Vai solījumi pensionāriem makā kritīs? 2
Priekšvēlēšanu periodā partijas neskopojās ar solījumiem pensionāriem. Tagad vēlēšanas aiz muguras un pārvēlētajiem deputātiem jāsāk lauzīt galvu, kā tos izpildīt. Esot jākonsultējas ar Labklājības ministrijas ekspertiem, jāveic aprēķini un citas formalitātes, par ko priekšvēlēšanu programmās nekas netika teikts.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar diskutēja par ZZS un “SC” deputātu rosinātajiem pensiju likuma grozījumiem, kas paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% no algu pieauguma indeksa (līdzšinējo 25% vietā). Šobrīd indeksācijas koeficientu veido divi mainīgie lielumi – patēriņa cenu indekss (inflācija) un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu pieauguma (algu indekss). Tā kā inflācija ir ļoti neliela, arī indeksācijas pieaugumu pensionāri faktiski nav jutuši. Tādēļ likumprojekta autori ierosina nākamgad palielināt aprēķinos izmantotā algu indeksa procentu no 25 līdz 50. Vienkāršā valodā runājot – tas par dažiem eiro palielinātu pensijas pieaugumu indeksācijas laikā.
Lai veicinātu nevienlīdzības mazināšanu, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) piedāvājusi pensijas indeksēt ar dažādiem algu indeksiem. Lielajām pensijām 50% algu indekss tiktu piemērots summai līdz 285 eiro, bet pārējā daļa tiktu indeksēta ar 25% algu indeksu. Savukārt mazajām pensijām (zem 285 eiro) 50% algu indekss tiktu piemērots visam pensijas apmēram. Tomēr komisija nesteidzas realizēt šo ieceri. “Vispirms mēs uzdosim konkrētus jautājumus Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai par šo likumprojektu, lai varētu lemt par tā virzīšanu pirmajam lasījumam,” skaidroja A. Barča.
Pensiju tematiku savā priekšvēlēšanu retorikā izmantoja arī Romualds Ražuks (“Vienotība”). Viņš uzņēmās kūrēt likumprojektu, kas paredz pensijas vecumu sasniegušajiem 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem, sākot ar 2016. gadu, piešķirt ikmēneša pabalstu. Tā apmēru noteiktu Ministru kabinets, bet neoficiāli tiek rēķināts, ka pabalsts varētu būt 70 eiro. Iespēja saņemt šādu pabalstu ieinteresējusi arī daudzus “LA” lasītājus, kuri piedalījušies barikādēs, bet nav saņēmuši barikāžu dalībnieku apliecības. Šis likumprojekts septembrī tika nodots Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, bet pēc tam vairs nav kustināts.
Lai iesāktās iniciatīvas nepazustu, tās šīs Saeimas laikā jāapstiprina vismaz pirmajā lasījumā. Tad nākamā sasaukuma deputāti varēs lemt, vai turpināt darbu pie šiem likumprojektiem. Taču gan Barča, gan Ražuks ir pārvēlēti arī 12. Saeimā un sola, ka gadījumā, ja viņu izvirzītie likumprojekti netiks pārņemti, tie tikšot sagatavoti un iesniegti no jauna.
