevuma summas nebanku kredītdēvēji nepaļaujas tikai uz patērētāja sniegto informāciju, bet izmanto daudzpakāpju maksātspējas pārbaudi. Iegūtie dati tiek analizēti, piemērojot dažādus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji tiek pārbaudīta klienta norādītā informācija, sadarbības vēstures pārbaude, tad tiek veikta parādsaistību pārbaude ārējās parādvēstures datubāzēs, izmantojot jau minētos kredītinformācijas birojus. Šāda pieeja ļauj efektīvi un rūpīgi novērtēt katra klienta maksātspēju, kas ir būtiski biznesa ilgtspējas nodrošināšanai un atbildīgai kreditēšanai.
Maksātspējas vērtēšana notiek visiem kredītiem neatkarīgi no summas un termiņa. Šim nolūkam tiek izmantoti tūkstošiem faktoru un modernas “lielo datu” tehnoloģijas, kas palīdz identificēt klientus gan ar augstu kredītu atmaksas potenciālu, gan norādīt uz riskiem, kas var novest pie aizdevuma atmaksas ar kavējumu. Izskatot klienta pieteikumu, tiek arī pārbaudīts, vai prasībai nav krāpnieciska darījuma pazīmes.
Padziļinātas maksātspējas vērtēšanai tiek izmantota punktu sistēma jeb skorings .Katrs klients, piesakoties kredītam, ģenerē vairākus simtus dažādus mainīgos lielumus (pateicoties elektroniskajai videi, kur tiek aizpildīts kredīta pieteikumus ar noteiktu ierīci). Visi mainīgie lielumi tiek ievākti un saglabāti, lai pārbaudītu statistisko nozīmību pret klienta maksātspēju. Tā rezultātā tiek izveidots klienta novērtējums skaitliskā izteiksmē (skore), kas raksturo klienta riska pakāpi. Punktu sistēma ļauj precīzāk novērtēt katra individuālā klienta maksātspēju.
Stingro pārbaudes metožu rezultātā pēdējos gados uzlabojās un stabilizējās kredītu kvalitāte: kredītņēmēji vairāk nekā 90% gadījumos atgriež aizņemto naudu bez kavējuma, liecina PTAC dati. AS “4finance” grupas zīmoliem šis radītājs ir vēl augstāks – 95%. Patērētāju kredītspējas izvērtēšana uzņēmumā ir augstā līmenī un netiek pieļauta neatbilstoša aizdevumu izsniegšana. Rūpīgās pieteikumu izvērtēšanas rezultātā 90% jauno klientu pieteikumu tiek atteikta kredīta izsniegšana.”
