Pavasarī – vecu autovadītāju pieplūdums 22
“Veselības centra 4” Transportlīdzekļu vadītāju medicīniskās komisijas priekšsēdētāja, ģimenes ārste Anna Kučika stāsta, ka arvien vairāk gados vecu cilvēku vēlas iziet medicīnisko komisiju, lai varētu braukt ar auto. Jo Latvijas sabiedrība kļūst arvien vecāka. Vecākie ļaudis, kuri vērsušies viņas vadītajā transportlīdzekļu vadītāju medicīniskajā komisijā, ir dzimuši pat 1928., 1930. gadā. Īpašs gados vecāku ļaužu pieplūdums medicīniskajā komisijā vērojams pavasarī, kad daudzi grib atkal sēsties pie stūres. Ja auto vadīšanas stāžs ir liels un līdz ar to pieredze bagāta, kāpēc gan to nedarīt? Tiesa, novērtēt, vai sirmgalvju veselība ir pietiekami laba, lai viņi varētu vadīt auto, neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus, ir diezgan sarežģīti. Tikai neliela daļa gados vecāko autobraucēju pozitīvu medicīniskās komisijas atzinumu saņem pirmajā ierašanās reizē. Bieži pie šīs komisijas nākas vērsties atkārtoti, līdzi ņemot ģimenes ārsta vai cita ārsta izziņu par saslimšanām, stāsta Anna Kučika.
Transportlīdzekļu vadītāju medicīniskā komisija vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem nr. 940 un Ceļu satiksmes likuma. Ceļu satiksmes likumā iekļautā prasība – no 60 gadu vecuma transportlīdzekļu vadītāju medicīnisko komisiju apmeklēt vienu reizi trīs gados – izstrādāta, pamatojoties uz statistikas datiem par to, ka pēc 56 gadu sasniegšanas bieži attīstās infarkts, insults un citas būtiskas kaites, īpaši no tām cieš vīrieši. Ja 60 gadu vecumā autovadītājam veselība ir laba, viņš var saņemt pagarinājumu uz trim gadiem, ja konstatētas veselības problēmas, tiek piešķirts īsāks pagarinājums, bet ne mazāks par vienu gadu.
– Mēdz būt visādi, – teic Anna Kučika, – vienam otram sirmgalvim veselība ir labāka nekā tiem, kam ap 40.
Ministru kabineta noteikumos un Ceļu satiksmes likumā ir nosaukts diagnožu saraksts, ar kurām sēsties pie auto stūres nav atļauts. Šīs diagnozes ir, piemēram, kustību funkciju traucējumi, centrālā perifērā parēze, ataksija (koordinācijas traucējumi), Parkinsona slimība, neiromuskulārās sistēmas bojājumi, miopātija, miastēnija, kad bojāti nervi un līdz ar to traucētas kustības, var būt grūti pagriezt stūri vai ātri reaģēt. Pie stūres nav atļauts sēdēt arī tad, ja cilvēks cieš no demences vai agnozijas, kas sagādā grūtības orientēties telpā. Likums gan pieļauj, ka atsevišķu slimību gadījumos autovadītājam atļauts braukt, ja viņš izmanto palīgierīces, kas kompensē funkciju bojājumus. Katrs gadījums tiek vērtēts ļoti individuāli, uzsver ārste. Lemjot, vai drīkst vadīt auto, komisija ļoti rūpīgi izvērtē arī tos ļaudis, kuri pārcietuši infarktu vai cieš no citām kardioloģiskām slimībām, piemēram, hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena. Medicīnas komisijai nereti nākas uzklausīt autovadītāju neapmierinātību – asinsspiediens esot paaugstināts gadiem ilgi, tas taču neietekmējot spējas vadīt auto! Ļaudis neaizdomājas, ka paaugstināts asinsspiediens bojā gan sirdi, gan galvas asinsvadus, samazinot kognitīvās spējas. Tā ietekmē samazinās reakcijas ātrums un var tikt apdraudēta satiksmes drošība. Pēdējo pāris gadu laikā to diagnožu sarakstam, ar kurām nav atļauts vadīt auto, pievienojies obstruktīvas miega apnojas sindroms. Šīs slimības ietekmē galvas smadzeņu šūnas nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kā ietekmē samazinās reakcijas ātrums. Stingri vērtē arī tos cilvēkus, kuri sirgst ar cukura diabētu, jo pastāv hipoglikēmijas (zems cukura līmenis asinīs) risks, kā rezultātā autovadītājam var iestāties bezsamaņa. Cukura diabēta slimniekiem medicīniskajai komisijai noteikti jāiesniedz ģimenes ārsta vai endokrinologa izsniegta izziņa, ka viņš apzinīgi lieto medikamentus, injicē insulīnu un regulāri seko līdzi savam cukura līmenim.