Vai smēķēšanas apkarošanas jomā ir jāmaina pieeja? 0
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, pasaulē joprojām smēķē aptuveni 1,25 miljardi pieaugušo. Lai gan smēķētāju skaitam ir tendence pasaulē kopumā samazināties, tomēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzīst, ka ar līdzšinējo politiku tai neizdosies līdz 2025. gadam sasniegt globālo mērķi samazināt smēķēšanu par 30 % no 2010. gada bāzes līmeņa. Tiek lēsts, ka šo mērķi varētu izdoties sasniegt tikai 56 pasaules valstīs, kas ir ievērojami mazāk nekā sākotnēji tika cerēts.
PVO nācies secināt, ka daudzās valstīs tabakas lietošanas izplatība kopš 2010. gada būtībā ir maz mainījusies, bet sešās valstīs – Kongo, Ēģiptē, Indonēzijā, Jordānijā, Omānā un Moldovas Republikā – tabakas lietošana pat ir palielinājusies.
Cigaretes katru gadu priekšlaicīgi nogalina vairāk nekā astoņus miljonus cilvēku, ieskaitot 1.3 miljonus cilvēku, kas pakļauti pasīvajai smēķēšanai. Tas nozīmē, ka katru dienu gandrīz 22 000 cilvēku mirst no tabakas produktu lietošanas un pasīvās smēķēšanas izraisītajām sekām. Apmēram 80 % no pasaules no visiem tabakas lietotājiem dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
PVO nākas arī atzīt, ka līdz šim tai ir bijuši slikti rezultāti uzrunājot tieši vīriešu auditoriju, kas veido lielāko daļu tabakas produktu lietotāju. 2000. gadā to vīriešu īpatsvars, kuri lieto jebkāda veida tabakas produktus, trīs reizes pārsniedza sieviešu īpatsvaru. Savukārt 2022. gadā šis rādītājs vīriešiem jau bija vairāk nekā četras reizes lielāks nekā sievietēm. Tiek prognozēts, ka šī atšķirība turpinās palielināties un līdz 2030. gadam smēķējošo vīriešu īpatsvars pārsniegs sieviešu skaitu vairāk kā piecas reizes.
Saskaņā ar 2024. gadā publicēto Eirobarometra pētījumu par eiropiešu attieksmi pret tabaku un tās izstrādājumiem, Baltijas valstīs smēķētāju skaits pieauga. Tostarp Latvijā cigaretes un citus dedzināmos tabakas produktus (cigarillas, tinamo tabaku, cigārus, pīpes) smēķēja 33 % iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu ir pieaugums par vienu procentpunktu.
Slogs ekonomikai un veselības aprūpei
PVO smēķēšanas ekonomisko izmaksu novērtējumā secina, ka ekonomiski attīstītajās valstīs ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni ikgadējās ar smēķēšanu saistītās veselības aprūpes izmaksas veido apmēram 6-15 % no valsts veselības aprūpes izdevumiem. Smēķēšanas kopējās ekonomiskās izmaksas rada ievērojamus zaudējumus visai ekonomikai, sasniedzot 2,1–3,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) Austrālijā, 1,3–2,2 % no IKP Kanādā un 1,4–1,6 % no IKP ASV.
Piemēram, ASV cigarešu smēķēšana katru gadu izraisa aptuveni 440 000 nāves gadījumu, no kuriem gandrīz 157 000 ir nāves gadījumi no plaušu vēža. Cigarešu smēķēšana izraisa 90 % no visiem plaušu vēža gadījumiem un 1/3 no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem, 80 % hroniskas obstruktīvas plaušu slimības gadījumu un aptuveni 20 % nāves gadījumu no sirds slimībām. Ar veselību saistītās izmaksas ASV par tabakas izraisītām slimībām sasniedz gandrīz 200 miljardus ASV dolāru gadā.
Kopš valstis ir apzinājušās negatīvās sekas, ko cigaretes nodara sabiedrībai un ekonomikai kopumā, tajās tradicionāli ir īstenota dažādu aizliegumu un ierobežojumu politika. Ir Ieviesti tabakas un nikotīna produktu reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumi un aizliegumi, pacelti nodokļi, ieviesti iegādes un lietošanas vecuma ierobežojumi, ieviesti produktu zīmolu ierobežojumi, kā arī brīdinoši paziņojumi uz iepakojuma, ieviesti plaši tabakas produktu lietošanas ierobežojumi utt..
Tāpat daudzas valstis mēdz īstenot informatīvas kampaņas un nodrošināt īpašu atbalstu smēķēšanas atmešanai. Ir arī valstis, kas pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem šajā jomā, īsteno tabakas kaitējuma mazināšanas politiku, diferencējot pieeju tabakas produktu lietošanai pēc to izdalīto kaitīgo vielu apjoma un aktīvi strādājot ar tiem tabakas un nikotīna produktu lietotājiem, kuri neatmet.
Kaitējuma mazināšanas politikas pamatā ir pārliecība, ka maksimāli ir jākoncentrējas uz pašu kaitīgāko produktu lietošanas mazināšanu – jārada apstākļi, lai kaitīgāko tabakas produktu lietotāji paši izvēlētos mazāk kaitīgas alternatīvas, ja reiz viņi nevēlas pilnībā atteikties no kaitējošu vielu lietošanas.
