Vai šogad ekonomika atveseļosies agrāk nekā mēs? Pandēmijas, pensiju un inflācijas prognozes 10
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā iepriekš paredzēju, attālinātais darbs tik tiešām tika legalizēts un Darba likuma grozījums, kas paredz izdevumu atlīdzināšanu darbiniekam, stājās spēkā aizvadītā gada 1. augustā. Attālinātā darba izdevumus 30 eiro mēnesī darbiniekam neapliek ar ienākuma nodokli, bet… par attālināto darbu vispirms jāvienojas ar darba devēju.
Kā prognozēts, turpinājās arī e-komercijas uzvaras gājiens, tomēr biju pārmēru optimistisks par iepirkšanās paradumu maiņu – domāju, ka 80% iepirksies internetā, bet CSP dati rāda, ka vēl “tikai” 66,9%. Cerēju arī uz izrāvienu platjoslas interneta pieejamībā, tomēr gada laikā to mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets, pieaudzis tikai par 1,9 procentpunktiem un sasniedzis 89,5%. Taču ir arī labā ziņa: mobilie operatori daudz ieguldījuši ātruma palielināšanā.
Prognozes pieņemamas liekas tad, kad tās apstiprina mūsu pašu iedomas, kas izriet no pagātnes statistikas vai vismaz no personīgās pieredzes. Piemēram, pirms pasaules hokeja čempionāta prognoze, ka Latvija uzvarēs Kanādas izlasi, kas nekad nebija izdevies, bija mazticama.
Tāpat kā nebija paredzama tik krasa pandēmijas izraisītā veselības un ekonomikas krīze. Bet nu arī pandēmija ir kļuvusi prognozējama. Tāpat kā nākamgad prognozējama ir uzņēmēju nerēķināšanās ar pandēmiju.
? Cik ātri augs ekonomika?
Pieņemu, ka nākamgad būs vakcinējušies 80% iedzīvotāju, tomēr omikrons vai vēl kāds Covid-19 paveids liks aizmirst pilnas brīvības apsolījumu. Ierobežojumus atcels pakāpeniski. Par pusgadu aizkavējusies un tāpēc jo vairāk gaidītā Ekonomikas atveseļošanas fonda nauda dos iespēju ražot pašmāju patēriņam un apmierināt citur radušos pieprasījumu. Ekonomika pieaugs par 5%.
Uzņēmēji nākamgad rīkosies tā, it kā “pūļa imunitāte” jau būtu sasniegta (un daudzos uzņēmumos tā faktiski jau ir), jo pārāk daudz divos gados upurēts un pārāk daudz piekāpšanās nevakcinēto uzspiestajiem ierobežojumiem. Strādāsim kā pirmskrīzes apstākļos, nerēķinoties ar saslimušo skaitu.
? Kāda būs inflācija?
Aizvadītajā gadā dzīves dārdzība sasniegusi jau kopš finanšu krīzes gadiem aizmirstus augstumus. Kaut gan valdība uz valsts parāda rēķina mazliet samazina mājsaimniecību elektrības rēķinu, to nevar nosegt pilnībā, it īpaši precēm un produktiem, kas ražoti, izmantojot dārgāku elektroenerģiju.
Nākamā gadā inflācija noteikti nebūs tik augsta kā šobrīd (bankas 2022. gadā prognozē ap 6%, bet Finanšu ministrija budžetā ielikusi prognozi 2%), ko nemanīs strādājošie, kuru atalgojums pieaugs vēl straujāk. Taču tā sāpīgi ietekmēs lielu daļu nestrādājošo vai mazstrādājošo patērētāju. Pensiju indeksācija to segs daļēji, turklāt – ar kavēšanos.
? Vai taras nodošanā izdosies sasniegt uzstādītos mērķus?
No 1. februāra Latvijā sāksies taromātu ēra, tomēr šogad nevar cerēt uz mērķa – 90% taras atgriešanas pārstrādei – sasniegšanu. Vispirms tāpēc, ka iedzīvotāju ieradumi mainās lēni.
Otrkārt, tāpēc ka līdz 1. augustam veikalos būs par 10 centiem lētāki dzērieni, kuru tara nebūs nododama. Treškārt, taromātos nevarēs nodot citās valstīs iegādātu iepakojumu. Labi ja puse pudeļu “reinkarnēsies”.
