Vai smēķēšana patiesi tik kaitīga?! “Planētas Noslēpumi” provocē un atmasko mītus. 2. daļa 9
Pirmais mīts – sadzīviskais
Par iespējamo smēķēšanas ārkārtīgi lielo kaitīgumu lasīts ļoti daudz apšaubāmu publikāciju. Kas gatavo tādus materiālus, un kas aiz tā visa slēpjas? Vai tie ir godprātīgi mediķi un zinātnieki, vai arī varbūt tie, kuri vienkārši nevēlas dalīties ar ienākumiem, kas gūti no tabakas un tās izstrādājumu tirdzniecības? Manipulatīvu apgalvojumu, ļoti daudz agresīvas, represīvi arogantas retorikas šajos materiālos ir daudz, bet nešaubīgu pierādījumu praktiski nav. Tostarp ir arī klaji meli. Lai kas arī no tā barotos, tomēr, iespējams, ir iemesls pārvētīt visus šos jau pēc naftalīna tvanošos priekšstatus no sērijas “Smēķēšana nogalina!”
Mitoloģija pauž, ka smēķēt sāk muļķības, bet pārtraukt vairs nevar rakstura vājuma dēļ, jo izveidojusies atkarība. Tiesa, mazāk popularizētie jaunākie molekulārās ģenētikas atklājumi liecina, ka smēķēšanas paradums ir gluži ģenētiski noteikts, un pat ir konkrēts “smēķēšanas gēns”, kas, starp citu, pasargā smēķētājus arī no vēža. Tiesa, ne visiem šis gēns spēj darboties, tāpēc ģenētiķi neizslēdz iespēju, ka jau drīz šo gēnu mākslīgi ievadīs organismā tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ liegta šī dabiskā aizsargspēja.
Līdz ar to virspusē iznāk fakts, ka smēķēšana vai nu vispār nav, vai katrā ziņā ne gluži visiem cilvēkiem ir kaitīga, jo organisma ģenētiskās uzbūves īpatnības kaut kā lāgā nevēlas piekrist tam, par ko “Veselības aizsardzības ministrija brīdina”. Un, kā pauž zinātnieki, absolūti nekāda tēlainā metafora nav apgalvojums, ka smēķēšanas atmešana par visām varītēm ir sava organisma pakļaušana neveselīgam stresam, kaut kas analoģisks akūtam iekaisuma procesam.
Piemēram, ASV Pensilvānijas universitātes pētnieki eksperimentos konstatējuši, ka tiem cilvēkiem, kuri strauji atmetuši smēķēšanu, pārlieku bieži iestājas depresija, muskuļu sāpes, temperatūras paaugstināšanās, pavājinās apetīte un iesākas daudzu hronisku slimību saasināšanās. Virknē eksperimentu, kuru galvenais nolūks bija izsekot tam, kas notiek tā dēvētās “absistences” laikā, pārliecinoši konstatēts, ka eksperimenta brīvprātīgo dalībnieku asinīs interleikīna–1 beta un interleikīna–6, kas ir depresīva stāvokļa izraisītāji, līmenis krasi palielinās jau vienas diennakts laikā. Un, pauduši pētnieki, šādus simptomus var novērst tikai ar spēcīgu pretiekaisuma terapiju.
Otrais mīts – klīniskais
Nākamais mīts pauž, ka smēķētājiem nolūkā aizpildīt derīgo vielu deficītu nepieciešami papildu vitamīni, kas kalpo kā dabiskās pretindes tabakas dūmiem. Zinātnieki savukārt pauž gluži pretējo. Proti, cilvēks ir apveltīts ar īpašu bioķīmiju, kas absolūti nevēlas pakļauties vidēji statistiskajiem kanoniem.
Piemēram, gluži svaigos britu zinātnieku pētījumos noskaidrots, ka “tīrs” beta–karotīns (tātad ne jau vienkāršs burkāns) smēķētāja organismā provocē audzēja rašanos. Bet izdevums New England Journal Of Medicine nesen publicējis datus, ka, uzņemot beta–karotīnu, smēķētājiem audzēja rašanās risks palielinājies vismaz par 18%. Šie eksperimenti veikti vienlaikus ASV un Somijā, un atbilstoši amerikāņu iegūtajiem datiem smēķētājam, kurš lietoja tīru beta–karotīnu, risks saslimt ar plaušu vēzi palielinājās jau par visiem 28%. Un tas, ziniet, ir tātad katrs trešais smēķētājs, kuram sirsnīgi mīlošie tuvinieki un mediķi cenšas neapturami iebarot pārtikas vitamīnu piedevas!
