Vai tā ir maģija par attiecībām? Nē, socionika! Saruna ar socionikas ieviesēju Latvijā – Veltu Līviju Miķelsoni 0
Ja pāris ir nesaderīgs, vienalga šķirsies
Izveidot attiecības ir salīdzinoši vienkārši. Daudz grūtāk ir atrast kvalitatīvu un abām pusēm piemērotu attiecību modeli, lai savienība nebūtu īslaicīga un rezultētos ar laimīgu un harmonisku ģimenes dzīvi. V. L. Miķelsone ilgus gadus meklēja atbildes uz jautājumiem, kā to paveikt – kā saprast, kurš partneris ir piemērotāks, kā atrast pareizo pieeju un pieņemt veiksmīgus lēmumus, veidojot nopietnas attiecības. Līdz kamēr dzīves ceļā sastapa socioniku. No tā brīža laimīgu attiecību formula vairs nešķita tik mistiska un nesasniedzama.
Kāpēc izlēmāt pievērsties tieši socionikai?
Dzīve mani ir mētājusi ļoti dažādi. Man ir vairākas izglītības. Bet, kas attiecas uz socioniku, tad 2007. gadā Kijevas Starptautiskajā Socionikas institūtā man tika piešķirts maģistres grāds socionikā.
Sekojot astrologa prognozēm, man bija jāiziet cilvēku iepazīšanas ceļš. Visticamāk, arī tāpēc 1997. gadā Rīgā nodibināju iepazīšanās aģentūru „Skārleta”. Mani neapmierināja fakts, ka pievilcīgas un simpātiskas sievietes nespēj palikt kopā ar atbilstoša vecuma un profesijas kungiem. Sāku apgūt numeroloģiju, psiholoģiju, arī astroloģiju, taču nevienā iepriekš nosauktajā jomā neguvu atbildes. Tad pavisam nejauši sastapos ar socioniku. Jau tā paša gada rudenī, sniedzot pāriem ieteikumus, izmantoju socionikas metodes. Tolaik tiku kopā savedusi vairāk nekā 550 pārus. Guvu milzīgus panākumus, par mani aktīvi interesējās arī prese. Daži mani pat noturēja par sievieti ar maģiskām spējām, taču tās nebija spējas, bet zināšanas socionikā.
Cik spēcīgi savstarpējās attiecības ietekmē mūsu dzīves kvalitāti?
Manā skatījumā, viens no būtiskākajiem laimīgas dzīves motivatoriem ir saderīga pāra kopdzīve. Tā sniedz līdz 65% laimes. Tikai pēc tam seko atbilstošs un sirdij tīkams darbs. Socionika ir ģeniāla ar to, ka pēc tās izstrādātā algoritma ir iespējams prognozēt, cik noturīgas ilgākā laika periodā veidosies attiecības – gan mājās, gan darba vietā. Mīlestība patiešām spēj glābt pasauli! Tā domā arī daudzi ģēniji. Bet, ja mīlestībā nākas vilties, cilvēks cieš, kļūst depresīvs. Šāda persona ir arī vājš darbinieks, jo dvēseles ciešanas liedz viņam produktīvi strādāt. Bieži slimo, un pasauli uztver tikai tumšās, drūmās krāsās. Toties laimīgs cilvēks arī apkārtējos „apbārsta” ar prieku.
Vai cilvēki ir gatavi iedziļināties un strādāt pie attiecībām?
Agrāk (piemēram, manā jaunībā) vispār nebija tāda jēdziena – „piestrādāt pie attiecībām”. To aizliedza arī politiskie apsvērumi. Visiem obligāts bija darbs. Un, pārnākot mājās pēc smagas darba dienas, neviens nevēlējās vairs analizēt – kāpēc notiek tā, kā notiek? Taču viss krasi mainījās, sabrūkot PSRS sistēmai. Maz pamazām fizisko darbu sāka aizstāt milzīgos tempos uz priekšu ejošā tehnika. Liels procents cilvēku tagad sēž birojos un daudz analizē, lasa, it kā izglītojas. Katrs var rakstīt grāmatas un paust savu viedokli. Nepastāv dogmas, kas noteiktu, kāds viedoklis būtu vispareizākais. Sociālismā bija morāle, ka katram ir jādibina ģimene. Un, kad tas ir noticis, tad jādzīvo kopā līdz mūža beigām, bez jebkādas kunkstēšanas. Visas negācijas jāpiecieš, jāpacieš, jāmainās pašam. Kas šo morāli neievēroja, tos publiski kaunināja.
Tagad ir demokrātisms. Jebkurš pauž savus uzskatus, un tāda morāle, manā skatījumā, nepastāv. Prese sludina cilvēku brīvo dzīves stilu, arī valdībai par to sirds nesāp. Jā, visatļautības vilnis ir pārņēmis gandrīz visu pasauli. Un tas ir sagrāvis arī ģimeniskumu. Ļaudis ātri iepazīstas, tikpat ātri arī šķiras, pēc tam dažāda veida literatūrā meklējot šķiršanās iemeslus. Agrāk attiecības „noraudzēja” vismaz gadu, jo gada laikā ir iespējams atklāt patieso otrās pusītes raksturu, un kopdzīve šī perioda laikā vēl netika uzsākta.
Runājot par socioniku – lai arī cik ļoti partneri centīsies „piestrādāt” pie attiecībām – ja satuvināšanās notikusi ar nesaderīgu (pēc socionikas un psihosofijas algoritma) otru pusīti, pāris tik un tā izšķirsies.
Lūdzu, definējiet socioniku un psihosofiju. Vai šīs zinātnes mijiedarbojas?
Socionika (zinātne, kuras pamatlicēja ir Aušra Augustinovičūte) stāsta par informācijas apmaiņu ar pasauli – kā cilvēks uztver, pārstrādā pasaules daudzveidīgo informāciju un pārraida to. Tas ir indivīda informācijas gūšanas avots un pārstrādes veids. Pastāv 16 atšķirīgi veidi.
Toties psihosofija stāsta par personas enerģijas krājumiem, atbildības uzņemšanos, emocionālo mijiedarbību, par fizisko spēku un izturību, attieksmi uz mantisko stāvokli, seksualitāti un iedzimtiem talantiem. Izšķir 24 atšķirīgus tipus.
Psihosofiskā tipa iespaidā cilvēkam rodas ierosme, bet socioniskā tipa iespaidā šī ierosme iegūst formu. Abas šīs zinātnes viena otru papildina. Atsevišķi tās faktiski nav skatāmas.
