Piektais mīts – nav tādas slimības, kuras apstākļos būtu noderīgi smēķēt 9
Pirms aptuveni 30 gadiem pētnieki atklāja dīvainu saikni, kas vieno ģenētisko noslieci uz smēķēšanu un Parkinsona slimību, taču līdz pat nesenam laikam nebija izprasts šīs saiknes mehānisms. Tas nedeva mieru Kalifornijas universitātes profesorei Kerolainai Tannerei un viņas kolēģiem, kuri sāka novērot tā dēvētos vienolas dvīņus (ar vienādu gēnu komplektu) un dažādolu dvīņus. Kopumā apsekoti 113 pāri vīriešu dvīņu, turklāt katrā pārī viens no brāļiem slimoja ar Parkinsona slimību. Noskaidrojās, ka “veselie” brāļi smēķējuši ievērojami vairāk par slimajiem. Turklāt vienolas dvīņiem šī likumsakarība izpaudās vairāk nekā dažādolu dvīņiem. Tanneres apkopotie dati liecina, ka tiem no vienolas dvīņiem, kuri smēķē, risks saslimt ar Parkinsona slimību ir faktiski divas reizes mazāks.
Atsevišķas pieminēšanas vērti ir pētījumu rezultāti saistībā ar smēķēšanu un psihisko veselību. Izrādās, daudzos gadījumos cilvēki gluži ģenētiskā līmenī izmanto nikotīnu, lai tādējādi radītu organismā ķīmisku līdzsvaru nolūkā tieši harmonizēt savu psihisko stāvokli. Visspilgtākais piemērs ir mūsdienu sabiedrības galvenā psihisko noviržu dominante – šizofrēnija. Amerikāņu pētnieki jau 1986. gadā publicēja izpētes datus, kas pauda, ka 88% šizofrēniķu ir smēķētāji, turklāt smēķē biežāk nekā šīs slimības neskartie cilvēki – bieži vien vienu cigareti pēc otras. Un tas, kā apgalvo pētnieki, ir vistīrākās raudzes pašregulācija un pašārstēšanās, jo nikotīns šizofrēniķa smadzenēs “iedarbina” ķīmiskos mehānismus, kas kompensē slimības izprovocētos defektus. Izrādās, nikotīns palīdz šizofrēniķim pārvarēt informatīvo pārslodzi un noregulē normālas uztveres spējas.
Turklāt ne gluži labprāt popularizēti pētījumu dati – pagaidām gan joprojām viegli izvairīgi, bet tomēr pārliecinoši – pauž par tabakas labvēlīgu ietekmi arī uz čūlainā stomatīta, čūlainā kolīta, alerģiskā alveolīta, siena drudža un daudzu citu līdzīgu slimību apkarošanu. Tāpat ir pierādīts, ka smēķēšana sekmē ādas iekaisumu procesu novēršanu. 1996. gadā izdevumā British Medical Bulletin tas pats vēstīts par Alcheimera slimību, kā arī tajā gadījumā, ja smēķēšanu sāk vecumdienās, paveras labākas perspektīvas pasargāt novecojošo organismu no asinsvadu sklerozes. Pētnieki arī pauduši, ka smēķēšana labvēlīgi ietekmē veselu cilvēku prāta spējas, kas izpaužas mundrumā, labākā spējā ne tikai uztvert, bet arī “pārstrādāt” informāciju, ātrākā daudzu motorisko reakciju veikšanā un, iespējams, arī vispārējā atmiņas uzlabošanā.
Te gan jāpiebilst, ka faktiski visi šie pētījumi veikti ar smēķētājiem, kuriem piemīt paaugstināta tolerance pret tabakas dūmiem un ir mainīti receptori, tāpēc tabakas ietekme uz nesmēķētājiem šajā aspektā vēl ir nepilnvērtīgi izpētīta. Turklāt atšķirties var arī rezultāti, kas iegūti pētījumos ar pacientiem, kuri pārtrauc smēķēšanu. Taču katrā ziņā lielākā daļa godprātīgo pētnieku ir vienisprātis, ka izpētes dati skaidri apliecina – nikotīns kā tāds paaugstina prāta darbības un informācijas apstrādes spējas.
(TURPINĀJUMS SEKOS)
VAIRĀK LASI JANVĀRA “PLANĒTAS NOSLĒPUMOS” VAI E-IZDEVUMĀ!
