Vai terorisms dabā? Krievijas kuprlaši apdraud ziemeļvalstu sugas 34
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Somi ir norūpējušies ne pa jokam – pēdējos gados viņu upēs milzīgā skaitā ieceļo, nārsto un turpat nobeidzas kuprlaši, apdraudot gan vietējo Atlantijas lašu populāciju, gan vidi kopumā. Vai ir kāds skaidrojums svešzemju sugas invāzijai?
Neilgi pirms valsts svētkiem, pateicoties Somijas vēstniecības uzaicinājumam, bija iespēja piedalīties “Arctic Spirit” konferencē Rovaniemi, kuras laikā somi oficiāli atklāja savu prezidentūru Barenca Eiro-Arktikas (BEAC) padomē, kas ilgs līdz 2023. gadam.
Saistībā ar šo pasākumu tika organizēta vietējo un ārvalstu žurnālistu vizīte gan ar dalību konferencē, gan speciālā programmā, kurā tikām iepazīstināti arī ar Somijas, īpaši Lapzemes, vides problēmām.
Viesojoties Somijas Dabas resursu institūtā Oulu, viena no šokējošākajām vides pētnieku prezentācijām bija par kuprlaša invāziju ziemeļvalstu, īpaši Norvēģijas un tagad jau arī Somijas, ūdeņos. Dažs labs žurnālists pēc pētnieka Panu Orela uzstāšanās sprieda, ka zivju masīvā ieceļošana no Krievijas ūdeņiem līdzinās dabas terorismam vai šausmu filmai.
Kas par daudz, tas par skādi
Vai mums pašiem savu problēmu trūkst, ka jāuztraucas par kaut kādu tur lasi kaimiņzemēs? Nav tik vienkārši – kopš 2017. gada kuprlaša nozveja ievērojami palielinājusies Zviedrijā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Islandē, Fēru salās un Grenlandē, daži šīs sugas pārstāvji reģistrēti arī Vācijas un Francijas upēs.
Zinātnieki spriež, ka, palielinoties kuprlaša invāzijai ziemeļvalstu ūdeņos, aug risks to tālākai izplatībai arī uz citām valstīm. Cik tad tur līdz Latvijai.
Pirmie ar kuprlašu pieplūdumu no Krievijas ūdeņiem sastapās norvēģi, un nu jau viņu svešzemju sugu sarakstā zivs atzīta par augsta riska sugu.
Pašam kuprlasim pēc kulinārijas mērauklas nav ne vainas – ēdama zivs ar patīkamas garšas rozā krāsas gaļu, tāpēc arī angļu valodā to sauc par “pink salmon” jeb latviski – rozā lasi.
Nosaukums, kuru lietojam latviešu valodā, visticamāk, aizgūts no krievu valodas, jo Krievijā lašu tēviņu izskata dēļ šo zivi nodēvējuši par “gorbuša” jeb latviski kuprīti. Tipisks “cilvēciskojums”…
Kuprlaša dzīves cikls ir divi gadi, un pēc nārsta mirst gan tēviņi, gan mātītes. Mazuļi pēc izšķilšanās pavasarī visai ātri migrē uz jūru, kur pavada nākamo gadu, barojoties ar citām zivīm un vēžveidīgajiem.
Nākamajā vasarā kuprlaši atgriežas saldūdenī, lai nārstotu un pabeigtu savu dzīves ciklu.
Problēmas sākās, kad kuprlasis milzīgā skaitā ieceļoja Norvēģijas upēs, lai tur nārstotu. Suga var strauji augt, kā tas novērots Finnmarkas un Trumses apgabalā, kur nārsta laikā upes pārplūdina tūkstošiem ieceļotāju.
Nārsta laikā kuprlaši sastopami lielākoties ūdensteču zemākajās vietās, taču Norvēģijas upēs jau novēroti arī augštecēs. Tie bieži nārsto tajos pašos apgabalos, kur laši un foreles, taču nedaudz agrāk – no augusta sākuma līdz septembra sākumam.
Spriežot pēc nozvejas, kas pēdējos gados ir strauji palielinājusies, suga palielina savu izplatības areālu uz valsts dienvidiem.
Pilnas upes ar līķiem
Liels skaits nārstotāju, kas turpat iet bojā, var dramatiski ietekmēt visu ekosistēmu. Beigts, trūdošs lasis izdala ūdenī barības vielas, ja to koncentrācija ir pārāk liela, tas kļūst par piesārņotāju.
Ar kuprlasi var ieceļot jaunas slimības un vīrusi, kas apdraud vietējās sugas – lašus, taimiņus, foreles u. c. – gan savvaļā, gan zivju audzētavās. Lieli lašu bari draud izspiest vietējās sugas un mainīt vai traucēt to uzvedībai laikā, kad dzīvo upēs līdz nārstam.
Tie kļūst arī par konkurentiem barības ieguvē gan saldūdenī, gan jūrās. Pētnieku novērojumi liecina, ka gados, kad jūrā uzturas liels skaits kuprlašu, cīņā par pārtiku samazinās citu lašu sugu augšana un izdzīvošana.
Turklāt kuprlaši mēdz pret citiem lašveidīgajiem izturēties arī agresīvi.
Visas šīs bažas jau pierādījuši pētījumi Klusajā okeānā, kur līdz šim novērots daudz lielāks kuprlašu skaits nekā Atlantijas okeānā un Barenca jūrā. Turklāt svešzemju sugu iespējamās negatīvās sekas bieži vien nemaz nav paredzamas.
Ja turpmākajos gados šo lašu skaits turpinās palielināties, pastāv iespēja, ka tie labāk pielāgosies Norvēģijas un Somijas upju apstākļiem, piemēram, mainot savu nārsta periodu.
Kaimiņi ir stipri norūpējušies arī par kuprlaša invāzijas ietekmi uz makšķerēšanu, kas ir viens no ārzemju tūrisma magnētiem un valstu ienākumu avotiem. Jau tagad Finnmarkas apgabala mazajās upēs lašu proporcija ir divi simti pret divdesmit tūkstošiem kuprlaša labā.
Par šo zivju masveidīgo ieceļošanu ziemeļvalstu zinātniekiem noteikta skaidrojuma pagaidām nav.
Kā žurnālistiem pastāstīja Somijas vides pētnieks P. Orels, pietrūkstot saziņas ar Krievijas speciālistiem, kas ar savām zināšanām un pieredzi varbūt varētu palīdzēt atšķetināt rēbusu, taču līdzšinējie somu centieni uz sadarbību nav guvuši atsaucību.
Uztraukumam par līdzsvara izjaukšanu dabā somiem ir pamats, ko apliecina jaunākie dati par kuprlašu skaita pieaugumu Tānas upē, kas atrodas Norvēģijas un Somijas ziemeļos, Lapzemē.
2017. gadā upē ieceļotāju bija ap pieciem tūkstošiem eksemplāru, bet šogad to skaits jau desmitkārt palielinājies, sasniedzot piecdesmit tūkstošus.
Signāli no Krievijas puses, kur šogad novēroti īpaši augsti nārsta rezultāti, piemēram, Varzugas upē, liek domāt, ka kuprlaša invāzija tikai pieaugs. Sugai par labu nākot arī klimata sasilšana.
Rakstā izmantota Norvēģijas Dabas pētījumu institūta (NINA) un Somijas Dabas resursu institūta informācija.
