Vai stratēģiskās valsts kapitālsabiedrības jāizmanto tikai kā naudas ieguves avots? 11
Manuprāt, mēs esam iebraukuši auzās ar lielo valsts kapitālsabiedrību lomas izpratni. Spilgts piemērs tam šobrīd ir AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži (LVM). Šie lielie, stratēģiski svarīgie uzņēmumi ietekmē ne tikai atsevišķu nozaru, bet arī visas Latvijas tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. Tos nevar vērtēt tikai kā atsevišķus uzņēmumus, bet gan kā kopējās ekonomikas sazobes instrumentus. Piemēram, LVM ietekmē kokrūpniecību, bet Latvenergo – visu Latvijas tautsaimniecību.
Rodas iespaids, ka atsevišķi cilvēki uzskata, ka vienīgais šo uzņēmumu darbības mērķis ir izsūkt pēc iespējas lielāku naudu no saviem klientiem, nevis apkalpot Latvijas iedzīvotājus un iekļauties visas valsts ekonomikas kopējā attīstībā. Tas plāns, kā šobrīd darbojas, piemēram, Latvenergo, garantē mega peļņu valsts budžetam. Finanšu ministrija (FM) priecājas par izcilām dividendēm. Taču uz kā rēķina tas notiek? Tas notiek, paņemot naudu no iedzīvotāju un arī uzņēmumu maciņiem. Samazinot cilvēku dzīves kvalitāti un uzņēmumu konkurētspēju ar citu valstu līdzīgiem ražotājiem. Līdz ar to nožēlojami izskatās arī valsts piedāvātā kompensāciju sistēma, kas visus padara par nabaga lūdzējiem. Turklāt šos pabalstus vai atlīdzības izmaksājot no mūsu pašu samaksātās naudas.
LVM daudzus gadus bija perfekts kokrūpniecības attīstības instruments. Šā valsts uzņēmuma resursi nebūt nebija lēti, bet ar pareizu motivāciju un darbības virzieniem valstī sabalansēja un sakārtoja daudzus sāpīgus jautājumus. Piemēram, kaut vai minot aplokšņu algu problēmu nozarē. Tagad esam viena no tīrākajām nozarēm Latvijā. LVM sakārtoja arī uzmērīšanas un daudzus citus jautājumus. Tagad ir sajūta, ka šo un arī citu svarīgu valsts kapitālsabiedrību darbība pamazām tiek virzīta citā virzienā, kur galvenais ir tikai peļņas aspekts. Pazūd pārējie mērķi, kas veicina konkurētspēju, paliek tikai peļņas izsūkšana. Ja runājam par Latvenergo, es ļoti labi saprotu tās valdi, kurai likumdošana ir uzlikusi noteiktus pienākumus – gūt maksimālu peļņu. Atnāks valsts kontrole un pateiks: «Tu neesi darījis visu, lai pelnītu, zaudējis daudz naudas valstij.» Neviens nedomā par to, ka tā ir no uzņēmumiem un iedzīvotājiem paņemta nauda, kas ir daudz mazāk, nekā varētu nopelnīt no samērīgas sadarbības naudas aprites visā Latvijas ekonomikā.
Tas ir jāmaina politikā. Lieliem sistēmiskiem uzņēmumiem bez šiem peļņas mērķiem jāliek papildus arī citi mērķi, kas būtu vērsti uz tautsaimniecības izaugsmi. Tāpēc esmu arī pilnīgi pret šo lielo uzņēmumu kotēšanu biržā. Šīs kapitālsabiedrības ir neprivatizējamas, un tādām tām arī jāpaliek. Laišana biržā ir tieša privatizācija. Tas, kas nopirks kaut vienu Latvenergo vai LVM akciju, pamatoti prasīs: «Kāpēc jūs gribat kaut ko vairāk nekā tikai maksimalizēt peļņas ieguvi? Tieši otrādi, pelniet vairāk, jo tās ir manas akcionāra tiesības.» Kas ir rakstīts komerclikumā? Komercdarbība notiek, lai gūtu peļņu. Tā ir tā lieta, ka, atdodot kaut vienu akciju privātajam, tu vairs nedrīkstēsi ar šiem sistēmiskajiem uzņēmumiem darboties Latvijas tautsaimniecības atbalstam.
Tas, ko nedara pareizi šie uzņēmumi, – viņiem nav ambīciju augt caur meitasuzņēmumiem. Tas bija ļoti pareizs lēmums, ka Latvenergo un LVM izveidoja meitasuzņēmumu – Latvijas vēju parki. To laižam biržā, jo tiem propeleriem ir jāpiesaista nauda. Tas ir biznesa projekts ar visiem saistītiem riskiem. Un risku tur ir ne mazums. Bet, kāpēc Augstsprieguma tīkliem vai Sadales tīkliem, kur regulators nosaka, kādai cenai par pakalpojumu jābūt, jānokļūst biržā, pēc tam no iedzīvotājiem un uzņēmumiem izspiežot pēdējo dzīvības lāsi. Kāpēc mums kādam jāatdod vieta, kur uzņēmēji var nopelnīt naudu arī mūsu tautsaimniecībai? Atdot svešās rokās to, ar ko mēs varam attīstīt valsti. Jo viņiem nekad nebūs tādi mērķi.