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā transportlīdzekļu vadītāju medicīniskajai komisijai rīkoties gadījumos, ja cilvēkam pēc traumas amputēta kāja, roka vai tās pirksti. Ja autovadītājs ar šādu defektu vēlas braukt ar B kategorijas automobili, tas ir iespējams, izmantojot palīgierīci, bet vadīt C kategorijas auto nav atļauts. Līdzīgi noteikumi piemēroti gadījumos, ja cilvēkam ir slikta dzirde. Ja medicīniskā komisija pārliecinās, ka autovadītājs divu metru attālumā nedzird čukstus, vieglo auto ir atļauts vadīt, bet smago transporta līdzekli – liegts. Tiesa, vispirms medicīniskā komisija pacientam lūdz apmeklēt surdologu, kurš nosaka dzirdes traucējumu pakāpi, to, vai autovadītājs dzirdes traucējumus spēj kompensēt ar redzi vai gnostiskām funkcijām, reizēm palīdzēt var dzirdes aparāts, stāsta ārste. Bieži ar gados vecākiem autovadītājiem nākas diskutēt par to, vai, sēžoties pie stūres, vajag vai nevajag lietot brilles. Vadot vieglo auto, pietiek, ja redzes asums ir 0,5 līdz 0,6, bet, atrodoties pie smagā auto stūres, tam jābūt 0,8.
Vecums nevar būt šķērslis polises iegādei
Vai autovadītāja vecums ietekmē apdrošināšanas polišu OCTA un KASKO cenu? Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” Transporta produktu un risku parakstītāju pārvaldes produktu vadītājs Pēteris Lečmanis stāsta, ka autovadītāja vecums ir viens no faktoriem, ko apdrošinātājs ņem vērā, nosakot obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) vai KASKO polises cenu, jo braukšanas paradumi dažādās vecuma grupās būtiski atšķiras. Tomēr jāņem vērā, ka cenošanā papildus tiek ņemti vērā vēl vismaz 15 citi faktori, piemēram, autovadītāja stāžs, Bonus–Malus klase, reģions, kurā klients pārvietojas ar transportlīdzekli, iegūtie pārkāpumu uzskaites punkti u. c. Ikviens no šiem faktoriem ir vienlīdz nozīmīgs un var kļūt par cēloni polises cenas svārstībām, uzsver P. Lečmanis.
Autovadītāja vecuma dēļ polises iegāde gan nekad netiek atteikta. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu OCTA polises iegāde ir obligāta visiem transportlīdzekļu īpašniekiem, un apdrošinātāji nedrīkst atteikt šo pakalpojumu arī būtiski paaugstināta riska situācijā, teic “Baltas” pārstāvis. Arī KASKO polises gadījumā autovadītāja vecums noteikti nav faktors, lai atteiktu polises iegādi, tomēr gados jauniem autovadītājiem, kam vēl ir samērā maza auto vadīšanas pieredze, kā arī gados vecākiem klientiem, kad auto vadīšanu ietekmē ar cilvēka organisma novecošanos saistītas pārmaiņas, apdrošināmie riski pieaug, un tas var ietekmēt arī polises cenu.
ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles Pārdošanas tīkla nodaļas vadītāja Sanita Glovecka iezīmē līdzīgu ainu: – OCTA polises iegādi “Gjensidige Latvija” piedāvā jebkuram klientam. Savukārt KASKO polise ir brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, un apdrošinātājam ir tiesības noteikt kritērijus līguma noslēgšanai (riska iestāšanās vērtēšana), kā arī atteikt noslēgt apdrošināšanas līgumu. Tomēr klienta vecums nevar būt par iemeslu atteikumam, jo šajā gadījumā būtiskāk ir novērtēt kritērijus, kas saistīti ar transportlīdzekli, tajā skaitā tā stāvokli un vecumu.
