E-slimības lapa – no decembra 0

Lai efektivizētu slimības lapu izrakstīšanas procesu un lai to varētu ērtāk pārlūkot, no šā gada 1. decembra ārstiem slimības lapas būs jāizraksta elektroniski, bet līdz decembrim viņi to var darīt brīvprātīgi.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Mārtiņš Smilga, Nacionālā veselības dienesta e-veselības departamenta direktors: “Ja ārsts uzskatīs, ka ir nepieciešama darba nespējas lapa, viņš to atvērs, izmantojot savu programmatūru vai vienoto nozares elektronisko informācijas sistēmu, vai arī e-veselības portālu. Darba devējs par atvērto darba nespējas lapu varēs pārliecināties elektroniskajā vidē – darbinieks pēc sava priekšnieka pieprasījuma to no e-veselības portāla varēs nosūtīt uz darba devēja elektronisko pastu. Tur tāpat kā patlaban diagnoze nebūs uzrādīta, to zinās tikai pacients un ārsts. Kad cilvēks izveseļosies un ārsts slimības lapu noslēgs, informācija tiks nogādāta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur ir izveidota speciāla atskaite darba devējiem. 
Tur varēs pārliecināties, kuri darbinieki bijuši slimi attiecīgajā laika posmā. Lai varētu saņemt slimības pabalstu, VSAA šo informāciju saņems divos veidos. Iedzīvotājs varēs rakstīt iesniegumu VSAA, izmantojot portālu “www. latvija.lv”, vai arī informācija par pacientu aģentūrai tiks nosūtīta no mūsu elektroniskās sistēmas. Cilvēki, kuri nebūs tik zinoši informācijas tehnoloģijās, varēs doties uz VSAA kontaktpunktiem, kur viņiem palīdzēs.”

Vai elektroniskās slimības lapas liks ārstiem būt piesardzīgākiem un neizrakstīt tās uz draudzīgas pazīšanās pamata? Veselības inspekcijā uzzināju, ka ārstu negodīgā rīcībā var pieķert tikai tad, ja viņš pavirši aizpildījis pacienta medicīnisko dokumentāciju. “Iekritīs tie ģimenes ārsti, kuriem nepatīk papīri,” secina Salacgrīvas ģimenes ārste Sarma Līsmane. Savukārt Preiļu slimnīcas vadītājs un arī ģimenes ārsts Jānis Anspoks uzskata, ka daudz nopietnāka problēma ir veselības kvalitātes pārbaudes, kuras beigušās 1989. gadā. “Par katru ārsta vainas dēļ ielaistu slimības gadījumu tika ziņots galvenajiem speciālistiem, katrā rajonā bija inspektors, kurš varēja jebkurā laikā ierasties pie ārsta un pārliecināties, vai ar viņa izrakstītajām slimības lapām viss ir kārtībā,” saka dakteris Anspoks un piebilst, ka tagad tiekot pievērtas acis uz to, ka pacients ir kā staigājošs biezāks vai plānāks naudas maciņš un ka ir ārsti, kas šos maciņu protot prasmīgi izkratīt. Taču tā nav tendence, ko vajadzētu saistīt ar darba nespējas lapu “epidēmiju”, kā to uzskata politiķi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.