VIDEO. Vai Šveices nostāja apturēs Putina drošo pretsankciju ieroci miljardu dolāru vērtajā “asins zelta” biznesā? 26
Iedomājieties 20 x 20 pēdu masīvu zelta kubu, kas sver 2300 tonnas. Tas ir tas, ko jūs iegūtu, ja izkausētu Krievijas centrālās bankas turētās zelta rezerves aptuveni 140 miljardu dolāru apmērā. Šī zelta krātuve – patiesībā nevis milzīgs kubs, bet aptuveni 150 000 zelta stieņu – ir tikpat liels ierocis Krievijas iebrukumā Ukrainā kā jebkura kaujas lidmašīna vai tanks. Vai vismaz tā vajadzēja būt.
Tāpat kā attiecībā uz citām precēm, starptautiskās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas uzkrāto zeltu, ir bijušas stingrākas, nekā gaidīts, un tas nozīmē, ka Krievijas valdībai, visticamāk, ir grūti atrast kārtējo naudīgo pircēju, kas patiešām vēlētos iegādāties tās zeltu.
26. jūnijā valstis, kas veido G–7, paziņoja par Krievijas zelta importa aizliegumu. Taču, salīdzinājumā ar citām precēm, zelta tirgus ir neskaidrs.
Ir vērojamas pazīmes, ka parādās labprātīgi zelta pircēji, un tas ir glābiņš Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa netaisnajam karam Ukrainā.
Karš Ukrainā ir atklājis zelta unikālo stāvokli augstā finanšu un melnā tirgus saiknē. Tas ir arī lieliski ilustrējis dārgmetālu priekšrocības valdībām, kuras saskaras ar grūtiem laikiem, nepilnībām, ko tas piedāvā diktatoriem, kuriem piemēro sankcijas, un bieži vien murgainajiem postījumiem, ko tas nodara vietās, kur tas tiek iegūts.
Krievijas zelta uzkrāšanas jautrība
Daudzas valstis glabā ievērojamas zelta rezerves, un tam ne vienmēr ir slikts iemesls. Zelts tiek uzskatīts par veidu, kā centrālās bankas var dažādot savus aktīvus un uzturēt stabilāku un uzticamāku valsts bagātības krātuvi, nekā to spēj nodrošināt papīra valūta. Valdības glabā zeltu krīzes gadījumiem un kā nodrošinājumu pret augsto inflāciju.
Tas, kas padara to īpaši pievilcīgu, ir fakts, ka tā vērtībai bieži ir apgriezta attiecība pret ASV dolāru, pasaulē dominējošo rezerves valūtu.
Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem, aptuveni viena piektā daļa no visa jebkad iegūtā zelta – 35 000 tonnas – pašlaik atrodas centrālajās bankās, un ASV rezerves ir vislielākās. Taču, ņemot vērā dolāra dominējošo stāvokli kā ārvalstu valūtas rezervju aizstājējvalūtai, ASV ģeopolitiskajiem konkurentiem, tostarp Krievijai, ir papildu stimuls meklēt un veidot zelta krājumus.
Kā izteicies Putins, “ASV dolāra monopols nav pietiekami uzticams. Tas ir bīstami daudziem.”
Krievija ir mērķtiecīgi veidojusi savas zelta rezerves vairāk nekā desmit gadus un 2019. gadā apsteidza Ķīnu par piekto lielāko zelta glabātāju pasaulē. Šo pieaugumu motivēja vēlme diversificēties no dolāra un nodrošināties pret iespējamo eksportētās naftas cenu kritumu.
Krievijas zelta uzpirkšanas viļņi uzplauka, reaģējot uz Rietumu noteiktajām sankcijām, kas tika ieviestas pēc Ukrainas apgabala Krimas aneksijas 2014. gadā. Tajā gadā Krievijas zeltā glabāto rezervju procentuālais daudzums pieauga no 8,4 procentiem līdz 10,6 procentiem. Šogad, tieši pirms iebrukuma Ukrainā, šis rādītājs bija aptuveni 20 procenti.
