Vai pamodinās vēlēšanas? 0
Tukums, Valka, Valmiera, Cēsis, Rundāle, Liepāja ir to pašvaldību vidū, kas Latvijas simtgades mērķus jau ir ļoti precīzi iekļāvušas savos attīstības plānos. Viena no vērienīgākajām simtgades programmām ir Valkai, kas savu Latvijas neatkarības šūpuļa statusu gatavojas apliecināt visdažādākajos veidos – sākot no Simts putru vārīšanas sacensībām jau šogad un beidzot ar ieplānoto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru mazbērnu salidojumu. Tomēr netrūkst arī pašvaldību, kas Latvijas simtgades sakarā gluži kā Ērkšķrozīte pamodīsies – nē, ne jau no prinča skūpsta, bet gan, iespējams, no straujās pašvaldību vēlēšanu tuvošanās 2017. gadā, kad simtgades idejas liksies pagalam pievilcīgas pie krūts sišanai un politisko spalvu spodrināšanai. Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta gan uzsver, ka vietējo politiķu vēlmes būs jāsaskaņo ar vietējās sabiedrības balsi, jo reģionālo simtgades norišu organizēšanā ir aktīvi iesaistījies arī neatkarīgais nevalstiskais sektors, turklāt ir arī daudz individuālu ierosmju.
Komentējot pašvaldību aktivitāti, Latvijas simtgades reģionālo un nevalstisko programmu vadītāja Jolanta Borīte teic – vairākām vietvarām liekas, ka simtgade ir ļoti tālu un nav nekur jāsteidzas. L. Pavļuta gan norāda, ka simtgades svinību ietvars ir atvērts un pašvaldībām nav noteikts termiņš simtgadei veltīto pasākumu īstenošanai. Ar Rīgu, kurai ir pašai sava apjomīga programma, ieceres vēl tiek saskaņotas, tomēr birojs cer uz inovatīviem risinājumiem – it sevišķi saistībā ar 18. novembra atzīmēšanu 2018. gadā. Savukārt Ventspils ir iesniegusi savus plānus, tomēr “kāda īpaša un unikāla Ventspils iedzīvotāju programma Latvijas simtgadei vēl ir izveides stadijā”. Tostarp aktīvas ir pavisam nelielas pašvaldības, pierādot, ka arī mazas vietas var paveikt lielas lietas ar skatu nākotnē. Gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās cilvēki atsaukušies iesākt Baltā galdauta svētku tradīciju. Piemēram, Amatas novadā apzina nemateriālo mantojumu, no iedzīvotāju pūra lādēm izceļot un izstādot senos galdautus, Gulbenē no iedzīvotāju fotogrāfijām veidos pilsētas simbolu – Gulbi, staicelieši aicina divu eiro monētu ar stārķa simbolu ziedot stārķu pils izveidei….
Komentējot pašvaldību dažādo gatavību simtgadei, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece kultūras jautājumos Olga Kokāne teic, ka, no vienas puses, tās rēķinoties, ka no valsts neko nesagaidīs, un visu organizē par saviem, bieži minimāliem līdzekļiem. No otras puses, esot situācija, ka valsts simtgadei dod finansējumu pamatā savām kapitālsabiedrībām (piemēram, “Latvijas Koncertiem”, lai īstenotu Latvijas Radio kora ieceri veidot koncertuzvedumu “Latvijas gredzens”, kas no 2017. līdz 2021. gadam viesosies visos četros Latvijas novados), bet saka, ka dod pašvaldībām. “Lai veidotu savas programmas, pilsētām ir jāzina, kuras būs tās idejas, kas tiks īstenotas simtgades valstiskās programmas ietvarā – lai šīs lietas nepārklātos. Tā kā vēl nav apstiprināts simtgades plāns, mēs nevaram būt skaidrībā par konkrētām lietām – arī par finansējumu, par kuru ir zināms tikai ietvars,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve Aija Mazitāne.
