Māris Niklass: Vai tarifu celšana – slepens darījums? 10
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairums Latvijas cilvēku, kuri rēķina katru patērēto kilovatstundu, tiek turēti sasprindzinājumā jau kopš 11. novembra, kad “Sadales tīkli” (“ST”) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai iesniedza tarifa projektu pieteikumu. Prātoju, vai bija īstais brīdis iesniegt, jo vēl šobrīd Ministru kabinets nav izpildījis Enerģētikas likuma prasības par noteikumu izstrādi mikroģenerācijas pieslēgumiem. Termiņš bija pagājušā gada 30. septembris. Man nav zināmi motīvi, kāpēc “ST” padome uzdeva uzņēmuma valdei izstrādāt jaunu tarifu projektu. Esošais ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Atsaukties, ka biržā elektrība kļuvusi dārgāka un tās cenu “Latvenergo” vēl palielina piecas līdz astoņas reizes, nebūtu dibināts iemesls. Acīmredzot tautai piederošā uzņēmuma vadībai 162 miljonu eiro peļņa pirmajā pusgadā liekas pārāk niecīga.
Jābilst, ka Ķegumā saražotajai elektrībai jāiziet sarežģīts ceļš. “Nord Pool” birža, “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkls” un “ST”, beigu beigās patērētājs. Interesantākais, ka enerģijas transportēšanas ķēdē tas, kas vienam ķēdes loceklim ir peļņa, nākamajam jau ir zaudējums.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki 2010. gadā veiktajā pētījumā secināja, ka “Latvenergo” sadalīšana ir bijusi kļūda. To pašu var teikt par biržu. Uzskatāmības labad: 2022. gada novembrī ik stundu cenas Baltijā svārstījās no 0,09 eiro par MWh līdz 549,91 eiro. Dažs zinošāks savus elektrības tēriņus cenšas pat pieskaņot biržas cenu svārstībām. Savukārt mazo HES īpašnieki gan vērīgi seko līdzi biržā notiekošajam. Tad vairs nerūp ūdens līmeņa svārstības upē.
Tā vien gribas uzdot jautājumu: ja vien nemaina tarifu apstiprināšanas metodiku, vai, mainoties elektrības cenai, tā transportēšana kļūst dārgāka? Jā, ja palielina personāla algas, sedzot inflācijas procentus, būvējot jaunas apakšstacijas, tad izmaksas aug. Taču, ja aprēķinā vēl ieliek prognozējamo elektrības cenu, kas mums jau tā ir viena no augstākajām Eiropā, gala rezultātā var sarēķināt jebko. Kaut kas līdzīgs ir noticis mūsu karaļvalstī. Aizdomīguma ēnu vēl palielina tas, ka tarifa pieteikumā ir gan publiskā, gan slēgtā sadaļa. Ja 20. decembrī MK sēdē tarifu jautājumu skata tikai ministri bez preses klātbūtnes, tad tā vien gribas uzdot jautājumu: kur ir atklātība?
Izbrīnu rada nākamajā dienā radio intervijā jaunā klimata un enerģētikas ministra Raimonda Čudara paustais, ka elektrības tarifu pieaugums būs uz pusi mazāks. Tādu pašu viedokli janvāra sākumā TV24 pauda ekonomikas ministre Indriksone. Tā vien liekas, ka amatpersonas rīkojas kā Austrumu tirgos. Vispirms pārdevējs nosauc astronomisku summu, tad, redzot pircēja grimasi, cenu samazina uz pusi. Abi apmierināti. Ministres kundze gan mierina – “ST” pats atzinis, ka tarifu projekts publicēts, lai izvērtētu reakciju. Jā, reakcija no SPRK bija diezgan ātra. Pēc nedēļas pat tika mainīta apstiprināšanas metodika. Izmantošu bijušā Rīgas domes izpilddirektora Tralmaka kunga teikto: jāatlaiž “ST” valde par sabiedrības maldināšanu un regulatora pienākumi jāuzņemas ministram.
Varbūt ne visiem zināms, ka pirmskara laikā Saeima apstiprināja dzelzceļa pārvadājumu tarifus. Procedūra bija vienkārša. Pārvadātājs piestādīja pašizmaksas aprēķinus. Bija gadi, kad pasažieru pārvadājumus valsts dotēja, jo rēķinājās ar cilvēku pirktspēju. Vai šodien mēs varam atrast tarifā, kādas ir 1 kWh pārvades izmaksas?
Vēl dažas piebildes. Ja apstiprina iesūtīto tarifu projektu, tad valsts budžets papildus tikai no PVN iegūs 190 milj. EUR. Daudz vai maz, spriediet paši. Elektrības gala patērētājam līdztekus pamata maksājumam papildus gadā kā minimums vidēji nāksies piemaksāt 100 eiro. Ar šo maksājumu mēs palielinām valsts budžetu, vairojam enerģijas ražotāju peļņu, kuru vēlāk pārdala politiķi.
Vecgada vakarā man dzīves pieredzes bagāts cilvēks pajautāja, kāpēc mūsu valsts daudzos rādītājos ir pēdējās vietās Eiropā. Tikai dažos gadījumos aiz mums paliek Bulgārija. Nonācām pie vienota secinājuma. Ja valsti pārvalda nekompetenti cilvēki vai arī ļaudis, kuriem pašlabums tuvāks par koplabumu, tad rezultāts tāds ir. Vietā atcerēties Kārļa Ulmaņa teikto: “Tiesības un pienākumi ir īstenojami labā ticībā.” No sevis piebilstu – arī rīcībā.
