Vai Stradiņa slimnīca var dzīvot bez galvas 9
Kopš marta sākuma, kad P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits zaudēja veselības ministra Gunta Belēviča uzticību un uzrakstīja atlūgumu, slimnīcai nav vadītāja. Valde, kurā ir divas personas – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša un Veselības ministrijas valsts sekretāres ieceltais Normunds Štāls –, turpina strādāt. Patlaban abiem valdes locekļiem ir juridiski vienlīdzīgas lemšanas tiesības.
Bet varbūt Stradiņiem nemaz nevajag vadītāju, jo procesi veiksmīgi rit bez valdes priekšsēdētāja? Ja nav traču, viss plūst mierīgi, atzina vairāki ārsti.
“Stradiņa slimnīca ir īpaša – šeit ir stipra iekšējā demokrātija, te strādā daudz personu, kas nespēj pakļauties ministrijas ieceltajai administratīvajai vadībai,” sacīja Endokrinoloģijas centra vadītājs profesors Valdis Pīrāgs. Viņš ir viens no universitāšu slimnīcu likumprojekta virzītājiem un uzskata, ka vispirms ir jāpieņem šis likums, kas vēl vairāk nostiprinās slimnīcas iekšējo demokrātiju, un tikai pēc tam jāsludina konkurss uz slimnīcas vadītāja vietu. Stradiņiem joprojām nav universitātes slimnīcas modeļa, kā tas ir attīstītajās Eiropas valstīs, kur pacienti saņem augsta līmeņa ārstēšanu, studenti apgūst profesionālās iemaņas pieredzējušu ārstu vadībā, kur tiek ieguldītas inovācijas pētniecībā… Kā paraugs tiek pieminēta Šaritē – Berlīnes universitātes slimnīca, Helsinku universitātes slimnīca un Karolinskas universitātes slimnīca Zviedrijā.
Profesors Andrejs Ērglis, kurš vada Stradiņu paspārnē izvietoto Latvijas Kardioloģijas centru, uzsvēra, ka universitātes slimnīcām ir jābūt no parastajām slimnīcām atšķirīgai pārvaldības formai – administratīvajai daļai vajadzētu būt nodalītai no medicīniskā darba organizācijas. “Universitātes slimnīcu nevar vadīt kā parastu uzņēmumu jeb kapitālsabiedrību. Kamēr tas tā notiek, jau pašā pamatā ir ielikts konflikts, ka neviens slimnīcas vadītājs nebūs labs,” atzina Andrejs Ērglis.
[wrapintext][/wrapintext]
Patlaban Stradiņa slimnīca iet meklējumu ceļu – tur izveidota medicīniskā padome, kura gan vēl nav sākusi strādāt ar pilniem apgriezieniem un kurā iekļauti desmit speciālisti: gan klīniku vadītāji, gan arī valdes pārstāve Čakša. Padome caurspīdīgāk un izsvērtāk pieņemšot lēmumus, kas skar ārstniecisko darbu, tās vadītājs mainīšoties ik pēc pusgada. Patlaban padomes vadība uzticēta A. Ērglim.
Sirds ķirurgs asociētais profesors Pēteris Stradiņš pastāstīja, ka jau martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ir nodots slimnīcas vadošā personāla izstrādātais universitāšu slimnīcu likumprojekta karkass un ārsti gaida šī dokumenta projekta virzību. Sazinoties ar komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, noskaidroju, ka deputāti pie ārstu iesniegtajām idejām strādāšot vasarā. “Šādu likumu atbalsta arī veselības ministrs Guntis Belēvičs, un tas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk – rudenī,” solīja deputāte Barča.
Ķirurgs Stradiņš neslēpa, ka slimnīcā ir jābūt saprotamai hierarhijai un ka ir jābūt vienam vadītājam – līderim, pie kura vērsties neskaidrību gadījumos. Patlaban esot jūtams, ka šā posma trūkst un atbildība esot tā sadalīta, ka nepatīkamus jautājumus var apiet.
Likums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām noteic, ka viena persona drīkst strādāt ne vairāk kā divu kapitālsabiedrību valdēs. Tāpēc Andai Čakšai nevar pārmest, ka viņa ir divu lielu slimnīcu valdēs. Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadīšanu viņa saņem 4122 eiro mēnesī, bet par darbu Stradiņu valdē – 3841 eiro. A. Čakša pastāstīja, ka patlaban valde sakārtojot atalgojuma un darba pienākumu jautājumu, lai būtu skaidrs, kam ko var prasīt. Viņa uzsvēra, ka slimnīcā trūkstot medicīnas māsu un ka, samazinot administratīvo korpusu, būs iespējams atrast līdzekļus slimnieku aprūpes personāla algošanai. “Abu slimnīcu vadības process ir līdzīgs. Man ir pietiekama pieredze, lai tiktu galā ar abu medicīnas iestāžu organizatorisko darbu. Tur palīdz arī lielās darba spējas,” sacīja Čakša.
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka Stradiņa slimnīcas vadītāja meklējumu process esot aizkavējies daudzo pienākumu dēļ, kas jāveic Latvijas prezidentūras laikā, – līdzko tā beigšoties, ministrija izsludināšot konkursu. Bet Stradiņu mediķi uz šiem meklējumiem raugās samērā skeptiski, jo uzskata – kamēr netiks pieņemts universitāšu slimnīcu likums, tikmēr gudrs cilvēks negribēs bāzt galvu cilpā, uzņemoties universitātes slimnīcas vadīšanu.
