Vai skolēnu agresija skolās mazinās? 0
Daiga Barkāne, Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras, kā arī sociālo zinību skolotāja: “Nevarētu teikt, ka vardarbība mazinājusies vai pieaugusi. Problēma joprojām ir aktuāla. Mūsdienās to veicina lielā visatļautība, robežu pazušana.
Kad pirms 13 gadiem sāku strādāt skolā, nevarēju pat iedomāties, ka pienāks diena, kad skolnieks atļausies mani rupji pasūtīt. Vecāki dažreiz atsakās iesaistīties vardarbības novēršanā, jo bērns slikti uzvedas tikai skolā, tad lai skolotāji tiek galā. Skolotājiem arī nepieciešama palīdzība, lai būtu gatavi dažādām situācijām. Reiz klasē stundas sākumā viena meitene piegāja pie otras un sāka spert. Es no šoka brīdi nezināju, ko darīt. Pēc tam, protams, situāciju sākām risināt. Diemžēl šogad skolā psihologs ir tikai sešas stundas. Acīmredzot vairāk nevar atļauties maksāt, un tad psihologs tikai ar bērniem var izrunāties. Skolotājiem jātiek galā pašiem.”
Romans Alijevs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors: “Kāda situācija bija pirms 25 gadiem, tāda ir arī tagad. Visbiežāk vardarbība skolēnu vidū vērojama 5. un 6. klasē, jo šajā vecumā bērni vairāk grib sevi izrādīt, pierādīt spējas un potences. Ja neizdodas pierādīt sevi pozitīvā veidā, mēģina izpaust vardarbīgi. Tā izpaužas vecuma īpatnības. Dažreiz agresīva uzvedība nozīmē vien to, ka bērnam trūkst saskarsmes ar vecākiem. Lielākoties vardarbība izpaužas tāpat kā senāk, taču nu vardarbībā tiek iesaistītas arī jaunākās tehnoloģijas. Arī mūsu skolā bijuši gadījumi, kad ar mobilo telefonu nofilmē, kā kādu sit, un to vēl publicē internetā.
Lai novērstu skolēnu agresiju, jāiesaistās sociālajam pedagogam un psihologam, kas var sniegt palīdzību bērnam un sadarbojas ar viņa klases audzinātāju. Klases audzinātājs ar sociālā pedagoga palīdzību tiekas un runā arī ar agresora vecākiem. Klases audzinātājiem vajadzētu kursus ne tikai par mācību metodēm, bet vairāk tieši par klases audzināšanu, par to, kā risināt ar vardarbību saistītās problēmas. Tāpēc labi, ka ir izdota rokasgrāmata skolotājiem par to, kā rīkoties, lai novērstu vardarbību.”
Inta Brantevica, Aizputes vidusskolas un Turlavas pamatskolas psiholoģe: “Daudz kas atkarīgs no skolas vides, no tā, vai skolas pedagogi domā, kā novērst vardarbību. Tā parasti notiek tur, kur pieaugušo nav klāt, – skolas gaiteņos vai ģērbtuvēs. Ja starpbrīžos skolotāji dežurē gaiteņos, vardarbība mazinās. Es strādāju skolā 12 gadus un esmu secinājusi, ka izpausmes mainās. Agrāk bija raksturīga kūdīšana. Tagad vardarbība nav vispārēja problēma, bet ir atsevišķi bērni, kas tendēti uz agresiju. Savulaik veicu pētījumu Kuldīgas novadā un secināju, ka nav lielas atšķirības starp vardarbību pilsētu un lauku skolās, tomēr laukos tās ir nedaudz vairāk. Iespējams, laukos bērni biežāk mājās redz, ka vecāki konfliktē un tad šo pieredzi pārnes uz skolu. Turklāt lauku bērni biežāk kopā iet uz mājām un tad sakaujas vēl pie skolas vai pa ceļam. Skolotājs ir labs palīgs skolas psihologam, lai novērstu vardarbību. Esmu stāstījusi skolēniem, ka mobings nav pieļaujams, bet skolotājs pēc tam ik pa laikam to atgādina.”
Elga Olmane, Kocēnu pamatskolas latviešu valodas un literatūras, vēstures un sociālo zinību skolotāja: “Vardarbība bijusi agrāk un ir joprojām. Lai to novērstu, skolās vajadzīgs sociālais pedagogs. Arī sociālo zinību stundās izmantoju daudz mācību materiālu, kas skolēniem liek aizdomāties par vardarbības negatīvo pusi. Bērnu tiesību inspekcijas pārstāvji bijuši skolā, esam skatījušies filmu “Bars”, kas skaudri parāda vardarbību. Mūsdienās ļoti nostrādā bara efekts. Jo sevišķi emocionālās vardarbības gadījumā. Vardarbība ir kā augonis, kas laikus jāpamana un jāārstē. Ja skolas pedagogu kolektīvs nopietni strādā, lai vardarbību mazinātu, tas arī izdodas. Internetā un filmās redzamā visatļautība veicina vardarbību. Bija gadījums, kad skolēns kādam ļoti stipri vairākas reizes iesita pa pakrūti un brīnījās: kas tur slikts, filmās arī tā sit un nevienam nekas nenotiek. Mūsu skolā arī bijis tā, ka dara kādam pāri un to vēl nofilmē, taču ir arī bērni, kas neklusē par notikušo. Tas palīdz vardarbību novērst. Diemžēl pieaugušie bieži vienaldzīgi paiet garām, ja bērni kaujas.”
Fakti * Pasaules Veselības organizācijas 2009./2010.gadā veiktais un 2012. gadā publiskotais pētījums par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs atklāja, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem. * Katrs ceturtais bērns reiz kļuvis par vardarbības upuri, bet 42% bērnu paši bijuši vardarbīgi. Avoti: Pasaules veselības organizācija, “Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” |
