Vai tiešām nedrīkst atvadīties un atdot lietas pāri slieksnim? Atbilde jūs pārsteigs, kāpēc tā tas iegājies 2
Šķiet visiem ir zināms ir tautas teiciens, ka nekad neko nedrīkst dot pāri slieksnim; nedrīkst pāri slieksnim atvadīties un arī sasveicināties. No kurienes radusies šī māņticība?
Bieži saka: “Nestāvi uz sliekšņa!” vai “Ienāc iekšā vai es es vismaz uzkāpšu uz sliekšņa, bet ne pār slieksni!” Māņticība ir kļuvusi par sava veida nerakstītu likumu, bet ko šis viss nozīmē un kāpēc cilvēki tik ļoti baidās šo noteiktumu pārkāpt, vairums nemaz nezina.
Izrādās, šie paradumi ir tūkstošiem gadu veci. Lieta tāda, ka mūsu senčiem mājas bija drošā zona, un viss, kas bija aiz tās sienām, tas ir, aiz tās sliekšņa, tika uzskatīts par bīstamu – tur draudēja ne tikai redzamas, bet arī neredzamas briesmas no citas pasaules.
Lai pasargātu sevi no nezināmā, senāk daudzviet pasaulē mūsu senči savu radinieku kremētos pelnus apglabāja zem savu māju sliekšņa. Tika uzskatīts, ka viņš pasargā māju no ļaunuma, slimībām, bojājumiem un citām nelaimēm, paliekot mājas robežās. Taču traucēt pelnus nekādā veidā nedrīkstēja, lai nepiesaistītu sev nepatikšanas.
Tāpēc laiku gaitā parādījās vairāki ar slieksni saistīti aizliegumi:
– jūs nevarat sveicināties pāri slieksnim vai runāt, stāvot uz tā;
– jūs nevarat dot tam pāri neko, katrs stāvot savā pusē;
– jūs nevarat stāvēt vai sēdēt uz sliekšņa;
– jūs nevarat ēst vai dzert uz sliekšņa;
– jūs nevarat slaucīt atkritumus pāri slieksnim.
Tika uzskatīts, ka lietas, kas iet pāri slieksnim, nesīs nelaimi, bet kopā ar tām var atdot veiksmi un bagātību, un atkritumu slaucīšana pāri slieksnim bija kā labklājības izslaucīšana no mājas.
Līdz ar kristietības atnākšanu pazuda tradīcija zem sliekšņa apglabāt tuvinieku pelnus, bet ticējums palika.
Kas jāatceras par šo materiālu – horoskopiem un tamlīdzīgām lietām ir tikai izklaidējošs raksturs, tāpēc aicinām savus ikdienas lēmumus pieņemt, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
