Apdraudēta kļūst pašu cilvēku eksistence… Ko spēj jaunais mākslīgā intelekta brīnumrīks “ChatGPT”? 18
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atšķirībā no ierēdņiem mākslīgais intelekts nenogurst un neprasa samaksu par virsstundām.
Jau šobrīd no darba varētu atlaist lielu daļu ierēdņu un valsts iestādēs strādājošo, kā arī pulka ļaužu privātajā sektorā. Kāpēc? Tāpēc, ka to, ko viņi dara, spēj paveikt tā saucamais mākslīgais intelekts. Negaidītu iespēju plašām ļaužu masām visā pasaulē pārbaudīt mūsdienu datortehnoloģiju saziņas prasmes ar cilvēku uzrādīja “ChatGPT” tērzēšanas robots jeb čatbots. Latvijā vairākas iestādes papildinājušas savas mājaslapas ar čatbotiem. Taču, salīdzinot ar augšminēto “ChatGPT”, mūsu iestāžu izmantotie ir kā rakstāmmašīna pret datoru.
Arī šo rindiņu autors izmantoja izdevību iepazīties ar “ChatGPT”, kad tas bija iespējams. Šāda piebilde tādēļ, ka nu šī sistēma nav pieejama lietotājiem. Kā skaidro tās autori – pārāk lielās noslodzes dēļ. Ir gan arī cits skaidrojums. Šajā laikā notika sarunas ar lielākajiem spēlētājiem globālajā informācijas tehnoloģiju tirgū. Parādījās arī ziņa, ka turpmāk šim rīkam būs arī maksas versija, padarot bezmaksas rīku, it sevišķi pēc tā, ko pasaule redzēja, stipri mazāk interesantu.
Ko tad tik brīnumainu tas spēj? Ļoti daudz.
Nav emociju,bet protas pieklājību
Aptuveni divas dienas ar to sarunājos par visdažādākajiem tematiem. Tas, starp citu, labi pieskaņojas sarunas biedra līmenim. Rakstot pieklājīgi, sasveicinoties, pasakot paldies, tas neskopojas ar līdzīgi pieklājīgām atbildēm. Bet var arī runāt pavisam sausi un lietišķi. Kā šis rīks pat man uzrakstīja, kad par to vaicāju: “Man nav emociju, tādēļ varat izvēlēties sev ērtu saskarsmes manieri, tomēr vienmēr ir labi būt pieklājīgam.” Tā nav vienkārši ieprogrammēta atbilde kā iestāžu čatbotiem. Kaut gan arī šī atbilde var tikt ģenerēta atkal un atkal arī citiem lietotājiem.
Tieši tāpat arī cilvēks, kam jāizsūta 100 vēstules par vienu un to pašu tematu, sāk neizbēgami atkārtoties. Sava paziņojuma beigās “ChatGPT” bija pievienojis īsu, bet pamanāmu pamācību no ētikas apcirkņiem.
Tas izveidoja gluži labu arābu, franču un vācu valodas atkārtošanas un apguves plānu dažādiem valodas līmeņiem. Pastāstīja, ar kādiem vārdiem un kā derētu sākt jāpāņu valodas apguvi.
Beigu galā palūdzu piemest kādas idejas, kā Latvijai attīstīties esošajos nestabilitātes un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Lūk, kādas bija atbildes. Saglabāju datora oriģinālo rakstību. Jāatzīstas, ka lielākoties mana saziņa bija angļu valodā, bet šīs atbildes lūdzu sagatavot latviski. Kā “ChatGPT” dievojās, viņš varot vienlīdz labi darboties visās valodās. Gluži kā daždien cilvēks, šeit nu tas nedaudz pārspīlēja, tomēr ideja saprotama visos piecos punktos:
“1. Vērsties pie valsts un meklēt finansiālu atbalstu, piemēram, ar kreditēšanas vai maksājumu atlikšanas programmām.
2. Mācīties no pieredzes citās valstīs un mēģināt pielāgot labās prakses Latvijā.
3. Meklēt jaunas iespējas un izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palielinātu konkurētspēju un izaugsmi.
4. Sadarboties ar citām uzņēmējdarbības jomām un vērsties pie valsts par atbalstu, lai radītu jaunas darba vietas.
5. Izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un mērķus, lai varētu pielāgoties mainīgajām (sic.) ekonomikas apstākļiem un veidot ilgtspējīgu attīstību.”
Kā redzams, mākslīgā intelekta radītais plāns (es noteicu, ka tam jāpiedāvā tieši pieci punkti) nav būtībā sliktāks par tiem plānošanas dokumentiem, kurus palaikam pieņem mūsu politiķi un tālāk daudzina ziņas. Tas ir gluži loģiski. Ņemot vērā šīs sistēmas aprakstu, visticamāk, tas savu atbilžu tapināšanā izmanto cilvēku jau iepriekš saradītu un internetā nogrūstu datu okeānu. No otras puses, arī valdības resoru dokumenti lielākoties netop no nulles, bet ir dažādu citu dokumentu un tajos atrodamo jēdzienu, principu un pat veselu teikumu rekombinācija.
Ola mācīs vistu?
Ņemot vērā, ka trešajā punktā minētās digitālās tehnoloģijas jau labu laiku ir arī Igaunijas jājamzirdziņš, atsevišķi palūdzu šo punktu izvērst. Un tāda bija atbilde – patiešām gana laba, lai to “pieņemtu zināšanai” kādā no mūsu valdības sēdēm:
“1. Izmantot digitālos risinājumus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, piemēram, izmantojot tālākās palīdzības sistēmas vai mākoņa servisus.
