Vai skolotāji pelnīs virs 2000 eiro? Jaunais pedagogu algu modelis ir ļoti dāsns 55
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja tiešām tiks ieviests jaunais pedagogu algu aprēķināšanas modelis un izdosies iegūt visu tam nepieciešamo finansējumu, mērķdotācija skolotāju algām manis vadītajā skolā varētu pieaugt pat par 30 procentiem un lielākās pedagogu algas skolā varētu sasniegt pat 2200–2300 eiro pirms nodokļu nomaksas,” saka Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Viņš atklāj, ka patlaban Siguldas Valsts ģimnāzija pedagogu algām ik mēnesi no valsts saņem 65 200 eiro un šī summa varētu pieaugt vēl par 34 000 eiro.
Tas nozīmētu skolotāju algu kāpumu par vairākiem simtiem eiro mēnesī. Šobrīd lielākās algas skolā pirms nodokļu nomaksas sasniedz 1600–1700 eiro.
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa toties stāsta, ka novadā jaunais modelis izmēģināts uz trim skolām: lielas, ar apmēram 1000 skolēniem, vidējas – ar vairāk nekā 100 skolēniem – un mazas – ar aptuveni 60 skolēniem.
Secināts, ka pedagogu algas pieaugs visu veidu skolās, kaut arī ne tik ļoti kā, piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijā: šobrīd novadā vidējā pedagogu alga par likmi ir 900 eiro, pēc jaunā modeļa ieviešanas tā varētu būt 1350 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tiesa, mazajā skolā, kur ir klases, kurās nav pat astoņu skolēnu, būs nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums pedagogu algām.
Nauda sekos klašu komplektiem
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) veidotā darba grupa, kas izstrādāja jaunu skolu finansēšanas, kā arī skolotāju algu aprēķināšanas kārtību un kurā darbojās arī R. Kalvāns un E. Kanaviņa, noslēgusi darbu.
Plānots, ka turpmāk valsts finansējums skolotāju algām sekos nevis skolēnam, bet nosacītajiem klašu komplektiem: maziem (līdz 11 skolēniem), vidējiem (līdz 20) un lieliem (virs 21).
Iespējams gan, ka tiks ieviestas arī tā sauktās mikroklases – līdz astoņiem skolēniem, un šo klašu līdzfinansēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām.
E. Kanaviņa spriež: mazās skolas jutīsies stabilāk, ja valsts līmenī pašvaldībām tiks uzlikts pienākums tās līdzfinansēt. Šobrīd katra pašvaldība var darīt, kā vēlas
Ko teiks valdība un Saeima?
Taču vēl priekšā izstrādātā modeļa prezentēšana Saeimā un valdībā, kas plānota maija sākumā un, pats galvenais, nepieciešamā finansējuma atrašana.
Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem: ja skolotāju nedēļas darba slodze turpmāk būtu 40 stundas nedēļā un tikai 60% no darba laika būtu kontaktstundas, tad skolotāju algām nepieciešamais papildfinansējums ir 406 miljoni eiro.
Cik liela ir cerība, ka šādu summu izdosies iegūt, šobrīd nav iespējams prognozēt.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nedēļas laikā neatbildēja uz jautājumiem par to, cik cerīga ir šāda papildfinansējuma iegūšana un kādas ir iespējas jauno algu modeli ieviest, ja piešķirtais finansējums būs mazāks.
Tam, ka prasītos miljonus izdosies iegūt pilnā apmērā, šķiet, īsti netic arī darba grupas locekļi. R. Kalvāns, stāstot par optimistiskajiem aprēķiniem, vairākkārt uzsver: lai tie īstenotos dzīvē, jātiek pie prasītajiem papildu miljoniem. “Pagaidām negribas ļoti sapriecāties,” viņš bilst.
“Ļoti gribas, lai ieguldītais darbs, strādājot darba grupā, nebūtu velts, bet varētu redzēt rezultātu,” saka E. Kanaviņa.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone teic: ja piešķirtais finansējums būs mazāks, tad “meklēsim citus variantus”.
Kur ņems skolotājus?
Vēl viena problēma, kas saistās ar jaunā modeļa ieviešanu, ir skolotāju trūkums. Proti, ja skolotāju darba slodzē kontaktstundas būs tikai 60%, kas nozīmē ne vairāk kā 24 kontaktstundas nedēļā, tad skolām būs jāpieņem darbā vairāk skolotāju, taču pedagogu trūkst jau tagad.
Tāpēc, iespējams, ka jaunais modelis būs jāievieš pakāpeniski ne tikai finansējuma, bet arī pedagogu trūkuma dēļ.
R. Kalvāns lēš: pat ja skolotāju slodzē būtu 70% kontaktstundu, viņa vadītajā skolā jau rastos vairākas vakances. Ja skolotāji varētu vadīt ne vairāk kā 24 kontaktstundas nedēļā, trūktu deviņu pedagogu astoņos mācību priekšmetos.
E. Kanaviņa teic: pāriet uz slodzes sadalījumu “60 pret 40” ir nepieciešams, jo tādējādi skolotājiem uzlabotos darba apstākļi, būtu vairāk laika gatavoties stundām, sadarboties ar kolēģiem utt.
Taču ar šādu slodzes sadalījumu skolotāju trūktu pat mazākajās skolās.
Situāciju sarežģī tas, ka trūktu nevis viena konkrēta mācību priekšmeta skolotāja, bet nebūtu, kas vada dažas stundas vairākos mācību priekšmetos. Lielākajā novadā skolā tikmēr rastos piecas jaunas pedagogu likmes.
Vai tad arī laukos trūkst skolotāju, ņemot vērā, ka pēdējos gados tur aktīvi slēgtas un reorganizētas skolas?
“Mūsu novadā tas patiešām darīts aktīvi un skolu tīkls šobrīd ir tuvu optimālajam. Taču skolotāju pārpalikuma nav, jo daļa slēgto skolu pedagogu devās pensijā, bet citi ātri vien atrada darbu citās izglītības iestādēs,” atbild E. Kanaviņa.
Mārupē pelnīs vairāk nekā Rīgā?
Tikmēr Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis “Latvijas Avīzei” apgalvo, ka labs direktors tiks galā un spēs nodrošināt nepieciešamo skolotāju skaitu, ja tas būs vajadzīgs.
Tajā pašā laikā viņš rosina IZM gādāt, lai īsajā skolotāju sagatavošanas programmā, kas tiek īstenota kopā ar universitātēm un programmu “Iespējamā misija”, tiktu uzņemts vairāk topošo skolotāju nekā plānotais simts, lai laikus gatavotos vēl akūtākam skolotāju trūkumam.
A. Priekuļa ieskatā, pat ja neizdosies atrast visu skolu finansēšanai nepieciešamo finansējumu, jārīkojas pakāpeniski un jāievieš izmaiņas esošajā sistēmā, pirmkārt, panākot, lai Pierīgas skolām ir tādi paši finansēšanas noteikumi kā Rīgas skolām: “Reģionālie koeficienti šobrīd ir negodīgi un diskreditē Rīgas skolotājus. Pierīgā ir līdzīgi finansēšanas nosacījumi kā dziļos laukos. Sanāk tā, ka Siguldā, Mārupē, Babītē skolotājs pelna daudz vairāk nekā Rīgā. Un, ja pedagogam piedāvā par 400 eiro lielāku algu, protams, ka viņš aiziet uz Pierīgas skolu,” klāsta A. Priekulis.
Jāpiebilst, ka arī jaunajā modelī būs reģionālie koeficienti, taču Pierīgai varētu būt tie paši nosacījumi kā lielākajām valsts pilsētām.
