Vai skumjās un bēdās protam atbalstīt? 0
Zaudējumu pārdzīvojam atšķirīgi, šādos mirkļos cilvēks var justies vientuļš un nevienam nevajadzīgs, apdraudēts un nesaprasts. Kā palīdzēt, lai cilvēks spētu pasauli atkal ieraudzīt krāsainu.
„Aptiekā bieži iegriežas ļaudis, kuri vaicā pēc līdzekļiem, kas slāpētu bēdas, palīdzētu uzveikt zaudējuma sāpes,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Šādos mirkļos cilvēks var justies vientuļš un nevienam nevajadzīgs, apdraudēts un nesaprasts. Notikumi, kas rada traumu, var būt dažādi, taču visus – sākot ar darba zaudēšanu, šķiršanos vai mīļa mājdzīvnieka aiziešanu uz citiem ganību laukiem, un līdz pat tuva cilvēka nāvei – apvieno apjukums un ļoti bieži arī nespēja tikt galā ar bēdām paša spēkiem.
“Aptiekas plauktos ir virkne preparātu – gan recepšu, gan bezrecepšu, bet līdztekus ir svarīgi veikt dažus citus soļus, kas palīdz bēdas pārvarēt,” teic farmaceite.
Ko jūt noskumušais?
Svarīgākais, ko vajadzētu apzināties – skumjas un zaudējumi ir daļa no dzīves, un cilvēkam neizbēgami būs jāiemācās, kā grūtos brīžos palīdzēt gan sev, gan draugam, kolēģim vai radiniekam. Vispirms ir jāmēģina izprast sāpju dabu un pieņemt tās normalitāti.
• Sāpes nepāriet vienā acu mirklī. Neliec otram tikt pāri bēdām pēkšņi, sakot: saņem sevi rokās!
• Raudāšana ir dabiska un veselīga reakcija uz bēdām. Jāļauj vaļa jūtām un asarām, emocijas ir jāizdzīvo.
• Svarīgi uzturēt sakarus. Kaut arī skumju pārņemtais neatbild uz zvaniem, ignorē, nevajadzētu pārstāt rakstīt, zvanīt un aicināt satikties.
• Nesalīdzini otra sāpēs un zaudējumu ar savu vai citu pieredzi.
• Skumjas un prieks – roku rokā. Ja vienu dienu sērojošais ir priecīgs, tas nenozīmē, ka nākamajā dienā viņš vairs nebūs nomākts, neraudās. Emocijas var mainīties ik pa stundai.
• Katra diena ir kā karuselis. Vienā dienā var atgriezties enerģija rīkoties un darīt, taču jau nākamajā brīdī var atkal pārņemt bezspēcība.
• Atmiņas un stāsti dziedina. Runā ar sērojošo par zaudēto līdz pat brīdim, kad būs gana.
• Nesaki to, kas var sāpināt. Ja ir zaudēts tuvinieks, mīļš cilvēks, nevajag mēģināt palīdzēt, sakot, piemēram, “viņš šobrīd ir labākā vietā.”
• Skumjas aiz sevis atstāj tukšumu. Emocijas un raudāšana nogurdina, tādēļ dod laiku sērojošā atpūtai.
Sniedz palīdzīgu roku
Lai arī kādas emocijas izrādītu skumju pārņemts cilvēks, labākais, ko var darīt – būt iejūtīgam un nenosodīt.
• Izproti sērošanu. Nav pareizas vai nepareizas sērošanas, tāpat tai nav noteikts laika limits. Emocijas var būt nesaprātīgas, tāpat kā izturēšanās.
• Iemācies uzklausīt. Var būt grūti izdomāt pareizos vārdus, ko teikt, taču daudz nozīmīgāka ir spēja ieklausīties otra sāpēs.
• Piedāvā praktisku palīdzību. Šādos brīžos cilvēkam var noderēt, kāds, kurš var aiziet uz veikalu pēc pārtikas, pagatavot ēdienu, izmazgāt veļu vai vienkārši būt blakus.
• Sniedz ilgstošu, pastāvīgu atbalstu. Skumjas nepāries tūlīt, tādēļ klātbūtne vai palīdzība var būt svarīga arī ilgākā laika posmā.
• Pamani depresijas pazīmes. Ja emocionālā bedre padziļinās un cilvēks nespēj pieņemt notikušo un rast mieru, var iedzīvoties smagā depresijā. Tad ir nepieciešama speciālista palīdzība.
Kādi farmaceitiskie līdzekļi mazinās bēdas, skumjas, sēras?
