Vai spēcīgs saules uzliesmojums varētu iznīcināt dzīvību uz Zemes: zinātnieki par iespējamiem riskiem 0
Koronālās masas izmeši var būt pietiekami spēcīgi, lai traucētu Zemes magnetosfēru, radot pietiekami spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas var izraisīt gan ziemeļblāzmas, gan plašus telekomunikāciju darbības traucējumus, raksta The Hill.
Vai koronārās masas izmeši patiešām var iznīcināt dzīvību uz Zemes? Eksperti uzskata, ka nē. Taču spēcīga vētra var radīt postošas sekas.
Saules minimuma laikā (mazāk aktīvā Saules fāze) koronālās masas izmeši tiek novēroti aptuveni reizi nedēļā, bet Saules maksimuma laikā – līdz pat vairākām reizēm dienā. Taču, kā norāda izdevums, reti kad koronārās masas izmeši ietekmē Zemes iedzīvotāju ikdienas aktivitātes. Tāpat arī “netiek uzskatīts par iespējamu”, ka koronālās masas izmešana iznīcinātu dzīvību uz mūsu planētas.
“Zemi ļoti labi aizsargā mūsu atmosfēra un aizsargājošā magnētiskā barjera,” saka Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Kosmosa laika prognožu centra (SWPC) sinoptiķis Šons Dāls.
Tomēr tas nenozīmē, ka koronālās masas izmeši nevar būt postoši vai nodarīt kaitējumu infrastruktūrai.
Tiek uzskatīts, ka 1859. gadā Saules uzliesmojums izraisīja koronālās masas izmešanu, kas savukārt radīja Karingtona notikumu — vēsturē spēcīgāko ģeomagnētisko vētru. Šī vētra izraisīja spilgtas ziemeļblāzmas, kas bija redzamas pat tropu reģionos, kā arī izraisīja nopietnus traucējumus telegrāfa sistēmās, radot dzirksteļošanu un pat izraisot ugunsgrēkus telegrāfa stacijās.
Izdevums norāda, ka elektrības un telekomunikāciju uzņēmumi pašlaik strādā pie sistēmu uzstādīšanas, lai mazinātu šādas ģeomagnētiskās vētras sekas.
Mūsdienās šādam notikumam varētu būt vēl nopietnākas sekas, jo riskam ir pakļautas vairāk tehnoloģiju sistēmu nekā 1859. gadā.
“Ja Karingtona notikums notiktu šodien, tam būtu vēl nopietnākas sekas. Piemēram, plaši izplatīti elektroapgādes traucējumi, pastāvīgs elektroenerģijas padeves pārtraukums un globālo sakaru traucējumi,” 2023. gadā rakstīja NASA zinātniece Vanesa Tomasa, piebilstot, ka šāds tehnoloģiskais haoss varētu paralizēt ekonomiku un apdraudēt cilvēku drošību un iztiku visā pasaulē.
Cilvēku dzīvību šie saules uzliesmojumi tieši neapdraud.
Par laimi, varbūtība, ka koronālās masas izmešana izraisīs šāda mēroga vētru, ir salīdzinoši maza. Pētījumi liecina, ka šāda vētra notiek aptuveni reizi 500 gados.
“Visintensīvākās vētras var traucēt tehnoloģiju darbību (piemēram, satelītus kosmosā vai elektrotīklus uz Zemes), apdraudēt astronautu veselību kosmosā un palielināt radiācijas iedarbību uz lidmašīnām, kas lido lielā augstumā pie polārajiem reģioniem. Tomēr cilvēki uz Zemes virsmas nav pakļauti saules vētru radītajam riskam,” skaidro NASA.
Saules uzliesmojumi ir spēcīgi enerģijas izvirdumi uz Saules virsmas, kas notiek tās aktīvajās zonās, kur magnētiskie lauki ir visintensīvākie. Šos uzliesmojumus pavada milzīga starojuma un lādētu daļiņu izplūde kosmosā, veidojot Saules vēju — daļiņu plūsmu, kas var sasniegt arī Zemi.
Kad uzlādēto daļiņu plūsma sasniedz Zemes magnetosfēru, tā mijiedarbojas ar mūsu planētas magnētisko lauku, izraisot magnētiskās vētras. Šīs vētras var ietekmēt satelītus, radiosakarus, navigācijas sistēmas, izraisīt polārblāzmas un pat radīt traucējumus elektrotīkla darbībā.
