Vai šķirnes vaina? 0
Jau vairākus gadus nav iespējams izaudzēt normālus zaļos zirnīšus. Šopavasar sadīga labi, bet pastiepās tikai līdz kādiem 20 cm, tad palika dzelteni un nokalta. Arī kaimiņienei tas pats, bet viņa vaino auksto, lietaino vasaru.
Iespējams, reizēm zeme patiešām bija par slapju, bet pēc katriem lieliem lietiem tā tika irdināta, grūti noticēt, ka zirņi iznīkuši pārmērīga mitruma dēļ. Arī aukstuma tie nebaidās, tāpēc jau sēj agri pavasarī! Manuprāt, vaina ir šķirnēs. Agrāk veikalos bija bagātīgāka izvēle. Nu jau vairākus pavasarus veltīgi meklēju ‘Ping Pong’, kas patiešām bija laba šķirne. Arī pārdevēji atzīst, ka mazajās paciņās labus zirņus vairs nevar nopirkt. Kāpēc tā? Anita B. Burtnieku novadā
Zirņi sadīga, paaugās un… saslima. Pie tā nav vainīga šķirne, drīzāk gan laika apstākļi un augsnē mītošās patogēnās sēnes, kas augiem izraisa sakņu kakliņa puvi. Aukstā, pārmitrā augsnē saknēm pietrūkst skābekļa, tās nespēj normāli strādāt, augi cieš badu un tiem ir grūti cīnīties ar slimībām. Ar augsnes rušināšanu bieži vien nepietiek – ne jau vienmēr to var izdarīt nākamajā dienā, reizēm līst ilgstoši un augu saknes slīkst vairākas dienas, pat nedēļas.
Precīzas diagnozes noteikšanai bojāto augu paraugus ieteicams nodot reģionālajam augu aizsardzības inspektoram vai tieši Valsts Augu aizsardzības dienesta Karantīnas laboratorijā (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38). Vadoties pēc analīzes rezultātiem, varēja piemeklēt piemērotu apkarošanas veidu.
Zirņu, tāpat arī citu dārzeņu audzēšanai ir ļoti svarīgi izvēlēties laukus, kur pēc lietus neveidojas peļķes. Augsnei jābūt labi strukturētai, bez tā sauktās arkla pazoles (māla slāņa zem aramkārtas), kas rodas, ilgstoši strādājot zemi vienā dziļumā.
Uzlabot augsnes struktūru palīdz zaļmēslojums, kaļķošana un augsnes strādāšana īstajā laikā, kad tā ir optimālā stāvoklī. Pēdējo nosacījumu ievērot nereti ir visgrūtāk, it sevišķi, ja zemi sastrādāt palīdz kaimiņš zemnieks, kurš dara to no saviem darbiem brīvākā brīdī, nevis tad, kad augsne ir gatava.
Ir svarīgi bagātināt augsni ar mikrobioloģiskiem līdzekļiem, ne vien ar Nitragīnu zirņiem (biežāk lieto sēklu apstrādei), bet arī ar Trihodermīnu vai Biomiksu. Tie nomāc patogēnus un rada labvēlīgākus apstākļus kultūraugiem.
Nevarētu piekrist, ka sīkpakās būtu slikta zirņu šķirņu izvēle vai sēklu kvalitāte. Protams, sēklu sortiments nav tik plašs kā tomātiem vai gurķiem, tomēr kādas desmit zaļo zirnīšu šķirnes Latvijā piedāvā katru gadu. Cita lieta, ka ne jau katrā sēklu veikaliņā tās visas iespējams nopirkt… Tas saistīts ar pārdošanas iespējām – cik daudz sēklu konkrētais veikals sezonā spēj pārdot un kur tā īpašnieks tās iepērk. Visplašākā sēklu sīkpaku izvēle šopavasar bija veikalu tīklā “Depo”.
Iegādājoties zirņu sēklas, ir vērts pievērst uzmanību ne vien šķirnei, bet arī tam, vai sēklas ir kodinātas. Ļoti bieži pākšaugu sēklas piedāvā nekodinātas. Tad mikrobioloģisko preparātu lietošana vairs nav tikai ieteicams pasākums, bet obligāts nosacījums veiksmīgai ražai.
