Vai slimības lapu var “sarunāt” un kā ārstus pieķer? 0
Ja kādā jomā strauji pieaug izdevumi, tad parasti tiek meklēti vainīgie, kas to pieļāvuši. Labklājības ministrija (LM) ir satraukusies, ka 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu par 32 miljoniem eiro ir pieauguši sociālā budžeta tēriņi pabalstiem slimību gadījumos. Uzreiz gan jāteic, ka viens no iemesliem kopējo izdevumu pieaugumam ir tas, ka pērn tika atcelti pabalsta apmēra ierobežojumi. Līdz ar to tendence palielināties šiem izdevumiem ir vērojama arī šogad – pirmajā pusgadā jau iztērēti 58 miljoni eiro, un Finanšu ministrija plāno, ka 2017. gadā slimības pabalstos izmaksātā naudas summa augs par 25 miljoniem eiro. Tomēr politiķu vidū joprojām pastāv aizdomas, ka tēriņi palielinās tādēļ, ka cilvēki sistēmu izmanto ļaunprātīgi un ar ārstiem slimības lapas var “sarunāt”.
“Biju pārstrādājusies un nolēmu aizbraukt vienu nedēļu uz Turcijas kūrortu, taču darba devējs man negribēja dot bezalgas atvaļinājumu, jo kārtējo atvaļinājumu jau biju izmantojusi. Savu ģimenes ārsti pazīstu daudzus gadus, samaksāju viņai 20 eiro un par to saņēmu darba nespējas lapu. Daktere gan piekodināja, lai nebraucu ārpus Latvijas robežas, jo tad viņai varot būt nepatikšanas, ja gadījumā darba devējs mani pieķer. Par laimi, viss beidzās veiksmīgi. Izbaudīju sauli pirms garās Latvijas ziemas un to pārlaidu bez slimošanas,” stāsta Kitija par savu pieredzi pagājšgad. Taču vēlāk, noskatījusies LTV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kas pieķēra pāris ģimenes ārstus, kuri ar vieglu roku izrakstījuši slimības lapas, apņēmusies nekad vairs nepakļaut riskam savu ģimenes dakteri. Vairāki ģimenes ārsti man apgalvoja, ka šis raidījums, pēc kura arī dažus ārstus sodīja, droši vien piebremzējis ne vienu vien kolēģi izsniegt slimības lapu par skaidru naudu bez objektīvas nepieciešamības.
Augusta sākumā, kad par slimības lapām sprieda Saeimas Budžeta un finanšu komisija, deputāts Imants Parādnieks tomēr atzina, ka joprojām pastāvot bažas par ārstu negodprātīgu rīcību. Par to, viņaprāt, liecina kaut vai svaigākais fakts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, kurus bija paredzēts rotēt, uzreiz “saslima”. (Jāpiebilst, ka Rīgas dome augusta beigās nevarēja lemt par Satiksmes departamenta vadītāja Vitālija Reinbaha atbrīvošanu no amata, jo, kā vēstīja LTV, viņam bija izsniegta darba nespējas lapa.) Deputāts Parādnieks uzskata, ka “laikam sākās kādas slimības epidēmija, kas lika tik daudziem ņemt slimības lapas”, un piebilda, ka tā esot krāpšana un valsts naudas izzagšana un valsts pārvaldes līmenī to esot iespējams viegli novērst. Vajagot veidot ekspertu brigādes vai komandas, kas nelūgtas ierodas ārstniecības iestādēs, lai pārbaudītu slimības lapu izrakstīšanas pamatotību. Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs bija sašutis par citu darba nespējas lapu “epidēmiju”, kas esot radusies pēc “Positivus” festivāla. Arī uzņēmējs un advokāts Justs Karlsons nesen LTV raidījumā “1:1” izteicās, ka viņam bijušas dažas tiesas sēdes, kas “gājušas trīs gadus, jo Latvijā var visādi izvairīties, lai tiesas sēdes nenotiktu. Dakteris uzraksta “cedeli”, un tiesas sēde tiek atlikta un atlikta”.
