NMPD – tikai aprīkojums dzīvības glābšanai 0
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore SARMĪTE VILLERE: – Gadā visā valstī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 190 brigādes izbrauc uz vairāk nekā 440 tūkstošiem izsaukumu, diennaktī – vidēji 1200. Aptuveni 30% izsaukumu ir sekundāri. Tas nozīmē, ka, piesakot izsaukumu, dispečers nevar secināt, vai patiešām ir reāli apdraudēta cilvēka dzīvība. Biežāk tie ir pacienti ar hroniskām, agrāk jau diagnosticētām slimībām, kurām novērojams saasinājums, vai ar hroniskām vēl nediagnosticētām slimībām. Par reāli nepamatotiem uzskatām tikai tos gadījumus, kad pacients ir maldinājis NMPD dispečeru, apgalvojot, piemēram, ka ir stipras sāpes krūtīs un elpas trūkums, bet, ierodoties uz vietas, izrādās, viņš cieš no paģirām. Pacients lūdz veikt atskurbināšanu, bet to, kā zināms, par maksu var saņemt pie narkologa, nevis no neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Šajos gadījumos brigāde izraksta rēķinu par izsaukumu – 40,14 eiro, kā tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Nereti cilvēks pats saprot, ka viņam varbūt īsti nav vajadzīga neatliekamā palīdzība, bet viņš nevar tikt pie ģimenes ārsta vai pie šā ārsta vispār nav reģistrējies. Šajos gadījumos NMPD dispečeri, jau pieņemot izsaukumu, brīdina, ka par brigādes izsaukšanu var nākties maksāt. Galīgo lēmumu, vai jāmaksā, pieņem brigādes vadītājs, izvērtējot slimnieka veselības stāvokli, jo reizēm tomēr izrādās, ka pacienta problēmas ir nopietnas, bet pa tālruni to nevarēja noteikt.
NMPD dispečeri, kuri pieņem izsaukumus, ir ārsta palīgi un ārsti, dienesta operatīvajā vadības centrā katru dienu strādā arī dežūrārsts. Viņi visi kopā cenšas rast optimālo risinājumu, uz kurieni novirzīt katru pacientu. Ja, izsaukumu piesakot, slimnieka aprakstītais veselības stāvoklis rada bažas, noteikti braucam. Ja situācija nav akūta un tas notiek dienas laikā, kad strādā ģimenes ārsti, iesakām doties pie sava ārsta. Dažās situācijās, piemēram, ja bērnam ir augsta temperatūra, aicinām slimnieku uzņemšanas nodaļā nogādāt ar savu transportu.
Neatliekamajā medicīnā strādāju jau 28. gadu, un ik pa laikam uzplaiksnī diskusija, kam jānodarbojas ar pacientiem, kuru veselības stāvoklis nav kritisks, bet palīdzība ir vajadzīga. Uz Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un varbūt arī citu stacionāru iebildumiem, ka tajās nonāk pacienti, kuriem vajadzīga ambulatora, nevis stacionāra palīdzība, varu atbildēt: mūsu brigādes slimnīcā nogādā tikai 50% no tiem pacientiem, pie kuriem bijusi izsaukta neatliekamās palīdzības brigāde. Uz slimnīcu vedam tikai tos, kam pirmsslimnīcas posmā nevaram noteikt uz pierādījumiem balstītu diagnozi, jo mūsu rīcībā nav tādu iekārtu un iespēju. Viena daļa šo pacientu vispār ir bez diagnozes, bet apgalvo, ka kaut kas sāp. NMPD rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums, lai kritiskā situācijā glābtu cilvēka dzīvību un uzturētu to līdz slimnīcai. Ja vizītes laikā saprotam, ka izmeklēšanai vajadzīgas tehnoloģijas, kādu NMPD rīcībā nav, nogādājam viņu slimnīcā.
Lai mazinātu slimnīcu uzņemšanas nodaļu noslodzi, svarīga ir ambulatoro ārstu lielāka pieejamība. Un veselības problēmu gadījumos diagnoze jānosaka nevis trīs līdz četru mēnešu vai pusgada laikā, bet daudz ātrāk. Līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā varētu veidot kopprakses, kurās ģimenes ārsti dežurētu līdz vēlam vakaram. Ne velti neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits strauji pieaug pēc pulksten 18.00, kad cilvēki ir atnākuši no darba un sāk domāt par savām akūtajām veselības problēmām vai hronisku slimību saasinājumu. Arī nedēļas nogalē, svētku dienās un pirmdienās mūsu brigādes saņem daudz vairāk izsaukumu.