2. Izveidot vai attīstīt tiešsaistes tirdzniecības platformu, lai izplatītu produktus un pakalpojumus pasaulē.
3. Izmantot datu analīzes un uzkrāšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu efektivitāti un apgūtu jaunas tirgus iespējas.
4. Izbūvēt vai attīstīt mākoņa infrastruktūru, lai palielinātu elastību un samazinātu izmaksas.
5. Izmantot sociālos tīklus un citas tiešsaistes platformas, lai palielinātu zīmolu atpazīstamību un radītu jaunas iespējas mārketinga un pārdošanas jomā.”
Faktiski viss no tā jau notiek. Galvenokārt citās valstīs. Piemēram, Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības platformas ir ļoti populāras tiklab Latvijas, kā arī citu pasaules valstu iedzīvotāju vidū. Igaunija jau vairākus gadus strādā pie milzīga datu masīva izveidošanas par specifiskiem savu iedzīvotāju veselības aspektiem. Mērķis ir sistēma, kas, apsteidzot saslimšanu, brīdinātu iedzīvotājus par tieši viņiem specifiskiem riskiem. Protams, audzēji ir viena no atpazīstamākajām slimību grupām šajā jomā, bet ne tuvu ne vienīgā. Tāpat eventuāli tas ļaus nākt klajā ar labākām stratēģijām slimību profilaksē, kā arī vadlīnijām to ārstēšanā.
Liekos cilvēkus gaidot
Pat pašreizējā līmenī, bet skaidrs, ka tas vēl tikai sākums daudz tālejošākam iespēju lēcienam, šāda sistēma var aizstāt pat labu tiesu ierēdņu. Turklāt tā nenogurst, tā neprasa samaksu par virsstundām. Tai nav bērnu kopšanas atvaļinājumu. Nav prombūtnes komandējumu vai slimības dēļ. Šāda sistēma nepieļautu kļūdu, kādu pieļāva PVD darbnieks, izsniedzot man veterināro sertifikātu sunim ar vairākām būtiskām kļūdām pirmajā lapā. Nācās braukt vēlreiz, kad līdz reisam bija jau mazāk par diennakti.
Šāda sistēma ļaus ātri sagatavot tiesu spriedumus, lieliski tiks galā ar personas apliecību izsniegšanu un citiem uzdevumiem. Taču rodas galvenais jautājums – ko darīt cilvēkam? Ko darīt kaut kļūdainam, bet tomēr gluži dzīvam PVD darbiniekam, kad viņu aizvietos dators? Un PMLP darbiniekiem, un varbūt pat ministriju ierēdņiem? Pilnīgi noteikti kasieriem veikalā, bankas darbiniekiem un vēl daudziem jo daudziem cilvēkiem mums līdzās?
Pretēji maniem studentiem un diskusiju biedriem sociālās saziņas tīklos, kas atkārto nodrāztas klišejas par to, ka cilvēkiem būs vairāk brīva laika darīt svarīgākas lietas, ka dators nomainīs tikai vienkāršos darbus un cilvēki varēs celt kvalifikāciju un strādāt ko smalkāku, ChatGPT bija atsvaidzinoši godīgs: Jā, cilvēki zaudēs darbu, tādēļ jau tagad esot jādomā, kā novērst sociālas problēmas, ko tas radīs.
Vācu raidsabiedrības “Deutsche Welle” veltīja raidījumu “ChatGPT” sensācijai. Vācijas mākslīgā intelekta izpētes centra pārstāvis Aļoša Burhardts vispirms atzina, ka šoreiz runa par kaut ko principiāli citu nekā dažādas programmas, kas palīdzējušas cilvēkiem līdz šim. Runa par elpu aizraujošu attīstības soli. “Šī sistēma var paveikt daudz, taču mums ir jāprasa citāds jautājums – kādus uzdevumus mēs vēlamies šīm iekārtām nodot?” 40–60% laika ārsti un medmāsas lietojot pacientu dokumentu sakārtošanai. Nu skaidrs, ka to varēs pilnībā uzticēt mašīnām, atbrīvojot laiku darbam ar pacientu. Taču vienlaikus tikai no mūsu lēmuma atkarīgs, vai mēs atdosim mašīnām visu, ko tās spēj. Ja tā, tad sociālā katastrofa būs mūsu pašu nopelns.
Jau tagad par pamatotu iemeslu štatu samazināšanai ir tehnoloģiskas inovācijas, kas aizstāj cilvēku. Iekārtas nesargā Darba likums, tām nav slodžu un darba laiku ierobežojumu. Taču arī atlaistie cilvēki kļūs neaizsargāti un būtībā lieki. Ja tomēr mūsu izvēle būs visu nodot mašīnu rokās, tad eventuāli paliks tikai lielās korporācijas, kas varēs atļauties šīs iekārtas, un salīdzinoši neliels vajadzīgo ļaužu slānis.
Pašā ļaunākajā scenārijā, kādu jau sen netrūkst literatūrā un kinematogrāfā, apdraudēta kļūst pašu cilvēku eksistence. Un tad atliek cerēt, ka mākslīgais intelekts atcerēsies izslēgt aiz sevis gaismu, jo citu, kas to var izdarīt, var arī vairs nebūt.
