Vai stopzīme tūristiem? Itālija nogurusi no ciemiņiem 0
Autors – Kārlis Bumbieris
Ja esat iecienījis kādu atpūtas vietu Itālijā un katru vasaru cenšaties pavadīt tur kaut dažas dienas, vai beidzot esat nolēmis aizbraukt uz tūristu “meku”, Venēciju, tad šovasar vispirms pārliecinieties, vai nule noteiktie vietējo pašvaldību ierobežojumi ļaus jums īstenot ceļojumā, visu, ko esat ieplānojis. Tik tiešām Itālija ir nogurusi no tūristiem un jau veikusi dažus visai stingrus pasākums, lai ierobežotu arvien augošo ārzemju atpūtnieku plūsmu.
Pagājušajā gadā šajā Eiropas dienvidu valstī paviesojās rekordliels ceļotāju skaits – 60 miljoni. Itālijas Kultūras un tūrisma ministrija apgalvo, ka šogad gaidāms daudz vairāk viesu. Zīmīgi, ka saskaņā ar jaunākiem datiem valstī dzīvo ap 59,3 miljoniem cilvēku (worldmeters.info), tātad atvaļinājumu sezonas laikā katrs otrais Itālijā sastaptais varētu būt “viesis”. Protams, tūristi nebūt nav vienmērīgi izkliedēti visā valsts teritorijā: tradicionāli iecienītākais ir slavenie mākslas un vēstures objekti vai arī tie ceļojuma galamērķi, kas piedāvā atpūsties Vidusjūras pludmalēs.
Taču – tāpat kā citās valstīs – arī Itālijā ir dažas vietas, kur tūristu nu ir neciešami daudz. Viena no tām ir Venēcija, kuru pērn apmeklēja apmēram 26 miljoni. Šie statistikas dati top jo īpaši satraucoši, salīdzinot tos ar vietējo iedzīvotāju skaitu, proti, apmēram 260 tūkstošiem. Tieši, vecpilsētā palicis ap 55 tūkstošiem īsto venēciešu, turklāt katru gadu apmēram 700 no viņiem maina dzīvesvietu – gan tāpēc, ka noguruši no muzeja eksponāta statusa, gan arī tāpēc – ka izdevīgi izīrējuši dzīvokli, piemēram, ar Airbnb kompānijas starpniecību un nu bauda dzīvi daudz klusākā un lētākā vietā kaut kur netālu, Veneto apgabalā.
Tagad, lai kārtējo reizi glābtu Venēciju no tūristu pārbagātības un pārtapšanas par neapdzīvotu muzeju, pašvaldība nolēmusi uzstādīt piecās galvenajās ielās, kas ved uz centru, caurlaižu punktus. Tie ir elektroniski vadāmi turniketi, gluži kā metro, kas skaita ienākošos cilvēkus un kas tiek uz laiku slēgti, tiklīdz tiek pārsniegts noteikts ļaužu daudzums.
Tiem, kuri palikuši aiz barjeras, tiek piedāvāti citi maršruti, lai nonāktu centrā, tiesa, pa apvedceļiem un pēc ilgāka laika. “Šis muzejs zem klajas debess nespēj vairs izturēt vairāk par noteiktu skaitu tūristu,” tā saka Veneto apgabala prezidents Luka Zaija, komentējot šo ārkārtas pasākumu. Vēl pašvaldība aizliegusi trīs gadus atvērt jaunus ātrās ēdināšanas vietas, to vidū picērijas un kebabus. Atļautas tikai jaunas saldējumu kafejnīcas, kas iederoties vecpilsētas noskaņā.
Arī UNESCO aicina ieviest īpašus pasākumus, lai glābtu Venēciju no šī draudīgā masu patēriņa, citādi pilsēta tikšot svītrota no pasaules kultūras mantojuma saraksta. Ik pa laikam masu medijos jau bija izskanējušas ziņa,s kā vietējie centušies apturēt tūristu plūdus, arī ar ne visai godīgiem paņēmieniem. Tajā skaitā tiek ierobežota kruīzu kuģu satiksme un ieviestas īpašas cenas par pakalpojumiem tūristiem, kas ir daudz augstākas.
Savukārt kafejnīcas Svētā Marka laukumā nu jau kļuvušas bēdīgi slavenas ar skandāliem saistībā ar klientu apkrāpšanu. Pagājušā gada novembrī kādai trīs cilvēku atpūtnieku ģimenei, kura neprata itāļu valodu, par kafijošanu ar skaistu skatu viesmīlis pamanījās piestādīt rēķinu par 520 eiro. Šā gada janvārī četri japāņu studenti no Boloņas Universitātes par pusdienām restorānā “Osteria de Luca” saņēma rēķinu par 1143 eiro. Četrotne gan bija sarēķinājusi, ka paēda katrs par 82 eiro: bifšteku porcijas (18 eiro), jūras velšu plate (50 eiro), ūdens (4 eiro) un vēl 10 eiro par galdiņu ar skatu.
Tiesa, jāpiebilst: uzreiz pēc krāpšanas atklāšanas Lukas kunga ostērijai (īpašs itāļu restorāna veids, ko raksturo vienkāršāka apkalpošana un zemākas cenas) piesprieda 20 tūkstošus lielu soda naudu, un pilsētas mērs personīgi atvainojās studentiem. Šī ziņa esot kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc TV kanāls “CNN” iekļāvis Venēciju līdztekus Barselonai Spānijā, Dubrovnikiem Horvātijā un Tadžmahalam Indijā to 12 tūrisma ceļojumu galamērķu vidū , kurus šogad nevajadzētu apmeklēt.
Arī citās populārās Itālijas atpūtas vietās tiek ieviesti ierobežojumi vietējiem un ārzemju tūristiem. Tā, piemēram, Ligūrijas ziemeļos Nacionālajā parkā Činketerre (Cinque Terre), kas tiek dēvēts par Itālijas Rivjēru, ieviesta elektroniska sistēma, kas neļauj reizē vairāk par 5 tūkstošiem atpūtnieku tur baudīt dabas skaistumu. Tāpat tiek prātots, kā varētu ierobežot tūristu kustību 10 kvadrātkilometrus lielā Kapri salā, ko ik gadu apmeklē divi miljoni cilvēku.
Mērs Džovanni de Martino atzīst, ka gluži nebūtu iespējams uzstādīt barjeras apkārt salai, taču risinājums noteikti tikšot izstrādāti. Pagaidām Kapri braukt ar automobiļiem ļauts tikai vietējiem iedzīvotājiem un tiek īpaši regulēta prāmju satiksme. Turpretī Rimini Provinces prezidents Andrea Gnasi nacionālajai presei apsolījis, ka viņa pārvaldītajās tūristu iecienītajās pludmalēs nekad nebūšot nekādu barjeru vai žogu, jo tas tikai bojāšot valsts tēlu un, protams, nelabvēlīgi ietekmēšot arī uzņēmējdarbību. Itālija apmēram 1,3 miljons iedzīvotāju strādā tūrisma nozarē, kuras ieguldījums valsts ekonomikā ir zīmīgs – 2017. gadā tas sastādīja gandrīz 5% no iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā 70 miljardus eiro.