Zelta krāšanas pamatojums kļuva skaidrāks neilgi pēc kara sākuma, kad rietumvalstis noteica sankcijas pret Krievijas centrālo banku, bloķējot tās piekļuvi ASV, Eiropā un Āzijā esošajām valūtas rezervēm.
Kā norāda Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, Krievija vienā mirklī faktiski zaudēja piekļuvi pusei no savām rezervēm. Ja šīs rezerves būtu turētas tikai ASV dolāros, tad tai klātos vēl grūtāk.
“Tādā valstī kā Krievija, kas saskaras ar šāda veida sankcijām, jūsu tradicionālie rezerves līdzekļi var būt faktiski nederīgi,” sarunā ar Grid sacīja Sirakūzu universitātes politologs Daniels Makdauels.
Gandrīz viss Krievijas zelts atrodas Krievijas glabātavās. Šī iemesla dēļ Makdauels sacīja: “Šobrīd šīs rezerves nav pieejamas ASV, Eiropai un visiem potenciālajiem pretiniekiem, kas varētu vēlēties atsavināt agresorvalsts aktīvus.”
Saražo līdz 330 tonnām gadā
Krievijai ir ne tikai lielas zelta rezerves; tas ir arī pasaulē trešais lielākais zelta ieguvējs ar aptuveni 330 tonnu gadā. Šo zeltu pērk komercbankas, kas to pārdod vai nu uz ārzemēm – zelts ir otrs lielākais Krievijas eksporta apjoms pēc enerģijas – vai Krievijas centrālajai bankai.
Zelts norēķiniem par ieročiem
Lai gan lielākā daļa Krievijas zelta tiek iegūta iekšzemē, ir pierādījumi, ka tas nāk arī no citām vietām. Pēdējos gados Krievijas uzņēmumi ir paplašinājuši zelta un citu derīgo izrakteņu ieguves operācijas Āfrikā, un dažkārt šķiet, ka šīs darbības ir tieši saistītas ar Krievijas centieniem veidot politisko ietekmi ārvalstīs.
Kā ziņoja CNN, New York Times un citi, ap 2017. gadu kādai Krievijas kompānijai, kas pieder miljardierim oligarham Jevgeņijam Prigožinam, Sudānā tika piešķirtas zelta ieguves koncesijas apmaiņā pret Sudānas diktatoram Omaram al Baširam sniegtajiem drošības pakalpojumiem.
Šie pakalpojumi ietvēra dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija Bašira režīma pretinieki 2019. gada masu protestu laikā. (Tajā gadā Baširs tika gāzts, taču šķiet, ka attiecības ir turpinājušās arī valsts jaunās valdības laikā.)
Prigožins, sankcionētais oligarhs, kas pazīstams kā “Putina šefpavārs” par viņa ciešajām attiecībām ar prezidentu, ir Vāgnera grupas – privātas algotņu organizācijas, kas pašlaik cīnās ar Krievijas spēkiem Ukrainā – un Interneta pētījumu aģentūras īpašnieks, kas tika apsūdzēts tiešsaistes dezinformācijas kampaņa, kuras mērķis ir 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas. Lai gan oficiālais zelta eksports no Sudānas uz Krieviju ir minimāls, daži ziņojumi liecina, ka starp abām valstīm katru gadu tiek nosūtīti vairāki desmiti tonnu.
Citam ar Prigožinu saistītam uzņēmumam tika piešķirtas dimanta un zelta koncesijas Centrālāfrikas Republikā, kur Vāgnera grupa ir palīdzējusi valsts militārpersonām cīņā ar dažādām nemiernieku grupām, un ANO to ir apsūdzējusi cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp – ārpustiesas slepkavībās un spīdzināšanā.
Melnā tirgus zelts
Ir viena liela problēma valstīm, kuras cer pāriet uz zeltu, kad tās zaudēs piekļuvi ASV dolāriem. “Sākotnējā teorija, ka zelts varētu aizstāt ārvalstu valūtas rezerves, bija tāda, ka viņi to varētu izmantot,” sacīja Stīvens Čečeti, Brandeisas universitātes biznesa skolas starptautisko finanšu katedras pārstāvis, atsaucoties uz Krievijas pirmskara zelta iegādi. . “Problēma ir tāda, ka, ja vēlaties to izmantot, jums tas ir jāpārdod.”
