Lielas neskaidrības skolēnu ēdināšanā, tuvojoties jaunajam mācību gadam. Vai skolēns būs paēdis? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolēnu vecākus, izglītības iestādes un arī pašus ēdināšanas organizētājus aizvien vairāk nodarbina jautājums par bērnu ēdināšana.
Kā organizēt pusdienu starpbrīžus, lai izvairītos no Covid-19 vīrusa un tajā pašā laikā bez liekas drūzmēšanās paēdinātu skolēnus?
Skola tūlīt būs klāt, bet neskaidrības skolēnu ēdināšanas organizēšanā daļā iestāžu ir lielas.
Vēl tikai lems
Vairākiem procesā iesaistītajiem vaicājām, vai šobrīd ir zināms, kā organizēt ēdināšanu mācību iestādēs, un atbildes liek secināt, ka neskaidrība ir liela.
“Nekas nav zināms, jo šobrīd visi vēl ir atvaļinājumos,” man pagājušajā nedēļā sacīja SIA “IRG” īpašniece, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Ingvilda Grosberga, aicinot mani detalizētāk interesēties ap 25. augustu.
Arī Saldus novada Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs zina teikt, ka tikai šonedēļ būs lielāka skaidrība, tomēr ne pilnībā.
“Trešdien tiksimies darba grupā, kurā darbojas vecāki, skolotāji, ēdnīcas pārstāvji, un spriedīsim par šo jautājumu. Iespējams, viss vēl nebūs skaidrs, jo ne visas idejas vienmēr var realizēt un tās var nākties mainīt,” viņš teica sarunā ar “Latvijas Avīzi” piektdien, aicinot ielūkoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajās vadlīnijās.
Arī Īslīces pamatskolas direktore Irina Vargušenko vēl gatavojas tikties ar jaunajiem ēdinātājiem, kas skolā ēdināšanu nodrošinās jaunajā mācību gadā.
“Liksim galvas kopā, ko un kā labāk darīt. Pašlaik ir zināmas vadlīnijas par mācību darbu, bet atsevišķu vadlīniju par ēdināšanu nav,” vakar sacīja skolas direktore, lūdzot par abu pušu sarunu rezultātu interesēties vēlāk. Jāpiebilst, ka Īslīces pamatskolā mācās ap 100 bērnu.
Vairāki modeļi
Jautāju atbildīgajiem dienestiem, vai jaunajā mācību gadā būs kādas izmaiņas attiecībā uz epidemioloģisko drošību un kādas vadlīnijas būs jāievēro mācību iestāžu ēdnīcās.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina vērsties Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), lai uzzinātu, kādas prasības izglītības iestādēm būs attiecībā uz epidemioloģisko drošību, piemēram, distances ievērošanu izglītības iestāžu ēdnīcās.
Savukārt SPKC pārstāvji mudināja vērsties par mācību procesu atbildīgajā IZM. Balstoties uz šī brīža epidemioloģisko situāciju valstī, IZM noteikusi, ka no 1. septembra izglītības procesu plānots organizēt klātienē, taču jāievēro vairāki drošības pasākumi – jānodrošina savlaicīga sabiedrības informēšana, jāievēro personiskā higiēna un jāseko savam veselības stāvoklim, nepieciešamības gadījumā nodrošinot distancēšanos, uzzināja “Latvijas Avīze”.
Ministrijas noteiktā kārtība paredz, ka katra pašvaldība izstrādā kopējās vadlīnijas un ieteikumus, lai pēc tam izglītības iestāžu vadītāji precīzi varētu organizēt mācību procesu katrā konkrētā izglītības iestādē. IZM izstrādājusi trīs iespējamos mācību procesa modeļus.
A modelis paredz, ka jauno mācību gadu skolēni uzsāks klātienē, bet ar iespēju nepieciešamības gadījumā 20% no mācību procesa organizēt attālināti. B modelis nosaka, ka mācību process jāorganizē 40–60% attālināti, bet C modelis nosaka, ka viss mācību process tiek organizēts attālināti.
IZM pārstāve Inta Bērziņa informē, ka saskaņā ar izstrādātajiem ieteikumiem izglītības iestāde nosaka kārtību, kādā tiek nodrošinātas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas prasības.
Tās balstās uz pamatprincipiem, kas noteikti valdības šī gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredzēto prasību ievērošanai.
Lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un bērnu plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā, skola var izmantot vairākus rīcības modeļus.