Eksperti kritizē līdzšinējo pieeju
1937. gadā izveidotā pasaulē vadošā neatkarīgā nodokļu politikas NVO Nodokļu fonds (Tax Foundation) ne reizi vien ir kritizējusi valstu veco politiku smēķēšanas jomā. Nodokļu eksperi uzsver, ka desmitiem gadu ilga empīriskā izpēte ir atklājusi, ka lielākā daļa smēķētāju turpina smēķēt, neskatoties uz nodokļu radīto cenu pieaugumu, un ka lielākā daļa šo smēķētāju nāk no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Tāpēc ierastā nodokļu palielināšana cigaretēm palielina nabadzības riskus mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem vēl vairāk iedzenot nabadzībā. Valstu līdzšinējā pieeja ir regresīva, kontrabandu palielinoša un izmanto šauru bāzi, lai radītu nepastāvīgu ieņēmumu avotu, kas netiek izmantots ar smēķēšanu saistīto problēmu risināšanai.
Vienlaikus eksperti norāda, ka saprātīga un datos balstīta cigarešu nodokļu politika var arī sabiedrības un iedzīvotāju labklājību veicinoša.
Aicina mainīt politiku
Starptautisku zinātnieku grupa pētījumā ir apkopojusi labākos pasaules valstu politikas piemēros tabakas un nikotīna produktu lietošanas ierobežošanas jomā. Viņi izceļ trīs pamatprincipus, ko valstīm būtu ieteicams ņemt vērā, veidojot savu politiku attiecībā uz tabakas ierobežošanu. Lai stimulētu iedzīvotājus mainīt cigarešu smēķēšanas ieradumus, mazāk jākoncentrējas uz nodokļiem un ierobežojumiem, vairāk uz pozitīviem stimuliem, kas mudina atmest smēķēšanu vai vismaz pāriet uz mazāk kaitīgiem produktiem. Uz pozitīviem stimuliem un atalgojumu balstīta pieeja var sasniegt tādu pašus un labākus rezultātus sabiedrības veselības un labklājības jomā bez nepatīkamām blakusparādībām, ko izraisa ierobežojošie sodu pasākumi. Jāveido vide, kas atbalsta inovācijas cigarešu smēķēšanas alternatīvas un investīcijas smēķēšanas atmešanas produktos. Daudzi smēķētāji ir gatavi izmēģināt alternatīvas, kas palīdzētu mazināt cigarešu kaitīgo ietekmi, un uzņēmumi ir gatavi ieguldīt ievērojamus līdzekļu, lai viņiem palīdzētu. Tāpēc valstīm ir lietderīgi atbalstīt inovācijas kaitējumu mazinošo produktu izstrādē, samazinot regulatoros šķēršļus un piemērojot vienkāršu, pārredzamu nodokļu politiku. Galvenajam ierobežojumu fokusam ir jābūt uz cigarešu smēķēšanas samazināšanu. Citi tabakas un nikotīna izstrādājumi ir mazāk kaitīgi smēķētājiem un apkārtējiem cilvēkiem, un tiem ir lietderīgi piemērot mazākus nodokļus nekā cigaretēm.
Šādu pieeju, ar dažādiem instrumentiem veicināt cigarešu smēķētāju pāreju uz mazāk kaitīgiem tabakas un nikotīna produktiem ir izvēlējusies, piemēram, Zviedrija, kurai salīdzinoši īsā laikā ir izdevies samazināt cigarešu smēķētāju skaitu līdz aptuveni 5 %. Svarīgi, kas tas ir atstājis arī pozitīvu ietekmi uz smēķēšanai raksturīgo slimību rādītājiem – tie būtiski samazinājušies.
Līdzīgas tendences varam novērot arī ASV, kur nozares regulators – Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) – jau ir atzinusi vairākus jaunos nikotīna produktus kā labāku alternatīvu cigarešu smēķēšanai. Tostarp FDA pēc vispusīgas zinātnisko datu izskatīšanas ir secinājusi, ka atsevišķi nikotīna spilventiņi, zviedru snuss un karsējamā tabaka satur mazāk kaitīgo sastāvdaļu nekā cigaretes un citi tabakas izstrādājumi, tāpēc tie rada mazākus veselības riskus.
Pasaules statistika un pētnieku dati kopumā liecina, ka tradicionālās tabakas lietošanas ierobežošanas metodes ilgākā termiņā ir salīdzinoši mazefektīvas, jo tabakas produktu lietotāju skaits būtiski nemazinās, neskatoties uz ļoti vispusīgiem aizliegumiem un ierobežojumiem. Savukārt minētais Zviedrijas veiksmes stāsts, iespējams, var kalpot par piemēru tam, ka cīņā ar cigaretēm var būt efektīva un salīdzinoši īsā laikā ir iespējams panākt būtisku cigarešu lietotāju skaita samazināšanos.
Tas tikai parāda, ka valstīm ir jāturpina rīkoties un jāmeklē efektīvāki ceļi tabakas un nikotīna produktu izplatīšanas un lietošanas ierobežošanai, zinātniski izvērtējot līdzšinējo politiku un vecos neefektīvos risinājumus aizstājot ar efektīvāku un mūsdienīgāku politiku.
