Satrauktos ignorē 25
Taču tas nebūt nenozīmē, ka medijiem nebūtu ko pārmest. Sabiedriskās televīzijas kanāls “ZDF” patiesi nolēma atlikt sižetu par Jaungada nakts notikumiem un par to jau atvainojusies. Bija arī mediji, kas uzkrītoši izvairījās no vārda “patvēruma meklētāji” vai pat “migranti” pieminēšanas materiālos. Turklāt ziņojumi bija atturīgi.
Taču kas ir šīs attieksmes cēlonis? Varbūt cēloņi patiesībā ir sekas?
Piemēram, kāda aina trīsdesmit kilometru no Ķelnes – Bonnā –, pāris mēnešu pirms Jaungada uzbrukumiem. Uz publisko diskusiju par bēgļiem sapulcējušies pārsimt cilvēku. Uzstājas kāds bijušais bēglis no Irākas, Bonnas Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vadītājs un Tuvo Austrumu eksperts. Jautājumu daļā pēc mikrofona sniedzas skatītāji. Kā paātrināt integrāciju, kā ar bēgļu izmitināšanu sokas pašvaldībām, skan komplimentāri jautājumi.
Līdz pieceļas kāds vecāka gadagājuma kungs: “Es arī gribētu ko sacīt. Man šis viss nav pieņemams. Kāpēc netiek ņemtas vērā manas tiesības? Kāpēc man ir jābūt mierā ar to, ka manā dzīves telpā ienāk tik daudz svešinieku?” Viņš runā mierīgi. Nesaka neko rasistisku. Arī neko naidīgu. Taču neiederīgu diskusijas kopējā plūdumā gan. Zālē uzvirmo stīvuma, neērtības sajūta. Reakcija: klusums. Vīrieti ignorē gan diskusijas vadītāji, gan klausītāji. Laipni ļauj viņam pabeigt sakāmo. Un tad neatbildot pāriet pie nākamajiem jautājumiem.
Ja šajā zālē pieceltos policists un sāktu runāt par migrantu kriminalitāti, viņš izklausītos pēc labējā radikāļa. Arī žurnālists, kurš piepeši sāktu uzsvērt vardarbību bēgļu mītnēs, riskētu izskatīties pēc provokatora.
