Kā izsijāt graudus no pelavām 0
Gan svētku organizatori KM, gan viņu partneri LPS un LLPA, gan arī pašvaldības atzīst, ka neziņa par to, kas tad īsti un kādā apjomā saistībā ar simtgadi tiks finansēts, traucē mērķtiecīgu virzību uz priekšu. J. Borīte uzsver – tāpēc augstu vērtējams, ka pašvaldības, izvērtējot savā rīcībā esošos resursus, vispār ir gatavas iesaistīties simtgades sagatavošanā. Lai gan arī šeit visam pamatā ir attieksmes jautājums – daži domā, ja naudu dos, tad domāšu, ja nedos – nedomāšu. Uzteicamo pašvaldību vidū ir Tukums, Kuldīga, Valmiera, Cēsis, Valka, kuras ir gatavas simtgades projektus īstenot par savu naudu, to piesaistot arī citos veidos.
Tomēr – vai ir garantija, ka simtgadē izdosies izvairīties no vienveidīgu, nekvalitatīvu norišu biruma, kas piedevām vēl atsevišķos gadījumos daļēji finansēti par nodokļu maksātāju naudu? Linda Pavļuta uzskata, ka šādas situācijas palīdz novērst sistēma, ka uz valsts līdzfinansējumu var pretendēt tikai valstiskās līdzdalības pasākumu plānā iekļautie pasākumi, kuri pirms tam iziet nopietnu vētīšanu svētku Rīcības komitejā. Mirklī, kad valsts iestāžu projekts tiek iekļauts šajā plānā jeb sabiedrības iniciatīva tiek pieteikta, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, tiek pievērsta sevišķa uzmanība, lai tiktu atbalstīti pārnozariski, unikāli vērienīgi notikumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (sk. uzziņā). Lai gan kritēriji formulēti gana vispārīgi – piemēram, ka jārada un jāuztur valsts svētku sajūta vai arī jāstāsta Latvijas stāsts –, viens paredz arī principu, ko kopumā tā arī neizdevās piepildīt daudzām Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēm – ka notikumam jārod aizsākums simtgades svinību laikā, vēlāk jau nostiprinoties kā paliekošai vērtībai un tradīcijai.
Valsts simtgades finansēšanas plānā iekļautās pašvaldību iniciatīvas ir vairāk saistītas ar valstiskuma veidošanās procesā nozīmīgu vēsturisko notikumu atspoguļošanu un izpratnes veicināšanu. 2015. gadā valsts sāka līdzfinansēt muzeju jauno ekspozīciju izveidi Valkā un Liepājā, šogad atbalsts tiks Rēzeknei – ar nosacījumu, ka izstādēm jābūt mobilām. Arī Cēsīs taps jauna interaktīva muzeja ekspozīcija “Pirmais gads” – par Latvijas tapšanu 1918. un 1919. gadā. Savukārt Jelgava vairāk akcentēs Valsts prezidentu stāstus. Bet vairākās mazās pašvaldībās – Jaunjelgavā, Salas novadā, Priekulē – top jaunas vietējās nacionālo dārgumu krātuves – novadpētniecības ekspozīcijas. Lielo pilsētu asociācija vēlētos valsts finansētajā programmā iekļaut ierosmi “Brīvības ielas stāsts” – deviņu lielo pilsētu iniciētu projektu, kura centrā būtu nevis šī iela kā fiziska vieta, bet kā skatuve, caur kuru stāstīt savas pilsētas stāstu. Simtgades radošās padomes akceptēto iniciatīvu vidū ir, piemēram, “1836” – ceļojums ap Latvijas robežu, ko iniciējusi privāta biedrība, sadarbojoties ar pašvaldībām…
