Vai Spānijas un citu valstu NATO karavīru kontingenta atrašanās Latvijā varētu veicināt tūristu plūsmu uz mūsu valsti? 58
“Manuprāt, karavīri ir tajā vecumā, kad viņi ir aktuāli tādu attiecību jomā. Acīmredzot, mūsu meitenēm arī varētu interesēt. Tas ir viens faktors. Otra lieta – šis karavīrs, ja ir šeit uz vietas, viņam kaut kur ir jābūt. Gribi negribi, viņš iepazīst vidi, iepazīst kultūru, iepazīst objektus. Tā, manuprāt, ir ļoti pozitīva lieta,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās dziedātājs un astrologs Andris Skuja, komentējot pirms dažām dienām izskanējušo vēsti, ka Spānijas karavīru kontingents Latvijā NATO spēku sastāvā regulāri nonākot Spānijas mediju redzeslokā, tādējādi jūtami vairojot spāņu interesi par Latviju, par ko medijus Latvijā informēja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness.
“Manuprāt, te nevienam nebūtu nekādu pretenziju, ja šeit parādītos vairāk spāņu, pie tam mēs zinām, cik tagad grādu ir Spānijā, viņi te varētu nākt atpūsties,” piebilda Skuja. Uz jautājumu, varbūt ne tikai spāņus mums te vajag, bet lai tas karavīru kontingents Latvijā ir daudz plašāk pārstāvēts no dažādām valstīm? Uz to “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre “Preses klubā” atteica: “Man neliekas, ka šie karavīri ir mūsu potenciālie tūristi. Ģimenes locekļi varētu būt, jo, man liekas, viņiem pašiem ir ļoti reglamentēts tas dzīvesveids. Nekur tālu jau viņi tādu kultūru un vidi skatīt netiek – tādā brīvsolī nestaigā…Mēs nezinām, cik daudz viņi vispār var stāstīt un ko viņi var pastāstīt par Latviju, ja viņi redz tikai to savu ierobežoto teritoriju, kur viņiem notiek šīs te nodarbības. Es par šo šaubos, godīgi sakot.”
Šmidre pieļauj, ka tie cilvēki, kuriem Latvija varētu patikt, ir daudz vairāk un citās vietās. “Tas var būt medicīnas tūrisms. Medicīna mums, arī privātā medicīna, pie mums šeit ir salīdzinoši lētāka nekā Amerikā vai citur Eiropā. Varbūt tas ir upju tūrisms. Man liekas, ka tas karavīrs gluži nav tā mērķauditorija,” tā piebilda Šmidre, klāstot savas domas par to, vai NATO karavīru klātbūtne Latvijā varētu veicināt arī tūrismu Latvijā.
Jau vēstīts, ka Spānijas karavīru kontingents Latvijā regulāri nonāk Spānijas mediju redzeslokā, tādējādi jūtami vairojot spāņu interesi par Latviju, tā norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness. Viņš norādīja, ka Ukrainas kara kontekstā vissvarīgākā abu valstu sadarbības aktivitāte praktiskā ziņā ir vairāk nekā 600 ļoti moderni aprīkotu Spānijas karavīru klātbūtne Latvijā NATO spēku sastāvā.
“Uzskatām, ka kopā ar Latvijas varas iestādēm, karavīriem un visu Latvijas sabiedrību šeit aizstāvam demokrātiju, mieru un taisnīgumu. Tas rada ļoti ciešas saites starp mūsu valstīm un mūsu sabiedrībām,” uzsvēra vēstnieks. “Šobrīd ES prioritāšu gravitācijas centrs ir pavirzījies uz austrumiem, sniedzot Latvijai iespēju tikt sadzirdētai, arī runājot par savu pieredzi un savu vēsturi.”
Spānijas karavīru atrašanās Latvijā vairojot spāņu interesi par Latviju. Spāņu kontingents regulāri nonāk Spānijas mediju virsrakstos, to apmeklē valsts augstākās amatpersonas, turklāt karavīrus apciemot regulāri brauc viņu ģimenes, kuras izmanto arī iespēju iepazīt viņiem nepazīstamu valsti, tā sacīja Oreness. Tas arī ļaujot spāņiem saprast, ka Latvija ir ļoti tuvu un ka latvieši ir ļoti viesmīlīgi.
“Vairāk un vairāk spāņiem ir interese uz šejieni atbraukt un izbaudīt Latvijas dabu, Rīgas un citu Latvijas pilsētu skaistumu. Redzam to katru dienu, kad dodamies uz lidostu. Rīgai šobrīd ir gaisa satiksme ar astoņām dažādām Spānijas pilsētām, turklāt lidmašīnas atlido pilnas ar cilvēkiem. Tas ļoti labi ilustrē mūsu pārliecību, ka mūsu divpusējās attiecības attīstās ļoti labi,” izteicās Oreness.
Vēstnieks sacīja, ka visvairāk spāņu tūristus Latvijā piesaista daba, ziemas sports un arī Latvijas vēsture, kas cilvēkiem, kurus interesē kultūra, ļaujot izprast, kā Eiropa ir veidojusies salīdzinājumā ar spāņiem pazīstamajiem kontinenta dienvidiem. Spēcīgs tūristu pievilinātājs ir Latvijas arhitektūra un galvaspilsēta Rīga, kuru Oreness novērtēja kā vienu skaistākajām Eiropas pilsētām.
Tāpat Latvijā novērots liels intereses pieaugums par Spāniju, tās kultūru, virtuvi un it īpaši par spāņu valodu. Tāpēc Spānijas vēstniecība veic pārrunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, lai vairotu spāņu valodas apgūšanas apjomu Latvijas skolās. Jau apmēram 5% skolu notiek spāņu valodas stundas un vēl daudzas skolas esot paudušas vēlēšanos tās ieviest savā programmā, turklāt vēstniecība strādā arī pie spāņu valodas studijām Latvijas augstskolās.
“Lielākais šķērslis ir skolotāju sertificēšana, jo jūs oficiāli nevarat mācīt spāņu valodu, ja jums nav sertificētu skolotāju. Tas ir viens no elementiem, pie kā strādājam un apspriežam to ar Izglītības ministriju, un noteikti to atrisināsim, lai rezultātā spāņu valoda tiktu plašāk mācīta Latvijas skolās un augstskolās,” sacīja vēstnieks.
