Vai siltajā laikā iepērkamies retāk un mazāk, vērtē ekonomisti 0
Centrālās statistikas pārvalde šodien publicēja jaunākos apkopotos datus par Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu šogad augustā. Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās apgrozījumus palielinājās par 1,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Kāpēc šāds nozares sniegums? Vai tiešām var teikt, ka siltajā laikā esam iepirkušies retāk un mazāk, vērtē ekonomisti.
Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste: Pārdošanas apjomi veikalos aug lēnāk
Lēnāks pārdošanas apjomu pieaugums liecina, ka mazumtirdzniecības nozares izaugsme augustā sabremzējās. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmās cenās, proti, ignorējot cenu pieaugumu, palielinājās vien par 1,4%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.
Tas ir būtiski lēnāk nekā gada pirmajos septiņos mēnešos, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja par vidēji 5,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Augustā lēnāk auga gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas pārdošanas apjomi.
Tas liecina, ka pircēju aktivitāte ir noplakusi. Iespējams, ka iedzīvotāji vasaras nogali izvēlējās baudīt ārpus veikalu telpām, dodot lielāku priekšroku pakalpojumiem, un kāds varbūt arī atlika daļu pirkumu jaunu tirdzniecības centru atvēršanas gaidās.
Atsevišķu mēnešu datiem gan pārāk lielu nozīmi nevajadzētu piešķirt, tāpēc jālūkojas, vai lēnākas izaugsmes tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos. Pagaidām gan dati rādi, ka noturīgam palēninājumam tuvākajā laikā īsti nav pamata.
Protams, iedzīvotāju skaits un attiecīgi potenciālo pircēju skaits turpina sarukt, tomēr šis faktors nav unikāls augustam. Turklāt esošo pircēju pirktspēja uzlabojas.
To veicina gan nodarbināto skaita pieaugums (+18 tūkstoši otrajā ceturksnī pret iepriekšējo gadu), gan arī vidējās algas kāpums (8,4% otrajā ceturksnī) un vidējās pensijas kāpums (8,1% jūlijā), kas ir būtiski augstāks par inflāciju (2,8% augustā). Arī iedzīvotāju noskaņojumā ir vērojamas pozitīvas tendences.
Turklāt vēl jaunu veikalu ienākšana Latvijas tirgū un sabiedrības interese par tiem varētu īslaicīgi iedot papildu impulsu kopējiem nozares pārdošanas apjomiem. Augusta beigās savas durvis pircējiem vēra IKEA.
Septembra dati rādīs, vai pārpildītā milzīgā IKEA stāvvieta atspoguļosies arī būtiskā visas nozares pārdošanas apjomu kāpumā vai arī jaunatnācējs būs aizvilinājis pircējus no citiem veikaliem.
Pēteris Strautiņš, “Luminor” ekonomists: IKEA Latvijā jau ir, statistikā vēl nav
Šī gada augusts mazumtirdzniecības nozarei bija viegli nepatīkams periods. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 1,2%, bet, salīdzinot ar pērno augustu, pieauga tikai par 1,4%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada septembra.
Ļoti mazs bija apģērbu un apavu pārdošanas apjoms, par 9,5% mazāks nekā pirms gada. Ja laiks ir tik silts un prognozējams, tad tos tiešām nevajag daudz. Šī ir liela kategorija ar nozīmīgu ietekmi uz kopējo apjomu.
Prioritāte Latvijas patērētājiem nebija arī atpūtas un kultūras preču (-15,2% gada griezumā), kā arī informācijas un sakaru iekārtu pirkšana (-2,4%). Jau ilgstoši vērojamā lejupslīde turpinās tirgu apgrozījumā (-13,8%).
Nedaudz piebremzējies, līdz +10,3%, ir kāpums galvenajā “dari pats” (DIY) veikalu produktu segmentā. Svarīgi ir arī tas, ka auto degvielas tirdzniecība augustā gada griezumā pieauga par 0,8%, kamēr vidēji šogad līdz jūlijam — par 5,9%.
Lēnākais kāpums kopš 2016. gada beigām bija specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos, kuru apgrozījumu lielā mērā veido t.s. alko-tūrisms.
Ļoti mazo pieaugumu gada griezumā daļēji izskaidro bāzes efekts. Taču, pārskatot datu atšifrējumu pa segmentiem, gribas izsaukties, ka augustā Latvijas iedzīvotāji laikam beidzot noticēja vasarai un pakļāva dienaskārtību dzīves baudīšanai dabā.
Turpmākajos mēnešos noteikti var sagaidīt straujāku tirdzniecības kāpumu, tā liek domāt ekonomiskā situācija. Algu fonds šogad aug apmēram par 10%, bet “uz rokas” saņemtā summa pat vēl vairāk, pateicoties nodokļu samazināšanai.
Latvijas Banka šodien priecīgi vēsta, ka ledus laikmets kreditēšanā tuvojas beigām. Jaunākie ESI (Economic Sentiment Index) dati rāda, ka optimisms pamazām pieaug.
Mazumtirdzniecības kāpumu veicinās arī notikumi pašā nozarē. Latvijas iedzīvotāju vēlme un spēja iegādāties IKEA piedāvāto ir sagādājusi izaicinājumus pat šī globālā giganta loģistikas sistēmai, liekot atsevišķu preču kārotājiem apbruņoties ar pacietību.
Jaunu veikalu un tirdzniecības centru atklāšana ietekmēs datus arī turpmākajos mēnešos. Tirdzniecības centru (TC) Acropolis rīdziniekiem un pilsētas viesiem sola gada sākumā, bet TC Alfa paplašinājumu atklās 2019. gada vasarā.