Piemēram, varēs noteikt atšķirīgu mācību stundu sākuma un beigu laiku dažādām klasēm, iestādes rīcībā esošo visu telpu kopumu mācību organizēšanai un klašu vai grupu izvietošanu, var organizēt mācību procesu maiņās un ieviest citus pasākumus.
“Iestāde vienojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju par labāko risinājumu, ievērojot iestādes esošo mācību stundu sarakstu/plānojumu, kā arī ņemot vērā iestādē pastāvošo izglītojamo plūsmu plānojamu, lai mazinātu to izglītojamo skaitu, kas nonāk ciešā kontaktā, un iespēju robežās mazinātu šo grupu vai klašu savstarpējo sastapšanos,” skaidro IZM pārstāve.
Pusdienos ēdamzālē
Kamēr plāni un risinājumi vēl top, tikmēr aptaujājām ēdināšanas uzņēmumus un pašas skolas. Lielajās skolās ēdināšanas procesu nodrošināt ir grūtāk, un eksperti sadarbībā ar uzņēmumiem vēl kaldina plānus.
“Sākotnēji izskatījām variantu bērniem dot ēdienu kastītēs izsniedzot tās klasēs, taču vēlāk atteicāmies no šī varianta. Kāpēc? Klases nevar pārvērst par ēdnīcu! Turklāt kastītes vairs nebija pieejamas tik lielā daudzumā. To izmantošana radītu daudz atkritumu,” stāsta ēdināšanas uzņēmuma SIA “Aniva” vadītāja Inese Buliņa.
Tad nolemts skolas bērnus ēdināt ēdamzālēs, kur var nokļūt pa vairākām ieejām, starp klasēm ievērojot 10 minūšu intervālu. Tāpat paredzēti garāki starpbrīži, lai visi skolēni varētu paspēt nobaudīt maltīti.
Ēdināšanas nodrošināšanas plāni top mijiedarbībā ar skolu vadību.
“Anivas” struktūrvienības darbojas Rīgā, Ķekavā, Siguldā un Bauskā, un darāmā ir ļoti daudz. Inese Buliņa aicina valdību atbalstīt skolu ēdinātājus, jo Covid-19 dēļ nākas iepirkt papildu dezinfekcijas līdzekļus un cimdus.
Jauno prasību dēļ darbinieku skaitu nākšoties palielināt par aptuveni 20%, un tas nozīmē papildu resursus. Kā paēdināt skolas un pirmsskolas bērnus, jau ir skaidrs daļai mazo skolu.
Piemēram, Gaiķu pamatskolas direktore Dzintra Bērtulsone stāsta, ka skolas bērnu ēdināšana notiks pa plūsmām ēdamzālē.
Sākumā pusdienās dosies pirmās, otrās un ceturtās klases bērni, bet vēlāk – piektās, sestās un devītās klases skolēni. Skolā pavisam mācās 40 skolēni, bet pašlaik nav trešās, septītās un astotās klases.
Gaiķu pamatskolas ēkā zem viena jumta atrodas arī 44 pirmsskolas vecuma bērni, un viņiem pusdienas tikšot nodrošinātas grupiņās.
Pārtrauc iepirkumu
Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumus mācību iestādēs, pašvaldības organizē iepirkumu procedūras. Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētās informācijas, vairākos iepirkumos vēl augusta vidū lēmums pārtraukts vai nav pieņemts.
Piemēram, Daugavpils pilsētas domes rīkotajā iepirkumā pārtraukts iepirkums par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Daugavpils Valsts ģimnāzijā, jo “cena par kompleksajām pusdienām vienam izglītojamajam dienā pārsniedz paredzamo komplekso pusdienu cenu 1,17 eiro bez PVN”.
Vai tas nozīmē, ka skolēniem kādu laiku būs jāiztiek bez siltajām pusdienām, kamēr tiks atrasts jauns piegādātājs?
Sazinoties ar pašvaldību, “Latvijas Avīze” noskaidroja, ka ir jau izsludināts jauns iepirkums un šobrīd līgums ar jauno piegādātāju nodots parakstīšanai, tātad ir cerība, ka skolēni bez pusdienām nepaliks.
Šobrīd ir skaidrs, ka ēdināšanas process izglītības iestādēs notiks, bet detalizēta kārtība būs zināma vien pēdējā brīdī pirms jaunā mācību gada sākuma.
