Vai slimnīca kļuvusi par lieljaudas poliklīniku? 0
Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja ANITA SLOKENBERGA nesen televīzijā cēla trauksmi, ka ātrā palīdzība diennaktī šajā slimnīcā nogādā aptuveni 300 pacientus, lai gan lielākā daļa no viņiem varētu konsultēties un veseļoties pie ģimenes ārsta. Līdz ar to slimnīcas ārsti ir pārslogoti un nelietderīgi tiek tērēti slimnīcas līdzekļi. Situācijā, kad valsts veselības aprūpes budžets ir tik nabadzīgs, tas patiešām ir nepiedodami.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja ANITA SLOKENBERGA: – Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kas ir vislielākā Latvijas slimnīca, darbojas divas pacientu plānveida uzņemšanas nodaļas – Latvijas Onkoloģijas centrā un Tuberkulozes un plaušu slimību centrā – un trīs neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas – Gaiļezerā, Biķerniekos un Infektoloģijas centrā, un pacientus uzņem visu diennakti. Uz neatliekamās palīdzības nodaļām ātrā palīdzība katru diennakti atved vidēji 314 pacientus, no kuriem mājās tajā pašā dienā aiziet aptuveni 200 pacienti, t. i., aptuveni 60% no visiem, kas nonāk neatliekamās uzņemšanas klīnikā. Neviens vesels uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu nenāk, tikai jautājums – vai viņiem bija svarīgi medicīnisko palīdzību saņemt neatliekami?
Universitātes slimnīcai nav jāstrādā lieljaudas poliklīnikas režīmā. Jautājums, kāpēc ļaudis tik ļoti tiecas nonākt slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā? Vai tāpēc, ka pie ģimenes ārsta un citiem speciālistiem ir jāgaida rindā, arī izmeklējumu rezultāti nav dabūjami uzreiz, bet slimnīcā pilna izmeklēšana, ieskaitot asinsanalīzes, kardiogrammu, kā arī vajadzības gadījumā pārbaude ar ultrasonogrāfu vai datortomogrāfu un citu aparatūru tiek veikta dažu stundu laikā? Pacients, saņēmis kardiologa, neirologa vai cita speciālista konsultāciju, dodas mājās ar gatavu slēdzienu, medikamentu receptēm un rekomendācijām, ko darīt tālāk. Saprotams, ka cilvēkam šāda kompleksa un ātra izmeklēšana slimnīcā ir ieguvums, bet valstij pacienta atvešana ar ātro medicīnisko palīdzību un tālākā izmeklēšana maksā ļoti dārgi.
Alkohola reibumā bez traumām un citām medicīniskām indikācijām 2015. gadā ātrā palīdzība Austrumu slimnīcā nogādāja 1418 pacientus, no tiem 195 alkoholiskā reibuma stāvoklis bija tik smags, ka viņus nācās ievietot Toksikoloģijas un sepses klīnikā. 2016. gadā līdz jūnijam neatliekamā medicīniskā palīdzība Austrumu slimnīcā nogādāja 820 pacientus alkohola reibumā, no kuriem Toksikoloģijas un sepses klīnikā stacionēti 163. Tātad tikai 20% patiešām bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, bet pārējiem būtu bijis jāatrodas atskurbtuvēs.
Neatliekamās palīdzības nodaļā nepamatoti nonāk arī slimnieki ar skaidru diagnozi, visbiežāk vēzi pēdējā stadijā. Var saprast tuviniekus, kuri negrib ar aizejošu cilvēku palikt mājās. Viņi radinieku nogādā slimnīcā, kurš viņš pēc neilga laika nomirst. Taču patiesībā šādus slimniekus nevajadzētu vest uz slimnīcu. Sabiedrība noteikti būtu vairāk jāizglīto šajos jautājumos. Tuviniekiem ir grūti pieņemt, ka arī ar slimnīcas palīdzību šie cilvēki vairs neatgriezīsies dzīvē. Ļaudīm trūkst zināšanu, prasmju un iespēju šādu slimnieku kopšanā mājās.
Ņemot vērā līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, kurā ir noteikta kārtība, kādā slimnīcai maksā par neatliekamās palīdzības sniegšanu, faktiski finansējuma lielajam pacientu skaitam, kas nonāk Austrumu slimnīcā, pietiek tikai vēl sešiem mēnešiem. Lai varētu strādāt bez zaudējumiem, reālā summa, kas vēl nepieciešama, ir divi miljoni eiro. Joprojām nav reti gadījumi, kad pacienti no slimnīcas aiziet nesamaksājuši. Austrumu slimnīcai pacienti ir parādā 4,6 miljonus eiro, šī summa krājusies kopš 2010. gada. Valstij nav mehānisma, kā slimnīcai to kompensēt. Taču dati liecina, ka lauku ļaudis par saņemto medicīnisko palīdzību maksā daudz apzinīgāk nekā pilsētnieki.
Pēc aptuveni pusotras nedēļas plānota tikšanās, kurā kopā sanāks Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (tajās Rīgā darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļas), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvji, lai kopīgi meklētu risinājumu.
