Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 111
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bažās par pieaugošo šķeldas īpatsvaru siltumapgādē un attiecīgi kāpjošu mežistrādi Eiropas Parlaments ar direktīvas grozījumiem plāno ierobežot biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā.
“Neskriet ratiem pa priekšu” – šis teiciens būtu attiecināms uz meža īpašnieku janvāra nogalē sacelto jezgu saistībā ar koksnes izmantošanas ierobežojumiem apkurē. Runa ir par Eiropas Parlamenta rosinātām izmaiņām Atjaunojamās enerģijas direktīvā, kas jau pēc dažiem gadiem paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai.
Diskusijas par to vēl ir noslēguma fāzē, taču mežu īpašnieki, nesagaidot gala lēmumu, pievienojušies Skandināvijas mežaināko valstu protestam, nosūtot attiecīgu vēstuli Briseles amatpersonām. Vēstulē akcents likts uz jaunu jēdzienu “primārā meža biomasa”, kas ietver arī malku un kas, kā jau tas dažkārt gadās ar jaunievedumiem, netika pietiekami izskaidrots plašākai sabiedrībai, radot pamatu maldiem par vispārēju malkas aizliegumu apkurē.
Tomēr nav dūmu bez uguns un pamats bažām patiešām pastāv, tiesa, attiecībā nevis uz privātmājām, bet gan uz lielajām pašvaldību katlumājām, kuras kurina ar ilgtspējīgi iegūtu šķeldu (par direktīvas terminu “ilgtspējīga šķelda” un apkures tarifu sadārdzināšanos bez attiecīgā sertifikāta rakstījām “Latvijas Biznesa” 2022. gada 15. novembra numurā) un kuras, starp citu, ir rēķinājušās ar investīcijām un ievērojamu finansiālu atbalstu jaudu palielināšanai.
Jaunie noteikumi šo atbalstu krietni samazinātu, piemēram, atbalstu nevarēs saņemt koksnes sadedzināšanas iekārtas ar jaudu virs 7,5 MW – tātad tas attiecas uz visām lielo pilsētu katlumājām.
Jārēķinās ar limitu
Tikmēr privātmājās ar malku kurināt joprojām drīkstēs, uz tām nekādi ierobežojumi neattieksies. Tomēr ir arī kāda nianse, proti, viss nokurinātās primārās koksnes (un malkas) apjoms tiks ieskaitīts attiecīgās valsts (arī Latvijas) kopējā atjaunojamo energoresursu bilancē.
Eiropas Parlaments (EP) jau noteicis limitu, kāds primārās koksnes kurināmā īpatsvars ir pieļaujams kopējā enerģijas patēriņa bilancē, un tas tiek fiksēts 2017.–2022. gada patēriņa līmenī.
Latvijā vidējais koksnes kurināmā patēriņš šajā laikā bija 61 petadžouls, kas tad arī būtu atļautais biomasas apjoms Latvijai. Ja tas tiks pārsniegts, pārsnieguma daļu ieskaitīs emisijās, kas nenovēršami sadārdzinās apkuri kā tādu. Savukārt valdībai būs jālemj, kuriem koksnes kurināmā patērētājiem piemērot oglekļa dioksīda CO2 nodokli par to daļu, kas pārsniegs CO2 neitrālo apjomu, un kā vispār to visu administrēt.
Apdraud investīcijas
Visā šajā sarežģītajā un pagaidām neskaidrajā situācijā vienīgais stabilais ir fakts, ka pēdējos gados Latvija ir mērķtiecīgi gājusi atteikšanos no fosilām izejvielām, tās aizstājot ar vietējo atjaunojamu resursu, tajā skaitā šķeldu. Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā teikts, ka “Jāturpinās dabas gāzes aizvietošanai ar cieto biomasu centrālās siltumapgādes katlumājās un līdz ar to arī atjaunojamo energoresursu daļa siltumenerģijā līdz 2030. gadam pieaug, sasniedzot apmēram 58%”.
Tātad, lai palielinātu biomasas īpatsvaru katlumājās, nepieciešams izmantot vairāk biomasas nekā minētajā 2017.–2021. gada periodā. Pārsniegtais apjoms vairs netiks uzskatīts par atjaunojamu, un tam tiks piemērots iepriekš minētais CO2 nodoklis. Ja šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktais tarifs šķeldas katlumājām ir 80 eiro/MWh un CO2 cena ir 80 eiro/t, tad apkures cena dubultotos.
Līdz ar to jauni koģenerācijas projekti kļūst finansiāli nekonkurētspējīgi, piemēram, salīdzinot ar dabas gāzes izmantošanu apkurē. Vienlaikus pēdējos gados uzbūvētajām ar šķeldu darbināmajām koģenerācijas stacijām un katlumājām būs jāstrādā 20–25 gadi, lai atpelnītu investīcijas, kuru aprēķinos nav iekļauts tarifu dubultojošais CO2 nodoklis.
Ministrija arī pret
Arī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija iebilst pret EP ierosinātajiem grozījumiem attiecībā uz primāro biomasu, norādot, ka tas var apdraudēt dalībvalstu enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, un arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti.
“Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai,” norāda ministrijā.
Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aprites var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
Klimata un enerģētikas ministrija aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemu ziemas temperatūru un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji. Jāatzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un EP starpā notiek trialoga sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena trialoga sanāksme, kas attiecas uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ grozījumus vēl ir iespējams mainīt.
Kas ir primārā koksnes biomasa
Atjaunojamās enerģētikas direktīvas redakcijas punktā 47ab ir šāda definīcija terminam “primārā koksnes biomasa”, uz ko attieksies izmantošanas ierobežojumi, un nebūs arī atbalsta investīcijām šīs izejvielas izmantošanā.
* “Primārā koksnes biomasa” ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne. Tā ietver visu koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases (ja tās tiek cirstas), kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā.
* Tātad primārā koksnes biomasa ir visa koksne, kas tiek iegūta mežā, izņemot infrastruktūras uzturēšanas darbos iegūtais apjoms, kas ir nenozīmīgs.
* Sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.
