Vai ticēt brīnumlīdzekļu reklāmām? Kurš uzņemas atbildību par preparātu kvalitāti 0
Dažādās brošūrās un reklāmas lapiņās, arī internetā var lasīt par preparātiem, kuri sola, ka veselība uzreiz vai pēc dažiem mēnešiem kļūs ievērojami labāka, liekais svars vai sāpes pazudīs kā uz burvja mājienu. Turpretī ārsti mudina mainīt uztura paradumus, vairāk kustēties, ilgstoši vai pat visu mūžu lietot medikamentus, veikt operāciju. Kādēļ gan pūlēties vaiga sviedros, ja to visu var iegūt bez pūlēm!?
Zāles – tikai aptiekā
“Internetā izlasīju par vienkāršu metodi locītavu skrimšļa atjaunošanai. Bija minēts arī bankas konts, kur pārskaitīt naudiņu, un tad jau pēc mēneša varēšu saņemt šo dabiskas izcelsmes brīnumlīdzekli savā pasta nodaļā. Daudziem cilvēkiem pasaulē tas jau esot palīdzējis. Tomēr šaubos, jo nauda nav nekāda mazā un ārsts teica, ka līdzēt varot tikai locītavas protezēšana,” raksta pensionāre Anna Birka no Alūksnes. No zāļu iegādes viņu attur arī tas, ka farmaceite vietējā aptiekā par tām neko nebija dzirdējusi.
Reimatoloģe profesore Daina Andersone skaidro, ka visbiežākā locītavu slimība ir osteoartroze. Tā ir lēni progresējoša deģeneratīva slimība, kas parasti skar slodzi nesošās locītavas – ceļu un gūžas. Slimības gaitā tajās noārdās un aiziet bojā skrimšļa kārta, kas klāj kaulu virsmu, un rodas jauni kaula veidojumi jeb osteofīti. Slimībai raksturīgas sāpes locītavā kustību laikā, ierobežots kustību apjoms, stīvums, gaitas izmaiņas, klibošana.
“Fitoterapijas, augu valsts preparātu ārstnieciskais efekts varbūt nav liels, taču arī pozitīvai pārliecībai ir liels spēks. Arī glikozaminoglikānu preparāti baro locītavu skrimsli, aizkavējot tā nodilšanu. Taču, ja skrimslis jau ļoti izdilis, to atjaunot vairs nevar,” uzsver profesore. Turklāt sāpes locītavās var būt arī daudzu iekšķīgu, infekcijas un onkoloģisku slimību izpausme, tāpēc vispirms noteikti jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu to cēloni.
Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību vadītāja Egita Diure uzsver, ka Latvijā visas zāles drīkst pārdot tikai aptiekās, bet bezrecepšu zāles – arī interneta aptiekās, kuras saņēmušas licenci. Savukārt uztura bagātinātājus, medicīnas ierīces un kosmētiskos līdzekļus iespējams nopirkt arī ārpus aptiekām dažādās mazumtirdzniecības vietās vai šim mērķim izveidotās interneta vietnēs. Pašlaik Latvijā ir septiņas licencētas interneta aptiekas (Aphoteka.lv, Internetaptieka.lv, Webaptieka.lv, Pilsaptieka.lv, Medikaments.lv, Aptiekafigaro.lv, E-menessaptieka.lv). Iegādājoties zāles kādā no tām, pircēji var būt droši, ka tās nebūs viltojums, jo zāļu izplatīšanu stingri uzrauga veselības inspekcija.
“Bezrecepšu zāļu reklāmai vienmēr seko frāze: “Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas.” Arī uztura bagātinātāju reklāmai ir jāpievieno norāde, ka tie neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Papildus būtu jānorāda arī produkta sastāvs – aktīvā viela un palīgvielas, kā arī ražotāja nosaukums, devas un citi lietošanas norādījumi. Ja līdzās produktam šādu norāžu nav, visticamāk, tas nav ne bezrecepšu medikaments, ne uztura bagātinātājs,” uzsver Egita Diure.
Informāciju vajag pārbaudīt
Visi Latvijā reģistrētie medikamenti iekļauti Zāļu reģistrā, kas atrodams aģentūras mājaslapā internetā. Ja reklamētais līdzeklis tajā nav atrodams, to var meklēt uztura bagātinātāju reģistrā, ko uztur Pārtikas un veterinārais dienests.
