“Vai tad, ja bērns dodas dienēt, tad vecākiem viņš vairs neskaitās apgādājamais?” daudzbērnu ģimenes tēvs neizpratnē par Goda ģimenes statusa zaudēšanu 47
Pēc spēkā esošās likumdošanas jaunieši, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, līdz 24 gadu vecumam skaitās ģimenes apgādājamie, bet, dodoties Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jaunietis vairs neskaitās vecāku apgādībā. Kāds daudzbērnu ģimenes tēvs lūdz raidījumam “4. studija” skaidrot šo situāciju, raksta sabiedrisko mediju portāls Lsm.lv.
Pēc Aizsardzības ministra pavēles jau šajā – 2024. – gadā iesaukums Valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks divas reizes – janvārī un jūlijā. Pavisam dienestā būs jādodas 600 jauniesaucamajiem – 120 janvārī un 480 jūlijā.
Domājot par savu un citu dēlu ģimenēm, daudzbērnu tēvam radies jautājums: “Vai tad, ja bērns dodas dienēt, tad vecākiem viņš vairs neskaitās apgādājamais?”
Dienēt obligātajā militārajā dienestā un būt gatavam aizstāvēt savu dzimteni ir goda lieta. Taču pēc šā brīža likumdošanas ģimenes, kas izaudzinājušas šī goda pienākuma pildītājus, zaudē savu Goda ģimenes statusu.
Daudzbērnu ģimenes statusu Latvijā apliecina Goda ģimenes apliecība jeb “3+ karte”. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Tātad – ja jaunietis turpina mācīties, līdz 24 gadu vecumam viņš skaitās vecāku apgādībā.
“Tur par Valsts aizsardzības dienestu nav ne vārda. Bērns līdz 24 gadu vecumam, ja viņš apgūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – tad saglabājas šis daudzbērnu ģimenes statuss. Citos gadījumos – ne,” stāsta daudzbērnu tēvs Valdis Aleksandrovs.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem 11 mēnešus ilgā dienesta laikā tiek nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās. Aizsardzības ministrija veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Karavīri, kas pieteikušies brīvprātīgi, mēnesī saņem 600 eiro kompensāciju, bet iesaucamie – 300 eiro kompensāciju.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija uzskata, ka šis jautājums ir būtisks ne tikai daudzbērnu ģimenēm.
“Tad, kad pieņēma obligātā militārā dienesta regulējumu, noteikti piemirsa ne tikai par daudzbērnu ģimenēm, bet vispār par to, ka bērns paliek apgādības statusā tajā brīdī, kad viņš dienē. Tas ir svarīgi ne tikai daudzbērnu ģimenēm, šis apgādības statuss. Bet daudzbērnu ģimenes gadījumā viennozīmīgi tas ir palaists garām, ceram ka likumdevējs pēc iespējas ātrāk izlabos, ka tur būs arī vienprātība šajos jautājumos, ka dienēt nenozīmē pazaudēt Goda ģimenes statusu,” pauda Treija.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants Imants Parādnieks ir sagatavojis priekšlikumu par grozījumiem divos likumos – Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, un cer, ka nākamajā plenārsēdē tie var tikt skatīti.
Parādnieks: “Grozījumi būtu tādi, ka visi, kas ir Valsts aizsardzības dienestā – vienalga, vai militārais vai alternatīvais, bet tajā periodā, kas ir 11 mēneši, ka šis bērns ģimenei tiek skaitīts kā apgādājamais un attiecīgi no tā izrietošās konsekvences.”
“Nevar būt situācija tāda, ka viens, kurš ir paspējis uzsākt mācības, pieņemsim, tas, kas iet ziemas iesaukumā, viņš attiecīgi pusgadu ir mācījies. Aiziet dienestā – attiecīgi saņem akadēmisko [gadu], viņš skaitīsies, tā šobrīd ir, – saviem vecākiem apgādājamais, ģimene būs daudzbērnu ģimenes statusā. Savukārt tas, kurš iet vasarā uzreiz pēc vidusskolas, tā ģimene izkrīt no šī statusa,” pauda Parādnieks.
