Novados – gandrīz tāpat kā Rīgā 0
Vai arī citās slimnīcās ir līdzīga situācija?
SIA “Rēzeknes slimnīca” valdes priekšsēdētāja MARITA ZELTIŅA: – Arī mēs ikdienā saskaramies ar analogu situāciju – slimnīcā nogādā pacientus, kuri varētu ārstēties ambulatori vai palīdzību uz vietas varētu sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi. No visiem pacientiem, kurus slimnīcā nogādā NMPD, diennaktī vidēji 20 līdz 30% tiek nosūtīti ārstēties ambulatori vai arī patvaļīgi atstāj ārstniecības iestādi. Ir arī tādi gadījumi, ka konkrēto medicīnisko manipulāciju varētu veikt mājas apstākļos nehospitalizējot, tomēr NMPD mediķi izvēlas pacientu nogādāt slimnīcā, līdz ar to nepamatoti papildus noslogojot slimnīcas mediķus un tērējot budžeta līdzekļus.
Rēzeknes slimnīca ir lielākais stacionārs un diagnostikas centrs Ziemeļlatgalē, bet ģeogrāfiskā piesaiste ir ievērojami plašāka – apkalpojam cilvēkus no Vidzemes dienvidaustrumiem līdz pat Latgales dienvidiem. Ņemot vērā pacientu lielo plūsmu, slimnīcas uzņemšanas nodaļai būtu nepieciešams ievērojami lielāks finansējums, citādi problēmas risinājumā jāiesaista ģimenes ārsti, jāpadara pieejamāki ģimenes ārstu pakalpojumi. Iespējamais risinājums būtu paaugstināt ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa kapacitāti un rast iespēju paplašināt dežūrārstu loku un darba laiku.
Jelgavas slimnīcas virsārste SOLVEIGA ĀBOLA: – Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā katru dienu pēc medicīniskās palīdzības vēršas aptuveni simts cilvēki, no kuriem pusi hospitalizē, bet pārējiem sniedz ambulatoro palīdzību. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā pacienti nonāk ar neatliekamās NMPD transportu vai vēršas paši. Tie, kuri atvesti ar NMPD transportu, visbiežāk tomēr tiek stacionēti. Visus pacientus, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, NMPD ved uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, jo tāds ir viņu hospitalizācijas plāns. Lai gan vieglu traumu gadījumos palīdzību varētu sniegt arī dzīvesvietai tuvākajās medicīnas iestādēs. Piemēram, pacientu no Kurmenes pagasta varētu vest nevis uz Jelgavas, bet Bauskas slimnīcu. Daļa cilvēku savas veselības problēmas novilcina līdz nedēļas nogalei vai arī viņiem darbdienās nav laika iet pie ārsta un tad brīvdienās vēršas pēc palīdzības slimnīcā.
Fakts, ka tik daudz cilvēku nepamatoti vēršas pēc medicīniskās palīdzības slimnīcā, lielā mērā skaidrojams ar to, ka ģimenes ārsti ne vienmēr ir pieejami, īpaši brīvdienās un svētku dienās. Par laimi, šogad būs tikai trīs Ziemassvētku brīvdienas. Pirms gada tās bija piecas! Visi, kam piecu dienu laikā radās veselības problēmas, nāca pie dežūrārsta uz slimnīcu, jo citur jau nebija kur iet.
Jelgavas slimnīca apkalpo lielu teritoriju – Jelgavu, Bauskas un Dobeles novadu. Dobelē darbojas lokālā slimnīca, bet tajā katrā medicīnas nozarē ir nodarbināts tikai viens speciālists. Kad viņš ir atvaļinājumā vai slimo, pacientus ved vai viņi paši brauc uz Jelgavas slimnīcu.
Diezgan regulāri mūsu slimnīcā nonāk pacienti alkohola reibumā. Par laimi, Jelgavā darbojas pašvaldības finansiāli uzturēta medicīniskā atskurbtuve un tos, kuri nav jāhospitalizē, pēc ambulatorās palīdzības saņemšanas pārsūtām uz turieni.
Lai cilvēki, kuru veselības problēmas neprasa steidzamu iejaukšanos, nenoslogotu slimnīcas ārstus, Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļa ir paredzējusi finansējumu, kas nodrošina ģimenes ārstu darbu sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Jāatzīst, ģimenes ārsti pret šo ierosmi ir diezgan neatsaucīgi.