“Ja produkts, par kuru cilvēks ir uzzinājis reklāmā, nav iekļauts šajos reģistros, par tā kvalitāti un drošumu neviens, izņemot pašu ražotāju, atbildību neuzņemas. Nākamais jautājums, kas pircējiem sev jāuzdod: vai šim ražotājam var uzticēties? Te būtu lietderīgi rūpīgi izpētīt visu pieejamo informāciju par ražotāju: kurā valstī tas atrodas, vai tam ir uzticami kvalitātes sertifikāti, kādus citus produktus tas ražo. Visbeidzot – vai ražotāja pārstāvji, ārsti, profesori, kas iesaka šo līdzekli, ir reālas personas. Mūsdienās ir ļoti vieglprātīgi uzticēties tikai vienam informācijas avotam, it īpaši, ja ir runa par tādiem līdzekļiem, kuri nav ne zāles, ne uztura bagātinātāji un kuru kvalitāti valsts uzraugošās institūcijas nevar apstiprināt,” turpina Egita Diure.
Lai arī bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst norādīt īpašības, kuras tiem nepiemīt, realitātē mēdz būt citādi. Piemēram, 2016. gadā Veselības inspekcija, kas uzrauga zāļu reklāmu, veica 129 plānveida kontroles un 44 gadījumos konstatēja pārkāpumus. Visbiežāk (42% gadījumu) šī reklāma bija negodīga un maldinoša.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs regulāri konstatē tirgū nezināmas izcelsmes preces, kuras nav reģistrētas kā zāles vai medicīniskas ierīces, bet kurām piedēvētas ārstnieciskas īpašības. Bieži vien to izcelsmi nav iespējams noskaidrot, jo pārdevējs nav norādīts vai atrodas kaut kur, piemēram, Panamā. Centra mājaslapā internetā atrodams arī aizdomīgo interneta vietņu saraksts. Vienā no tiem tiek piedāvāts brīnumlīdzeklis acīm, otrā ar neticamiem apgalvojumiem reklamēts aerosols pret krākšanu, vēl kādā – līdzeklis pret alkoholismu ar maldinošu informāciju par sastāvā iekļauto vielu iedarbību.
Centra patērētāju informēšanas un komunikācijas nodaļas vadītāja Sanita Gertmane uzsver, ka reklāma nedrīkst maldināt un, ja tajā tiek izteikti apgalvojumi, reklāmdevējam jābūt spējīgam tos arī pierādīt. Pretējā gadījumā to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi. “Dažādu brīnumlīdzekļu reklāmas devēji bieži vien reģistrēti tālu ārpus Latvijas un Eiropas Savienības robežām, kas ļoti apgrūtina uzraudzības darbu un piekļuvi šiem uzņēmējiem. Patērētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem un kritiski jāizvērtē dažādu brīnumlīdzekļu iegādes nepieciešamība,” teic Sanita Gertmane.
4 padomi pircējiem
1. Apdomā, vai solītais efekts vispār ir iespējams, vai tomēr tas neizklausās pārāk labi, lai būtu patiesība!
2. Kritiski izvērtē arī reklāmā publicētās atsauksmes, jo tās var būt neīstas. Vērtīgāk būtu interneta vidē pameklēt atsauksmes, ko rakstījuši patērētāji, kuri jau šo produktu patiešām ir iegādājušies un lietojuši. Pievērs uzmanību tieši neglaimojošām atsauksmēm.
3. Ja tas ir uztura bagātinātājs, apskaties Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā, vai tas ir reģistrēts Latvijā un ES. Ja nav, šādu preparātu labāk neiegādājies, jo tā sastāvu nav pārbaudījuši speciālisti. Šādu uztura bagātinātāju lietošana var būt pat bīstama.
4. Par to, vai preparāts ir iekšķīgi lietojams (kapsulas, tabletes vai šķidrums) vai ārīgi lietojams, piemēram, ziede, gels, pirms iegādes noteikti konsultējies ar ārstu vai farmaceitu, kurš spēs izprast konkrētā līdzekļa sastāvu un iespējamo efektu. Speciālista ieteikumi pasargās no liekiem tēriņiem.
