Vai tiešām Eiropa gatava tā riskēt? Aviokompānijas cer uz Krievijas gaisa telpas atvēršanu 0
“Lufthansa” cer, ka Krievijas gaisa telpa pēc iespējas ātrāk varētu tikt atvērta lidojumiem no Eiropas uz Āziju, paziņojis Vācijas nacionālās lidsabiedrības izpilddirektors Karstens Spors intervijā Taizemes medijam. Pašlaik lidojumi šajā maršrutā ir atļauti tā dēvētajām Krievijas draudzīgajām valstīm, bet Eiropas lidsabiedrības izmanto alternatīvos ceļus, raksta portāls LSM.lv.
Krievijas gaisa telpas izmantošanas liegums Rietumvalstu pārvadātājiem ir spēkā kopš 2022. gada, bet ne viena vien Eiropas lidsabiedrība ir norādījusi uz negodīgas konkurences situāciju, kas tiek radīta starp Eiropas un Krievijai draudzīgo Āzijas valstu lidsabiedrībām.
“Jā, Krievijas gaisa telpas aplidošana rezultējas ilgākos lidojumos, kuri mums kā lidsabiedrībai ir daudz dārgāki. Mēs esam arī beiguši lidojumus vēsturiskajā Frankfurtes-Pekinas maršrutā, jo redzam, ka nevaram sacensties ar Ķīnas lidsabiedrībām,” sarunā ar portālu LSM.lv sacīja “Lufthansa” izpildviceprezidents stratēģijas jautājumos Tamurs Goudarzi Pouru.
Uzreiz jāpiemin, ka Vācijas nacionālā lidsabiedrība nav vienīgā, kurai nepieciešams veikt garākus lidojumus uz galamērķiem Āzijā. Līdzīga situācija ir arī Somijas nacionālajai lidsabiedrībai “Finnair”, kurai atsevišķos maršrutos lidojuma ilgums pieaudzis līdz pat 50%.
Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas operatori jau ilgstoši vērsuši uzmanību uz negodprātīgiem spēles noteikumiem. Pirmie brīdinājuma signāli pienāca jau 2022. gada decembrī, kad par to brīdināja Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) prezidents Villijs Volšs.
Cik droši pašlaik būtu lidojumi Krievijas gaisa telpā?
Pēc Azerbaidžānas lidsabiedrības “Azerbaijan Air” lidmašīnas notriekšanas, kad tā centās nosēsties Krievijas pilsētas Groznijas lidostā, arvien biežāk tiek uzdots jautājums par Krievijas gaisa telpas drošību. Tāpat netiek aizmirsts gadījums ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskas lidostā 2021. gada 23. maijā, lai aizturētu tajā esošo opozīcijas pārstāvi.
Līdz 31. jūlijam spēkā ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izdotais Konflikta zonu biļetens, kurā norādīti iepriekš minētie riski, izmantojot Krievijas gaisa telpu. Pēc Azerbaidžānas lidmašīnas notriekšanas izplatīts papildu biļetens, kurā norādīts, ka ikvienam operatoram, kurš izmanto Krievijas gaisa telpu, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība gaisa telpas paziņojumiem.
Vaicājot par gaisa telpas izmantošanas noteikumiem un tās drošību, Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērš uzmanību uz to, ka Krievija ieviesa gaisa telpas izmantošanas ierobežojumu kā atbildi sektorālajām sankcijām no Eiropas puses.
“Pirmkārt, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības (ES) aviopārvadātājiem, vēloties izmantot Krievijas gaisa telpu, no Krievijas puses varētu tikt izvirzīta prasība atļaut Krievijas aviopārvadātājiem izmantot ES gaisa telpu,” rakstiskā atbildē portālam LSM.lv norādīja CAA Operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs.
CAA savā atbildē netieši uzsvēra, ka lielāks risks no šāda soļa, ja Krievija pieprasītu atvērt Eiropas gaisa telpu, būtu tieši Eiropā.
“Pastāv augsts risks, ka Krievijā reģistrēto lidaparātu tehniskais stāvoklis neatbilst starptautiskajiem standartiem civilās aviācijas jomā, un šādu lidaparātu izmantošana ES teritorijā var radīt riskus cilvēku drošībai vai trešo personu mantai,” uzsvēra Vincevs.
