2.jpg)
Vai slīcēja glābšanai jābūt paša slīcēja rokās? Kā nosargāt dzīvību uz ūdens 1
Autors: Aivars Platonovs,
Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs
Pirms nepilnām divām nedēļām, 15. maijā, kad Latvijas siltākajos nostūros gaisa temperatūra paspēja iesilt vien līdz + 14 grādiem, masu medijos lasītāji un klausītāji tika sveikti ar jaunās peldsezonas sākumu. Kā izrādās, viss ir absolūti pareizi – atšķirībā no apkures sezonas, par peldsezonas sākumu signalizē nevis stabila, peldei piemērota gaisa un ūdens temperatūra, bet gan Ministru kabinets. Ministru kabinets ir nolēmis, ka valstī peldsezona sākas 15. maijā un laikapstāklis var pūst un saldēt, cik vien vēlas. Peldsezona ir sākusies.
Sagatavošanās darbi jaunajai peldsezonai, kā jau katru gadu, ir bijuši pieticīgi – Veselības inspekcija ir izpreparējusi ūdens mikrobioloģisko stāvokli, paziņojusi, ka valstī viss ir kārtībā un par oficiālajām peldvietām nosaukusi 55 ūdenstilpnes, no kurām sešpadsmit pludmalēs varēsim vērot zilo karogu plīvojam. Būtībā tas arī viss. Nav ne atgādinājumu par aizvadīto gadu skaudro statistiku, ne drošības pasākumiem, atpūšoties pie ūdens. Nav nedz preventīvo, ne profilaktisko pasākumu. Nekā. It kā katru gadu mēs dzīvotu no jauna.
Fundamentāli citādāk jauno sezonu sākumu atzīmē ceļu satiksmē – tur teju ik ceturksni ceļu satiksmes dalībnieki un sabiedrība kopumā tiek apstrādāta ar atgādinājumiem par dažādiem noteikumiem, ierobežojumiem, pienākumiem, labas uzvedības manierēm, profilaktiskajiem reidiem, mācībām, apmācībām, paraugdemonstrējumiem. Bet tie, kas nepakļaujas tik vienkāršai manipulācijai, tiek zombēti ar nāves draudiem no aizgājušo pasaules, cietumsodu vai maigākajā variantā – pielaidi idiota statusam un norakstītu dzīvi. Un tā gadu no gada, it kā cilvēki neko nebūtu iemācījušies.
Sezonas atklāšanas svētku ceļu satiksmē netrūkst – 1. septembris, 1. decembris, pirmais sniegs, Ziemassvētki, jaunais gads, vīriešu diena un sieviešu diena, Lieldienas un garās maija brīvdienas, Vasarsvētki, Līgo svētki, Zvejnieksvētki, kāzas un sievasmātes bēres…Ceļu satiksmes dalībnieku drošība patiesi ir viens ārkārtīgi svarīgs uzdevums un jāsaka, ka Latvijas valsts šajā kontekstā pēdējo desmit – divdesmit gadu laikā ir darījusi ļoti daudz. Mums ir valsts politika ceļu satiksmes drošības jomā, kuras mērķis ir paaugstināt vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni un mums ir visnotaļ simpātisks finansēšanas modelis šīs politikas realizācijai. Apdrošinātāju atskaitījumi divu procentu apmērā no katras pārdotās OCTA polises Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā un daudzmaz jēdzīga to izmantošana ir uzlabojusi ne vien ceļu kvalitātes stāvokli, bet arī sabiedrības uztveri, izpratni un atbildības sajūtu kā par savu dzīvību, tā arī kopēju ceļu satiksmes drošību. Un tas ir daudz.
