Vai suņi sapņo? 0
Droši vien katrs suņa īpašnieks ir redzējis ainu – suns guļ, bet kājas cilā uz priekšu un atpakaļ, kustina asti it kā skrietu vai lektu. Bet viņš taču guļ, vai ne? Vai tas ir skaidrs pierādījums tam, ka suņi sapņo?
Stenlijs Korens, Britu Kolumbijas universitātes (University of British Columbia) psiholoģijas profesors norāda, ka suņi iziet tos pašus pamata miega posmus kā cilvēki, tostarp to stadiju, kurā rodas sapņi.
Izpētīts, ka arī suņa izmēram ir nozīme. Mazāki suņi sapņus redz biežāk, savukārt lielākiem suņiem tie ir garāki. Tā kā suņi guļ vairāk nekā cilvēki, viņi, iespējams, sapņo vairāk. Pētnieki noskaidrojuši arī to, vai suņiem piemīt iztēle – vai viņi redz sapņus tāpat kā cilvēki.
Lai to izdarītu, zinātnieki pētīja dzīvniekus, kuriem ir miega traucējumi. Parasti ķermenis sapņu miega fāzē paralizē muskuļus. Taču reizēm tomēr tiek atspējota smadzeņu daļa, kurai uzdots veikt šo paralīzi. Cilvēkiem tas izpaužas kā staigāšana miega laikā un citas līdzīgas izpausmes.
“Tas, ko mēs esam sapratuši, ir tas, ka suņi sapņo suņu lietas,” Stenlijs Korens norādījis Live Science, “tātad, dzinēji miegā dzenas pakaļ sapņu putniem, bet dobermaņi dzenā sapņu laupītājus. Sapņu modelis ir ļoti līdzīgs cilvēku sapņu modelim.”
Suņi visbiežāk sapņojot par to, kas viņiem ir vissvarīgākais. Hārvardas Medicinas skolas(Harvard Medical School) psiholoģe Deirda Bareta (Dr. Deirdre Barrett) uzskata, ka suņu sapņi ir diezgan paredzami.
“Tā kā suņi parasti ir ārkārtīgi pieķērušies saviem īpašniekiem, iespējams, viņi sapņo par saimnieka seju, smaržu, kaut ko jums patīkamu vai kaitinošu,” norāda Bareta.
Zināms, ka cilvēki sapņo par lietām, ar kurām viņi mijiedarbojas katru dienu, un nav pārliecinoša bioloģiska iemesla, ka suņi (vai kaķi) būtu atšķirīgi.
Tāpēc saprotams, ka suņi sapņo par to īpašniekiem, kā arī kaķiem, rotaļlietām un citām viņiem svarīgām lietām.
Labākais veids, kā pozitīvi ietekmēt suņu sapņus, ir sniegt viņiem komfortablu un patīkamu vidi – un, ja izskatās, ka sunim ir slikts sapnis, labāk pamodināt viņu.