Tas, ka zelts ir fizisks objekts, padara to drošāku kā aktīvu, bet arī grūtāk pārvietojamu. Nesenajā Globālās iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību ziņojumā norādīts, ka zelts viena miljarda dolāru vērtībā, kas ir niecīga daļa no Krievijas rezervēm, sver vairāk nekā 15 tonnas, un tā transportēšanai būtu nepieciešamas sešas 20 pēdu garas kravas automašīnas.
“Šī loģistika nav triviāla,” sacīja Čečeti. “Un tad, ja pret jums iedarbinātas sankcijas, jums ir jāatrod cilvēki, kas ir gatavi to darīt jūsu vietā.”
Neskatoties uz šiem šķēršļiem, Briselē bāzētā Starptautiskā miera informācijas dienesta dabas resursu un konfliktu pētnieks Hanss Merkets atzīmēja, ka pastāv veidi, kā tos apiet. Zelta fiziskums nozīmē, ka to var pārvietot ārpus elektroniskajiem tīkliem.
Tātad, lai gan šī kustība var būt apgrūtinoša, to bieži nav iespējams izsekot. “Nav tik viegli pilnībā aizvērt tirgus,” sacīja Merkets. “Jums ir lielas problēmas ar izcelsmes izsekošanu, tāpēc klientiem ne vienmēr ir viegli uzzināt, no kurienes nāk viņu valstī ienākošais zelts.”
Tie 150 000 zelta stieņu
Kad mēs runājam par Krievijas zeltu, mēs runājam par divām lietām: zeltu no Krievijas raktuvēm, ko privātie uzņēmumi pārdod ārzemēs, un zeltu, kas atrodas centrālās bankas rezervēs – 150 000 dārgmetāla stieņu. Šķiet, ka tie šobrīd nekur nedodas. Ar pirmo tas ir mazāk skaidrs.
Londonas dārgmetālu tirgus asociācija 7. martā aizliedza Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu zelta stieņu ieplūšanu savā tirgū. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka Londona ir viens no pasaules svarīgākajiem zelta tirgiem, bet arī tāpēc, ka daudzas pasaules naftas pārstrādes rūpnīcas nepieņems zeltu, kas nav no Londonā akreditēta avota.
Aisberga redzamā daļa Šveicē
Šveices naftas pārstrādes rūpnīcas, kurās tiek akumulēta aptuveni trešdaļa no gada zelta piegādes, oficiāli atteicās no Krievijas zelta stieņiem, kas ražoti pēc 7. marta, kad Londonas tirgus nāca klajā ar savu paziņojumu.
Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, maijā no Londonas uz Šveici tika importētas aptuveni trīs tonnas Krievijas zelta. Atkal, tas tehniski nav nelikumīgi, taču nevienai no Šveices lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām šī zelta krava nav piederējusi līdz pirkumam.
Tā var būt tikai aisberga redzamā daļa. Nevalstiskā organizācija “Swissaid” ir uzsvērusi faktu, ka martā Šveice no AAE importēja 36 tonnas zelta, kas ir vairāk nekā jebkurā citā laikā pēdējo sešu gadu laikā. Organizācija aicina izmeklēt, vai šajos sūtījumos nav iekļauts arī Krievijas zelts.
Bet zelta izcelsmi ir samērā viegli noslēpt, pārsūtot to caur starpnieku. Un saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem rafinēšanas rūpnīcas var norādīt starpvalsti kā zelta izcelsmes valsti.
“Risks ir tāds, ka šis zelts nonāks Ķīnā, Indijā vai AAE, pēc tam tas tiek atkārtoti rafinēts un pēc tam pārdots, piemēram, Šveicei,” sacīja “Swissaid” preču nodaļas vadītājs Marks Ummels. Šīs trīs valstis, visas lielākie zelta tirdzniecības centri, nav noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
Citiem vārdiem sakot, Krievijas zelts var pārvietoties pa pasauli, neskatoties uz Londonas aizliegumu un citu rietumvalstu sankcijām.