Šīs investīcijas varbūt mazāk veicinās jaunu produktu veidu pieejamību, taču ar patērētāju papildu entuziasmu noteikti var rēķināties.
Tālākā nākotnē tirdzniecības platību būvēšana piebremzēsies, kā rāda būvatļauju dati, kuros galvenais uzsvars ir mājokļi, biroji, rūpniecības un loģistikas ēkas.
Kopš krīzes Latvijas ekonomikas temperatūru galvenokārt veidojis eksporta kāpums apvienojumā ar patērētāju un investoru piesardzību. Nav gaidāms milzīgs patēriņa bums, taču proporcijas plūstoši mainīsies.
FM: Augustā mazumtirdzniecības pieaugums kļuva vājāks, taču vairāki faktori liecina par labām nozares izaugsmes perspektīvām
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem par mazumtirdzniecību Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 1,4%, norāda Finanšu ministrija (FM).
Tas ir vājākais pieaugums gandrīz pēdējo divu gadu laikā, ko lielā mērā noteica zemais nepārtikas preču apgrozījuma kāpums – kopumā par 0,6% gada griezumā.
Tikmēr apgrozījuma pieaugums pārtikas preču veikalos bija straujāks, lai arī uz iepriekšējo trīs mēnešu fona, kad pārtikas preču tirdzniecības pieaugums svārstījās 5-6,5% robežās, tas vērtējams kā vājš.
Augustā mazumtirdzniecības apjomi pārtikas preču veikalos bija kāpuši par 2,8% gada griezumā.
Tāpat kā iepriekš mazumtirdzniecības pieaugums specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos bija straujāks (+12,6%), tikmēr mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas produktus, palielinājusies vien par 1,9%.
Starp nepārtikas preču grupām spēcīgākais tirdzniecības apjomu kāpums tika reģistrēts metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (+10,3% gada griezumā), ko turpina sekmēt būvniecības sektora uzplaukums.
Pieaugumu uzrādīja arī farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība – par 6,3%, kā arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība – par 2,4% salīdzinājumā ar augustu pirms gada.
Pēc vairāku mēnešu krituma apgrozījuma kāpums atkal tika fiksēts mazumtirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos (+4,3%) un mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (+2,1%). Vājš pieaugums, 0,8% apmērā, bija vērojams degvielas mazumtirdzniecībā.
Savukārt apgrozījuma kritums augustā tika reģistrēts apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā. Apģērbu un apavu tirdzniecības apjomu sarukums par 9,5% gada izteiksmē veidoja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi.
Samazinājās arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība – par 15,2%, tajā skaitā sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība – par 18,9%.
Tirdzniecība stendos un tirgos bija par 13,8% zemāka nekā pirms gada un lietotu preču mazumtirdzniecība samazinājās par 4,1%, taču šo rezultātu negatīvā ietekme bija neliela, ņemot vērā to nebūtisko īpatsvaru kopējā mazumtirdzniecības struktūrā.
Savukārt šā gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības pieaugums saglabājas samērā spēcīgs, izaugsmei veidojot 4,5%, tajā skaitā apgrozījuma kāpums pārtikas veikalos ir sasniedzis 4,9% un nepārtikas preču mazumtirdzniecība uzrāda kāpumu par 4,3%.
Nesen publicētie dati par banku darbību Latvijā parāda, ka mājsaimniecībām no jauna izsniegtie kredīti turpina pieaugt.
Šā gada otrajā ceturksnī mājsaimniecībām jaunizsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, palielinājās par 13,8%, tādējādi sasniedzot pēdējo gadu augstāko līmeni jeb 187,5 miljonus eiro.
Tajā skaitā kredīti patēriņa preču iegādei pieauga par 24,4% gada griezumā, veidojot 54,3 miljonus eiro šā gada otrajā ceturksnī. Šo no bankas aizņemto līdzekļu ieplūdi valsts tautsaimniecībā stimulē vietējā pieprasījuma kāpums, kas atspoguļojas tirdzniecības datos, kā arī privātā patēriņa pieaugumā Latvijā.
Par augošām nozares perspektīvām liecina arī lielā tirdzniecības objektu būvniecības aktivitāte šogad. Vairāki objekti jau ir tikuši atvērti un sākuši darbību, taču virkne vēl ir būvniecības stadijā.
Piemēram, šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, kopējie tirdzniecības ēku būvniecības apjomi ir kāpuši par 177%.
Kā liecina jaunākie Eiropas Komisijas aptauju rezultāti, patērētāju ekonomiskā sentimenta indekss Latvijā ir turpinājis pieaugt un šā gada septembrī tas bija virs 2018. gada deviņu mēnešu vidējā līmeņa.
Par Latvijas iedzīvotāju optimistisko noskaņojumu liecina salīdzinoši augstais patērētāju novērtējums par viņu finansiālo situāciju nākamajos divpadsmit mēnešos. Tāpat iedzīvotāji jūtas droši par savu darba vietu, turklāt pieaug iedzīvotāju iespējas veikt uzkrājumus, ko viņi plāno turpināt darīt arī nākamā gada laikā.
Savukārt Latvijas mazumtirgotāju ekonomiskās konfidences rādītājs septembrī atkal ir nedaudz samazinājies, ko noteica tirgotāju piesardzīgais vērtējums par uzņēmējdarbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos.
Tādējādi, līdzīgi šodien publicētajiem statistikas datiem, arī turpmākajos šā gada mēnešos mazumtirdzniecības izaugsme varētu būt mērena, taču joprojām pozitīva, jo virkne iekšējo faktoru liecina par labām privātā patēriņa pieauguma iespējām šogad, secina FM.
