Vai sirmgalvji pie stūres apdraud satiksmi. Fakti un pieredze. Baiba Indriksone joprojām pie stūres! 22
Nesagādā lielas problēmas
Līdz ar pavasari ielās parādās vairāk braucamrīku, jo savus autiņus no garāžām dzen ārā tie, kas ziemā no braukšanas izvairās. Viņu vidū – daudzi gados vecāki autobraucēji. Cik veiksmīgi viņi iekļaujas satiksmē? Vai vecie ļaudis pie auto stūres apdraud satiksmi vai, gluži pretēji, brauc apdomīgāk un prātīgāk?
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāsta, ka attiecībā uz gados vecākajiem autovadītājiem Valsts policija nav veikusi pētījumu, līdz ar to nav precīzas informācijas par to, cik veiksmīgi šie autovadītāji iekļaujas satiksmē. Tiesa, salīdzinot satiksmes pārkāpumu skaitu 2015. un 2016. gadā, ir vērojams pieaugums, bet to tikai daļēji var norakstīt uz gados vecāko autovadītāju rēķina. Līdz ar to nevar teikt, ka situācija šajā ziņā ir dramatiska. Daudz lielākas problēmas uz ceļiem satiksmes drošības ziņā rada gados jaunie, agresīvi un pārgalvīgi autovadītāji. Valsts policijas veiktais pētījums apliecināja, ka autovadītājs, kurš izraisa smagus ceļu satiksmes negadījumus, visbiežāk ir gados jauns cilvēks ar vecu automobili, teic N. Krapsis. Šo informāciju apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
– Katrai šoferu vecuma grupai ir savas īpatnības. Agresīvie braucēji visbiežāk ir gados jaunāki šoferi, lielākoties vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Visbiežāk viņi ir enerģiski, ambiciozi, ar vēlmi sevi pierādīt. Gados vecākiem šoferiem ir citas auto vadīšanas īpatnības, piemēram, nepamatoti lēna braukšana vai satiksmes kavēšana. Tomēr vidējais ceļu satiksmes negadījumos iesaistītais šoferu senioru daudzums, salīdzinot ar jaunajiem autovadītājiem, ir mazāks. Vecumā no 18 līdz 20 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītāju vidēji notiek 900 ceļu satiksmes negadījumu, vecuma grupā 21 – 24 gadi – 630 negadījumi, šoferu grupā no 60 līdz 64 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītājiem – vidēji 350 ceļu satiksmes negadījumi, savukārt grupā virs 64 gadiem šis rādītājs ir vēl mazāks – vidēji 300. Tāpēc var droši teikt – palielinoties šofera vecumam, palielinās viņa pieredze un apzinīgums, kas rezultējas mazākā ceļu satiksmes negadījumu skaitā, – informē CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.
Valsts policijas pārstāvis N. Krapsis ir vienisprātis ar CSDD pārstāvi, ka reizēm satiksmes dalībnieki, kuri ziemā ar auto nav braukuši, bet uz koplietošanas ceļiem parādās tikai pavasarī, var radīt problēmas, jo viņu braukšanas iemaņas ir sarukušas. Pie šīs grupas pieskaitāma arī daļa gados vecāko autovadītāju. Satiksmes dalībniekiem pēc 70 gadu vecuma var būt arī lēnāka reakcija un citas īpašības, kas vairs nav kā jaunībā. Reizēm šā iemesla dēļ var būt bremzēta satiksmes plūsma un rasties situācijas, kas traucē citiem satiksmes dalībniekiem. Gadās, ka tur, kur atļauts braukt ar 50 km/h, sirmgalvis brauc ar 40, tur, kur atļauts braukt ar 90 km/h, pārvietojas ar 70, tādējādi bremzējot kopējo satiksmi un radot uz ceļa sastrēgumus un spriedzi. Nevar apgalvot, ka tieši gados vecākie autovadītāji ir Valsts policijas problēmauditorija, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība arī attiecībā uz jautājumiem, kas skar veselību. Nākas atzīt, ka ļaudīm pusmūža vecumā nāve, kas saistīta ar veselības problēmām, atrodoties pie auto stūres, iestājas biežāk nekā gados veciem vadītājiem. Pēdējā laikā katru gadu uz ceļiem notiek negadījumi ar letālu iznākumu, kad nāves cēlonis ir tieši autovadītāja veselības problēmas. Ik gadu ir vismaz piecas līdz sešas šādas situācijas, kas liek aizdomāties, cik kvalitatīvi tiek veiktas transporta līdzekļu vadītāju medicīniskās pārbaudes. 2014. gadā veselības problēmu dēļ, sēžot pie stūres, gāja bojā divi cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem, 2015. gadā – viens, 2016. gadā – trīs, informē Valsts policijas pārstāvis.
– Latvijā nav noteikts vecuma ierobežojums, līdz kuram drīkst atrasties pie auto stūres. Vadītāja apliecību var izmantot tik ilgi, kamēr cilvēks ir spējīgs vadīt auto. Tomēr atgādinām, ka neatkarīgi no šofera vecuma ikvienam ir jābūt derīgai medicīniskai izziņai, kas ir apliecinājums, ka šofera veselība ir pietiekami laba, lai vadītu transportlīdzekli. Medicīnisko izziņu derīguma termiņi ir ārstu pārziņā. Maksimālos termiņus nosaka, atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un MK noteikumiem par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju. Taču medicīnas darbinieki, izvērtējot veselības stāvokli, var noteikt arī īsākus termiņus. Medicīniskā izziņa pamatā tiek izsniegta uz desmit gadiem, bet vadītājiem pēc 60 gadu vecuma medicīniskā komisija jāiziet ik pēc trīs gadiem. Komerctransporta vadītājiem (kravas auto un autobusi) medicīniskā izziņa jāsaņem ik pēc pieciem gadiem, bet, sasniedzot 60 gadu vecumu, – ik pēc trim gadiem, informē R. Rumba.
