Vai tiešām Latvijā turpmāk drīkstēs izzāģēt žagaru diametra kokus? Skaidro “Latvijas valsts mežu” pārstāvis 30
Tomass Kotovičs, “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidrojis, ka “Latvijas valsts meži” praktiski neizmanto ciršanu pēc diametra, jo ir ļoti liels uzkrājums ar pieaugušām un jau pāraugušām audzēm, un tā ir liela daļa no tā milzīgā koksnes apjoma, kas ir uzkrājies.
“Mums ir vairāk nekā 220 tūkstoši hektāru, kur mežs ir pieaudzis un to var cirst pēc vecuma, nevis pēc diametra. Bet valdība katriem pieciem gadiem, protams, nosaka maksimālo ciršanas apjomu. Valdība ir bijusi ļoti konservatīva šajā apjoma ziņā un tāpēc šie milzīgie uzkrājumi ir izveidojušies,” skaidro T.Kotovičš.
Viņš atzīst, ka arī viņu šokē sociālajos tīklos lasītais, kur bieži savus komentāru spublicē pilsētnieki un arī žurnālisti, kuri nav līdz galam iedziļinājušies.
“Ja es lasu, ka tagad valdība atļaus cirst pavisam tievus žagariņus…” “Latvijas valsts mežu” pārstāvis demonstrē līdzpaņemto priedes paraugu – 30 centimetru lielu ripu, lai attēlotu, ka tas ne tuvu nav “žagariņš”. Tas ir minimālais diametrs, kādu mežu īpašniekiem atļauts izstrādāt.
Šis šobrīd zāģētavās esot pats pieprasītākais sortiments, jo zāģētavas ir automatizētas un no šāda diametra var izzāģēt ļoti daudz, ļoti kvalitatīvus zāģmateriālus, ko tālāk var apstrādāt, ēvelēt utt. un pēc tam nosūtīt eksportā.
“Es arī gribu atzīmēt, ka tas, ka Latvijā tas tagad ir kaut kas ārkārtējs, ka ir atļauts šādu diametru cirst – tās arī ir absolūtas muļķības. Zviedrijā un Somijā meža īpašnieks vispār netiek limitēts. Viņš var cirst kādā vecumā kokus grib, var arī cirst uz pusi tievākus, ja uzskata, ka tas šobrīd ir vajadzīgs,” stāsta T.Kotovičs.
“Ja salīdzinām ar pārējām valstīm, Igaunijā aizvien ir mazāks diametrs, bet mēs vismaz kaut kādā veidā pielīdzināmies vai vismaz tuvojamies tam, kā ir pārējās valstīs. Neredzu nekādu risku, mežam no tā attīstoties nākotnē. Domāju, ka meža apjoms turpinās pieaugt, tādas vismaz ir zinātnieku prognozes. Es neredzu, par ko šeit bažīties.”
“Savukārt enerģētikai un mūsu materiālu un energoresursu neatkarībai tas dos ļoti daudz, jo privātos mežos ir pietiekami daudz tādu vietu, visvairāk tas izpaužas egļu mežos, kur mežs ir ne pārāk kvalitatīvs un, sasniedzot atļauto diametru, kas eglei ir 26 cm, īpašnieks varēs to nocirst, daļu pārdot zāģbaļķos, daļu, lai stiprinātu LAtvijas enerģētisko neatkarību.”
“Atceramies vienu – šī atļauja nāk ar nosacījumu, un nosacījums ir stingrs – nevis piecu gadu laikā kā citur, bet trīs gadu laikā šī vieta, kas ir nocirsta, ir jāatjauno un jāatjauno ar kvalitatīvu, selekcionētu stādāmo materiālu, tas garantē to, ka mums nākotnē meža būs vairāk,” bažas kliedē “Latvijas valsts mežu” pārstāvis.
