Vai Skride “noknābs” Kreicbergu? 0
Lai pārliecinātos, cik pamatoti bijuši Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides (“Attīstībai/Par”) pārmetumi P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdei, ceturtdien ar to tiksies kapitāldaļu turētāja Veselības ministrija, informēja ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Pirms tam gan valsts sekretāre, kurai uzticēta kapitāla daļu turēšana šajā valsts uzņēmumā, sacīja, ka Stradiņa slimnīca nesen atskaitījusies par 2018. gada finanšu un nefinanšu rādītājiem, un no ministrijas puses patlaban lielu pārmetumu slimnīcas valdei neesot.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka partijas biedra pausto viedokli plašāk varēšot komentēt, kad saņems Skrides pieminētās sūdzības.
Vakar ministrija vēl nebija saņēmusi Saeimas komisijas vēstuli, kurā izklāstīti fakti, kurus apspriest ceturtdien.
Ceļ gaismā vecu strīdu?
Publiski plašāk par konfliktu starp Saeimas komisijas vadītāju un Stradiņa slimnīcas vadību izskanēja pagājšnedēļ, kad Skride parlamentā 18. jūnijā rīkoja slēgtu komisijas sēdi, kurā deputāti izskatīja sūdzības no pacientiem un ārstiem. Skrides ieskatā tās esot šokējošas un liecina par “slimnīcas valdes ilgstošu bezdarbību, iespējams, pat ļaunprātību, kuru rezultātā, iespējams, vairāku desmitu pacientu dzīvība un veselība tikusi apdraudēta”.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga pastāstīja, ka sūdzības tapušas par notikumiem, kas risinājušies 2017. gadā un ir saistītas ar neiroķirurģijas klīnikas darbu.
Toreiz šī slimnīcas iekšējā konflikta cēloņus apspriedusi arī Veselības ministrija, un galu galā pati ārstniecības iestāde tos esot atrisinājusi, izstrādājot precīzu reglamentu darba procesiem un samazinot neiroķirurgu skaitu.
Iesaistās slimnīcas medicīniskā padome
Vakar tika rīkota slimnīcas medicīniskās padomes sēde, jo Saeimas komisijā izskanēja kritika valdes priekšsēdētājai, ka akūtie pacienti laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību, ka viņus iekļaujot plānveida pacientiem paredzētajā rindā. Padomes vadītājs profesors Jānis Gardovskis sacīja, ka visām klīnikām akūto pacientu ārstēšana vienmēr bijusi prioritāte un nekas neliecinot, ka tā būtu atstāta novārtā.
Savukārt medicīnas padomes pārstāvis profesors Valdis Pīrāgs pastāstīja, ka uzmanības centrā bijis jautājums arī par to, ka slimnīcā trūkstot savlaicīgas komunikācijas gan ar žurnālistiem, gan arī savstarpēji mediķu vidū. Pīrāgs norādīja, ka pietrūkstot informācijas par slimnīcas attīstību, ka ir nepieciešamas īsas un saprotamas vēstis gan par jautājumiem, kas skar pacientu veselības aprūpi, gan arī mediķu darba organizāciju.
Esot paveikts ne mazums labu lietu – pirms desmit gadiem slimnīcas galvenais uzdevums bija noturēties virs ūdens, bet patlaban sistēma esot jāsakārto tā, lai varētu konkurēt ar citu Eiropas valstu līdzīgām klīnikām. Pēdējos gados Stradiņa slimnīcai esot uzrakstītas sešas attīstības stratēģijas, bet neviena tā arī nav īstenota – katra šīs ārstniecības iestādes struktūra ir izstrādājusi savu attīstības vīziju, bet pietrūkstot vienotas izpratnes par universitātes slimnīcas nākotni.
Skrides rīcība esot tiesiska
Taču ne jau par šo tēmu satraucās Andra Skrides vadītā Saeimas komisija. Kreicberga neslēpa, ka konflikts starp viņu un Andri Skridi, kurš kā ārsts pilnu slodzi joprojām strādā Stradiņa slimnīcā, izveidojies, tiklīdz viņš kļuvis par deputātu.
“Andris Skride ieradās slimnīcas iepirkumu daļā, arī kvalitātes vadības un personāla daļā, diezgan agresīvi pieprasīja informāciju, jo viņam, lūk, kā Saeimas deputātam esot tiesības saņemt atbildes uz jautājumiem,” pastāstīja valdes priekšsēdētāja.
Toreiz Kreicberga uzrakstīja vēstuli oficiālajā Saeimas e-pastā, paužot neizpratni, ka komisijas vadītājs bez saskaņošanas ar valdi nopratinot administratīvo struktūrvienību vadītājus, pieprasot ar kapitālsabiedrības darbību saistītu informāciju.
Valdes priekšsēdētāja Kreicberga vēlējās no Saeimas noskaidrot, vai Skrides rīcība ir tiesiska. Viņa pastāstīja, ka no Saeimas saņēmusi atbildi, ka nekādi pārkāpumi deputāta rīcībā neesot saskatāmi.
“Pieņemu, ka nākotnē šādu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēžu būs arvien vairāk. Komisiju vada ārsts, un tas ir saprotami, ka viņu interesē, lai slimnīcā, kur viņš strādā, darba organizācija būtu sakārtota pēc iespējas labāk. Ja komisiju vadītu, piemēram, pansionāta direktors, priekšplānā izvirzītos tie jautājumi, kas saistīti ar viņa darba pieredzi. Ja es vadītu šo komisiju, skaidrs, ka mana uzmanība būtu sakoncentrēta uz ārpus ģimeņu aprūpi. Ja iestādē ir kādas iekšējas problēmas, ar kurām vadība netiek galā, komisija taču var tās izskatīt un norādīt, kas būtu uzlabojams,” uzskata Sociālo un darba lietu komisijas pārstāve Evita Zālīte-Grosa (JKP).
Interešu konfliktu nesaskata
“Tas būtu tad, ja es censtos slimnīcu lobēt, piesegt nepilnības. Bet es to nedaru. Mans uzdevums ir rūpēties, lai slimnīcas darbs būtiski uzlabotos,” uzskata deputāts Skride un piebilda, ka par slimnīcas jautājumiem runāšot arī savas partijas Saeimas frakcijas sēdē.
Tas, ka, mainoties valdībām, arī iepriekš ir bijusi tendence pamainīt Stradiņa slimnīcas valdes sastāvu vai nomainīt tās priekšsēdētāju, nav nekas neparasts.
Veselības ministre Anda Čakša izteica neuzticību par slimnīcas celtniecību atbildīgajam valdes pārstāvim Normundam Štālam, ministrs Guntis Belēvičs panāca, ka atlūgumu uzraksta valdes priekšsēdētājs Didzis Šmits, savukārt ministres Ingrīdas Circenes laika valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere tagad stājusies tiesas priekšā, jo viņai uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet valdes pārstāvji Eva Strīķe un Guntis Bahs paši atkāpušies.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Kreicberga gan uzskata, ka Saeimas komisijas vadītāja vēršanās pret slimnīcas valdi nav ne valdības, ne veselības ministres rosināta, bet ir viena cilvēka ambīcijas.