“Nu nepietiek man ar jūsu slavēto “ziepju trauku” bilžu kvalitāti!” – tā pēc pirmā fototehnikas apskata (februārī) mums rakstīja lasītājs A. Kalniņš no Madonas. Viņš tomēr pirkšot spoguļkameru.
 Parādīju vēstuli mūsu ārštata korespondentam, ralliju un arī hokeja fotogrāfam Raimondam Volontam. Lūk, viņa komentārs.


Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

“Spoguļkameras, protams, ir labas. Vēl vairāk – tās, solīdas, masīvas, iespaidīgi “ieroči”, tiek uztvertas kā tāds augstas foto kvalitātes simbols. Taču tik vienkārša tā izvēle vis nav.

Pirmkārt – tieši šie izmēri un svars ir lielākais spoguļkameru trūkums. Kopā ar smalkam darbam nepieciešamajiem objektīviem tā aizpildīs prāvu somu, kas būs jāstiepj, no triecieniem un zagļiem jāsargā. Ļaudīs tā pievērsīs tev uzmanību, tas noskaņu bojā un mirkļu medniekam nemaz nav vajadzīgs. Ko tad tādu unikālu šī bagāža dod? Faktiski tikai vienu – iespēju topošo kadru meklēt nevis LCD displejā, bet optiskā skatu meklētājā, kur redzi ne tikai bildes rāmi, bet arī katra punkta asumu. Viss pārējais nu jau ir arī bezspoguļa kamerās. Ir liels sensors. Ir lieliski “trokšņu” slāpēšanas “sofiti”, kuri dod iespēju kvalitatīvi fotografēt pat ar jutību ISO 1600. Nu jau šīm kamerām ir arī labi maināmie objektīvi, tikpat “gaiši”, tikpat dzidri kā spoguļkamerām, bet kompaktāki un vieglāki.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Nu nav tā skatu meklētāja. Bet iesācējam pareizu kadra kompozīciju (lai koks neaug ārā no portretējamā cilvēka galvas u.tml.) faktiski vieglāk veidot displejā. Fokusu vairākumā gadījumu taču iestāda dators – robotiņš.

Modernās bezspoguļa kameras, prasmīgi lietotas, var praktiski visu. Pat ralliju labā gaismā ar tādu var mākslas līmenī nobildēt (hokeju gan laikam ne…). Bet, galvenais, tās var ērti nēsāt līdzi vienmēr. Kalnos, zvejas laivā, draugu saietā.

Ne jau tāpēc mūža labāko bildi neuzņemsi, ka tev nebija spoguļkameras, bet gan tāpēc, ka īstajā saulrieta reizē tā ērtību labad būs atstāta mājās.

Laikam jau varam runāt ja ne par spoguļkameru norietu, tad vismaz par to pilnīgu (un visai drīzu) pāriešanu profesionāļu arsenālā gan. Amatieru un “pusprofesionāļu” vajadzības spēs apmierināt, piemēram, “Canon” G12 (attēlā). Vai līdzīgas “Nikon”, “Sony”, “Olympus” un citas fotokameras. Lētas gan tās vēl nav kļuvušas (G12 “Elkor” cenrādī maksā Ls 449). Tikai mazlietiņ novecojušus spoguļkameru modeļus izpārdošanās var atrast zem Ls 300 līmeņa. Tas un vēl nostalģija dažam var būt pietiekami argumenti, lai “spoguļotos”.”