Latvijas Institūts aicināja uz Baltā galdauta svētkiem pārstāvjus no uzņēmumiem un organizācijām, kas strādā Doma laukuma apkaimē. Savukārt rīt, Latvijas valsts svētkos, šo tradīciju iesāks gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās.
Latvijas Institūts aicināja uz Baltā galdauta svētkiem pārstāvjus no uzņēmumiem un organizācijām, kas strādā Doma laukuma apkaimē. Savukārt rīt, Latvijas valsts svētkos, šo tradīciju iesāks gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās.
Foto – Timurs Subhankulovs

Vai sasniegs tālākos? 0


Runājot par reģionālām atšķirībām pašvaldību iesaistē, J. Borīte un L. Pavļuta novērojušas, ka kurzemnieki vairāk cenšas parādīt savu radošo pieeju. Latgalē ir ļoti spēcīgi izteikts vēsturiskais faktors, stāstot par reģiona specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā. Nākamos Baltā galdauta svētkus, piemēram, rēzeknieši gatavojas pavadīt, parādot dažādas Latgales tradīcijas, dziedājumus. 2017. gadā Daugavpils Vienības nams savā 80. gadskārtā rīkos vērienīgu mazākumtautību forumu, izceļot citu tautību izcilās personības, ar kurām varam lepoties. Ambiciozas idejas ir Daugavpilij – par pieminekli, ko gatavojas uzdāvināt Latvijai, Pētera Martinsona pastāvīgo ekspozīciju Marka Rotko centrā. Arī vidzemnieki liek spēcīgu uzsvaru uz vēsturiskajiem notikumiem – it sevišķi Brīvības cīņām. Tieši šeit visvairāk novērojamas kopējās iniciatīvas – piemēram, 21 pašvaldība iesaistījusies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” ierosmē “100 darbi Latvijai”. Arī vairākas Latgales pašvaldības vienojušās par kopīgu ieceri – ozolu stādīšanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas
Ar nelielām lokālām ierosmēm valsts jubilejai gatavojas Baltinava, Zilupe, Rogovka. Bet, piemēram, Višķi vēlas izcelt Slutišķu vecticībnieku sādžas stāstus. Taču – paradoksāli – Latvija nebūt nav pati lielākā valsts Eiropā, tomēr no sarunām ar svētku organizatoriem nerodas pārliecība, ka simtgades patriotiskais vēstījums par Latvijas jubileju un kaut vai svētku salūta atskaņas sasniegs pašus tālākos Latvijas nostūrus – it sevišķi pierobežas rajonus, kur pie varas esošie nav spējuši nodrošināt pat tik daudz kā normālas Latvijas sabiedriskās televīzijas uztveršanas iespējas. No sarunām ar simtgades procesā iesaistītajiem kopumā arī vērojams – lai gan ir liela griba un neskaitāmas idejas, latviešiem ir grūti pārkāpt pāri savai noslēgtībai. Un jāpiekrīt Jolantai Borītei, kad viņa teic – ja to izdotos iedibināt, tā būtu jauna veida domāšana, saistīta ar Latvijas simtgadi.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.