Lai sekmīgi pārdzīvotu sērošanas posmu, būtu svarīgi, lai tablete nav vienīgais atbalsta mehānisms.
Recepšu medikamenti ir vairāku veidu un tie satur aktīvās vielas ar dažādu iedarbību. „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro:
“Recepšu līdzekļu izvēle ir tikai ārstējošā ārsta rokās. Ir vairāki ieguvumi, lietojot recepšu medikamentus, taču, visticamāk, tie nebūs pirmā izvēle. Katram medikamentam ir blakusparādības, piemēram, samazināts reakcijas ātrums, atmiņas, koncentrēšanās un plānošanas grūtības, pastāv risks, ka var pasliktināties kardioloģiskās funkcijas, var rasties grūtības pārtraukt medikamenta lietošanu. Turklāt zāles, kas palīdz tikt galā ar negatīvajām emocijām, iespējams, ietekmēs arī spēju izjust pozitīvas emocijas.
Zāles nedot tūlītēju efektu – bieži vien ir nepieciešamas 10-30 dienas. Pārtraucot lietot medikamentu, nepieciešama ārsta konsultācija, lai samazinātu pārtraukšanas sindroma blaknes (galvassāpes, reibonis, trauksme).”
Bezrecepšu zāļu klāsts aptiekās ir ļoti plašs. Vairums šo līdzekļu balstās fitoterapijā. Galvenokārt medikamenti un uztura bagātinātāji satur aktīvās vielas, kas samazina trauksmi, skumjas, nemieru, paaugstinātu uzbudināmību.
Magnijs ir palielina noturību pret stresu. Pirmie simptomi, kas liecina, ka organismā trūkst magnija, ir krampji, acs raustīšanās un nogurums.
D vitamīnam ir nozīmīga loma serotonīna jeb laimes hormona sintēzē.
B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu un smadzeņu darbību.
Neatkarīgi no tā, vai izvēle ir bezrecepšu vai recepšu zāles, svarīgi tās lietot pareizi.
Labs miegs dziedē
Svarīgi apzināties, ka bēdu uzveikšanā liela nozīme ir miega režīmam. Kvalitatīva miega laikā galvas smadzenēs cirkulējošais šķidrums palīdz aizskalot saspringtas domāšanas un pārdzīvojumu radušos piesārņojumu, kas traucē nervu šūnām efektīvi darboties.
Farmaceite iesaka:
“Labākam miegam var izvēlēties melatonīnu saturošu medikamentu vai uztura bagātinātāju. Melatonīns ir hormons, kas normālos apstākļos diennakts tumšajā laikā izdalās asinīs un veicina dabisku miegu. Melatonīna preparāti palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku, un to var lietot kombinācijā ar dabīgajiem nomierinošiem līdzekļiem, piemēram, pasifloru, apiņiem, baldriāni, magones ekstraktu, kas spēj labvēlīgi ietekmēt dažādas miega fāzes.”
Ar zāļu tējām – uzmanīgi
Izvēloties zāļu tējas, uz ātru rezultātu nevar cerēt, taču tās noteikti var būt palīdzīgas. Turklāt tējas sagatavošana jau ir rituāls – tā cilvēks izjūt apkārtējo rūpes vai arī rūpējas par sevi pats, un tas ir dziedinoši.
“Dažas zāļu tējas nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem medikamentiem, piemēram, jāizvairās no tējām, kas satur divšķautņu asinszāli, jo tā var izmainīt medikamenta iedarbību. Vislabāk būtu izvēlēties monotējās, piemēram, mētras – piparmētras, kaķumētras. Vakaros var uzliet liepziedu, vilkābeļu vai baldriāna tēju. Jāizvairās no melisas lietošanas bez ārsta konsultācijas, jo tā satur fitoestrogēnu. Asinszāle darbojas kā dabīgs antidepresants. Par tēju lietošanu noteikti vajadzētu konsultēties ar farmaceitu,” teic Ērika Pētersone.
Svarīgākais, kas jāpatur prātā – bēdas ir grūti uzveikt vienatnē. Iespējams, tieši gājiens uz aptieku un saruna ar farmaceitu var būt pagrieziena punkts ceļā uz pozitīvām pārmaiņām. Turklāt „Mēness aptiekas” farmaceita konsultāciju gan par tēju, gan zāļu lietošanu var saņemt arī attālināti. Tā farmaceits var veltīt tik daudz laika un uzmanības, cik būs nepieciešams.
