Ziņas bija 25
Skaļākais no aktuālajiem pārmetumiem – mediji “četras dienas slēpuši” Ķelnes uzbrukumus no sabiedrības – tomēr īsti nav taisnība.
Jaungada rītā pulksten 8.57 Ķelnes policija publicēja kopsavilkumu par nakts notikumiem. Tur bija pieminēta arī pūļa izklīdināšana no Doma kāpnēm, lai novērstu “masu paniku”. Tomēr kopumā nakts esot “aizvadīta mierīgi”, kas vēlāk izrādījās nepatiesība un ko par “kļūdu” atzina arī policija.
Nedaudz vēlāk sociālajos tīklos sāka parādīties ieraksti par seksuālos uzbrukumos cietušām sievietēm. It sevišķi ar vienu no tiem dalījās īpaši daudz lietotāju. Tā teksts noslēgts ar jautājumu, kas norāda uz bēgļu iesaisti uzbrukumos: “Vai tas ir tas, kam es ziedoju pusi sava drēbju skapja satura? Vai tā ir jaunā Ķelne? Vai tā ir jaunā Vācija?”
Ķelnes lokālajos klasiskajos interneta medijos pirmās ziņas par seksuālajiem uzbrukumiem parādījās jau Jaungada dienā. “Masīva uzmākšanās sievietēm centrālajā stacijā”, Jaunā gada pirmajā dienā virsrakstā ziņoja, piemēram, “Koelner-Stadt Anzeiger”.
Lokālie mediji arī centušies ziņas jau 1. janvārī pārbaudīt policijā, taču pēcpusdienā preses dienests jau darbu bija beidzis. Tālāk sekoja vēl divas brīvdienas, kuru laikā parādījās citas publikācijas, toskait nedaudzos pārreģionālajos medijos.
Kāpēc lielie mediji lielākoties par to tomēr neziņoja? Ja ar tiem saprot lielo laikrakstu un žurnālu interneta portālus, viens no iemesliem ir banāls: ziņu aģentūrās šādas informācijas nebija. Varbūt šo mediju skanīgie nosaukumi vedina domāt, ka tiem pieejami kādi milzīgi no “parastiem cilvēkiem” slēpti ziņu resursi. Taču avoti tiem ir tādi paši kā portāliem Latvijā: ziņu aģentūru teksti. Tāpat kā Latvijā, arī vācu interneta ziņu medijos žurnālisti reti iziet no sava kabineta, izņemot pārgājienus uz virtuvi pēc kafijas krūzes. Turklāt svētku dienās un brīvdienās redakcijas strādā “pusslodzes” režīmā.
