Tikai 41 atrasts pārkāpums 0
Taču izrādās, pagaidām tās ir tikai politiķu un amatpersonu subjektīvas pārdomas, kas nav balstītas uz pārbaudāmiem faktiem. Veselības inspekcijas sniegtās ziņas neliecina par darba nespējas lapu “epidēmijas” uzliesmojumiem. Kā liecina VSAA dati, 2015. gadā slimības lapas izsniegtas 171 783 personām, bet kopā piešķirti 254 670 slimības pabalsti (viena persona gadā var slimot vairākas reizes). Savukārt Veselības inspekcija vēsta, ka pērn tā kopā izskatījusi 163 iesniegumus (visbiežāk tos raksta darba devēji) par slimības lapu pamatotību, no kuriem 41 gadījumā inspekcija konstatējusi pārkāpumus. Tātad vidēji tikai viena no 6200 darbnespējas lapām atzīta par nepareizu! Diezgan niecīgs daudzums.
Inspekcijas vecākā ārste eksperte Līvija Langenfelde uzskata, ka sociālā budžeta tēriņu pieaugums par pabalstiem slimību gadījumā ir objektīvs, jo hroniskas saslimšanas esot arvien vairāk, nereti ārsti nespēj īsā laikā noteikt pacientam diagnozi, jo ir nepieciešami izmeklējumi, arī citu speciālistu konsultācijas un tur ir jāgaida rindā.
Kā ārsti tiek pieķerti, ka darba nespējas lapu izsnieguši nepamatoti? Veselības inspekcija pārbaudi veic tikai tad, ja saņēmusi sūdzību. “Inspektori ārsta praksē ierodas bez iepriekšēja brīdinājuma, un nereti atklājas, ka darba nespējas dokuments izsniegts, neaizpildot pacienta slimības vēsturi vai arī slimības lapa izsniegta, bet dokumenti aizpildīti ar krietnu kavēšanos. Bijuši arī tādi kuriozi, ka ārsta praksē vispār nav pacienta medicīnisko dokumentu. Tad notiek taisnošanās, ka dokumenti esot pie slimnieka, ka viņš tos atnesīšot,” stāsta Veselības inspekcijas (VI) vecākā ārste eksperte Līvija Langenfelde.
Inspekcijas konstatēto pārkāpumu vidū esot arī pārāk ilgs ārstēšanās laiks, ko pamato ar ilgo gaidīšanu rindās, lai gan pacientu var stacionēt. Darba nespējas lapas izsniedzot, arī vienojoties telefoniski. Ja ārsts ir pieļāvis formālus pārkāpumus, aizpildot medicīnisko dokumentāciju, tas neietekmē personas tiesības saņemt pabalstu.