Krievijas zelts, kas tiek importēts uz Šveici, visticamāk, nāk no Krievijas kalnrūpniecības uzņēmumiem. Un Ummels sacīja, ka pastāv arī milzīgs risks, ka Krievija, tāpat kā Venecuēla un citas valstis, varētu izmantot melnos vai pelēkos tirgus, lai pārdotu savas centrālās bankas zelta rezerves, tādējādi atdalot daļu no šī 2300 tonnu kuba.
Pagaidām Krievija, iespējams, nav pietiekami izmisusi, lai iztirgotu savu Centrālās bankas zeltu. Atšķirībā no Venecuēlas, Krievija joprojām gūst ievērojamu peļņu no savas naftas pārdošanas. Eiropas valstis tikai novēloti sper soļus, kas tuvākajos mēnešos dramatiski samazinās Krievijas energoresursu importu, un daudzi eksperti prognozē, ka sankciju reālā ietekme uz Krievijas ekonomiku būs jūtama tikai šā gada beigās.
Kā atzīmēja S. Makdauels: “Šobrīd Krievija nav ne tuvu tik bēdīgā situācijā [kā tādas valstis kā Venecuēla]. Tas nenozīmē, ka tā nebūs arī nākotnē. ” Tad daži no šiem 150 000 cietā zelta stieņiem var nonākt pasaules tirgū, un Kremlis tādejādi būs atradis vēl vienu veidu, kā piepildīt savu kasi.
Apstiprināti reāli darījumi maijā
Šveice maijā importēja zeltu no Krievijas pirmo reizi kopš Kremlis 24. februārī iebruka Ukrainā, liecina Šveices muitas dati.
Šveice ir pasaulē lielākais zelta pārstrādes un tranzīta centrs, un Krievija ir viena no lielākajām dārgmetālu ražotājiem.
Šveice maijā no Krievijas saņēma 3,1 tonnu zelta aptuveni 200 miljonu dolāru vērtībā, kas veido aptuveni 2 līdz 3% no kopējā zelta importa apjoma, liecina muitas dati.
Šveices dārgmetālu ražotāju un tirgotāju asociācija (ASFCMP), kas pārstāv valsts lielākos zelta pārstrādātājus, toreiz sazinājās ar saviem biedriem un paziņoja, ka neviens no tiem nav atbildīgs par importu.
Tas ir salīdzinājams ar vidēji aptuveni 2 tonnām zelta mēnesī, ko Šveice importēja no Krievijas 12 mēnešu laikā līdz šā gada februārim.
Runājot par eksportu, maijā samazinājās Šveices zelta piegādes apjoms uz Ķīnu, bet eksports uz Indiju pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējo sešu mēnešu laikā. Ķīna un Indija ir divi lielākie dārgmetālu patēriņa tirgi.
Šveice kardināli maina nostāju
Šveices valdība trešdien, 3. augustā paziņoja, ka aizliedz jebkādu zelta importu no Krievijas. Neitrālā Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21. jūlijā tajās iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.
Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz “pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas”, teikts paziņojumā, piebilstot, ka “aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm”.
Šveicē ir vairākas zelta pārstrādes rūpnīcas, kas pārstrādā zeltu un kausē lietņus. Saskaņā ar ASFCMP datiem šajā nozarē ir nodarbināti vismaz 1500 cilvēku.
Raksts sagatavots pēc ārzemju ziņu portālu materiāliem:
https://www.reuters.com/markets/europe/gold-investors-face-bind-over-bars-tarnished-russia-2022-08-01/
https://www.arabnews.com/node/2133746/world
https://www.theguardian.com/world/2022/jul/18/eu-foreign-ministers-weigh-up-ban-on-russian-gold-imports
https://www.rferl.org/a/russia-far-east-investment-sanctions/31932039.html
https://www.grid.news/story/global/2022/07/15/russias-bright-shiny-anti-sanctions-weapon-inside-the-billion-dollar-business-of-blood-gold/
