Vai tiešām ar šādiem auto var braukt arī mežā? Interese par mazu pilnpiedziņu strauji pieaug 6
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pagājušās nedēļas stāstījuma par “Mola” autodienu saņēmu vairākus lasītāju jautājumus par mazajiem pilnpiedziņas auto.
– Vai tiešām “Swift” ir vienīgais šajā interesantajā klasē?
– Vai tiešām ar šādiem var braukt arī mežā?
– Vai tie nebūs pārāk lēni tālākā ceļā?
Mēģināsim atbildēt.
Pirmkārt – gluži vienīgais šis tomēr nav. Vēl mazliet mazāks, vēl mazliet lētāks (akcijas piedāvājums) ir “Fiat Panda 4×4”, kurš “Gada auto” konkursā piedalījās pirms dažiem gadiem. Lūk, fragmentiņi no žūrijas toreizējiem komentāriem.
“Pienāk Juris un saka – var, es iekāpšu pie jums? Gluži vai apmulstu. Mēs taču te jau esam divi prāvi veči, kur tu vēl liksies? Tad apjēdzu, ka “Pandai” taču ir arī aizmugures durvis, ir tātad tur arī sēdeklis, un saku – nu, mēģini! Iekāpj Juris un ar ceļgaliem man mugurā nemaz nebaksta…”
“Verdikts – ļoti interesants, patiešām MAZS, patiešām APVIDUS auto. Pēdējo epitetu dodam, uz mazu auto meža pieredzi balstoties un agrākos “Gada auto” konkursus atceroties. Tajos smilšu kalnus ar šiku un jautri forsēja jau iepriekšējā modeļa “Panda 4×4”. Problēma viena – mazuļa cena ir līdzīga krietni ietilpīgākajai “Dacia Duster”. Izvēle jūsu.”
Bet “Swift” vērtēt aicinām “Gada auto” žūrijas biedru Guntaru Pulsu, kurš šo auto ne tikai “Mola” slalomā pieskatīja, bet arī nākamajā dienā ar to kādu simtu kilometru noripināja:
“Absolūti praktiska izvēle tiem, kam patiešām nepieciešama pilnpiedziņa. Lai arī neliels un samērā vienmuļa dizaina auto, tas savu darbiņu paveic visnotaļ labi.
1,2 litru četrcilindru benzīna dzinējs ar 90 zirgspēku jaudu praksē izrādījās gana sprigans šādu izmēru un masas mašīnai. Pārvietojoties pilsētas satiksmē, dinamika ir pilnīgi pietiekama, pa šoseju arī nav problēmu iekļauties kopējā plūsmā un arī veikt apdzīšanas manevrus – nepieciešams tikai adekvāti darboties ar piecpakāpju mehānisko pārnesumkārbu, lai izmantotu visu dzinēja potenciālu. Jāpiebilst, ka uzrādītais benzīna patēriņš nedaudz virs pieciem litriem ir uzskatāms par gana labu rādītāju, ņemot vērā nebūt ne to ekonomiskāko mana testa braucienu stilu.
Arī par braukšanas īpašībām varu teikt tikai to labāko. Stūrēšana ir precīza un pārliecinoša, bet galvenās uzslavas vēlētos izteikt balstiekārtai – tā ir stingra, bet ne cieta, turklāt darbojas klusi un patīkami. Tieši tas, kas nepieciešams uz mūsu nelīdzenā asfalta un grants.
Pilnpiedziņas “Swift” varoņdarbus atceros vēl no izmēģinājumiem smilšu kāpās “Gada auto” konkursā pirms pāris gadiem. Toreiz šis mazais auto visus tiešām pārsteidza, jo 4×4 vingrinājumos izrādījās ļoti izmanīgs un mazās masas dēļ nereti bija pārāks par krietni iespaidīgākiem braucamrīkiem.
Vadītāja vieta ir gana ērta un salons kopumā ir šādu izmēru automobilim atbilstošs. Interjera dizains ir vienkāršs un bez jebkādām pretenzijām uz kaut ko ļoti mūsdienīgu. Zinu, ka daudziem tas drīzāk ir pluss, nevis mīnuss. Arī man tīri labi patika parastie analogie mērinstrumenti un pārskatāmais vadītāja panelis. Taču ārējais dizains, manuprāt, nav īpaši veiksmīgs, it īpaši – neizteiksmīgā priekšdaļa.”
